Plus Punkts bija nolemts bankrotam jau no brīža, kad iepriekšējais īpašnieks to izlēma pārdot, uzskata bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

Plus Punkts sākotnēji nopirka tabakas produkcijas vairumtirdzniecības uzņēmuma īpašnieks SIA Greis, kuru pārstāv Nikolajs Tomēr Greis krīzes gadi nepagāja nemanāmi, un, lai radušās problēmas risinātu, bija jāšķiras no kāda aktīva, sākumā Narvesen grupai tika iedots monopols uz preses izplatīšanu, tad izvēlējās pārdot arī Plus Punkts tīklu, saka F. Ļeonovs.

Ideja iegādāties mazumtirdzniecības tīklu šķita pievilcīga angļu un dāņu investoru grupai, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus, attīstot tīkla darbību Latvijā un Baltijas reģionā, padarot to par peļņu nesošu.

Pirms pārdošanas tika izpētīti finanšu dati, taču tie tika safabricēti, lai radītu maldīgu priekšstatu par kompānijas stāvokli un vērtību. Pēc datu izpētes pircējiem bija radušies jautājumi par informācijas ticamību, uz kuriem atbildes varēja sniegt tikai padziļināta datu un dokumentu izpēte, kā arī inventarizācija, par ko puses arī bija vienojušās, noslēdzot pirkuma līgumu 2012.gada septembrī, paredzot koriģēt iegādājamās kompānijas vērtību.

Analizējot SIA Plus punkts finanšu rādītājus, konstatēts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā, kad uzņēmumu kontrolēja dāņu investors Lars Lundgārds Simonsens (Lars Lundgaard Simonsen), kurš pārstāv SIA Plus punkts pircējus SIA Plus Punkts Holding Ltd, uzņēmums darbojies ar ievērojamiem zaudējumiem, no uzņēmuma neskaidrā virzienā ir aizplūduši ievērojami finanšu līdzekļi, kā arī nav veikti maksājumi preču un pakalpojumu piegādātājiem.

Ņemot vērā šos apstākļus, SIA Plus Punkts šobrīd gatavo dokumentus maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, Db.lv informēja SIA Plus punkts valdes locekle Tatjana Takčidi.

2012. gada decembrī SIA Plus punkts Īpašnieks Ibofa Establishment noslēdza līgumu par SIA Plus punkts 100% kapitāla daļu pārdošanu Dānijas investoram, kuru pārstāvēja minētais L. L. Simonsens. Darījuma nodrošināšanai L.L.Simonsens piesaistīja AS SEB banka finansējumu. Kopējā darījuma summa saskaņā ar līgumu bija 6,5 miljoni eiro. Uz šo brīdi pirkuma līguma noteikumi nav izpildīti. Sakarā ar saistību neizpiles situāciju Ibofa Establishment apturēja darījumu un atjaunoja kontroli pār SIA Plus punkts kapitāla daļām, paziņojumā presei skaidro Takčidi.

SEB banka impulsīvo preču mazumtirdzniecības ķēdes SIA Plus Punkts jaunajam īpašniekam SIA Plus Punkts Holding Ltd izsniegusi ilgtermiņa finansējumu, informēja bankas pārstāvji.

SEB bankas aizdevums tika izsniegts iegādes darījuma nodrošināšanai un Plus Punkts apgrozāmam kapitālam.

Kopējo aizdevuma summu puses neatklāj.

Šā gada martā par SIA Plus Punkts vienīgo īpašnieku kļuva SIA Plus Punkts Holding Ltd. Mazumtirdzniecības ķēdes iegāde veikta, SIA Plus Punkts Holding Ltd atpērkot kapitāldaļas no iepriekšējiem dalībniekiem.

Plus punkts valdes priekšsēdētaja Svetlana Kiseļova skaidro, ka iegādes darījuma mērķis un stratēģija ir attīstīt Plus Punkts Latvijā un uzbūvēt platformu turpmākai attīstībai Baltijas valstīs. Plus Punkts izaugsmes paaugstināšanai ir izvirzīti vairāki darbības virzieni: izveidot ātro uzkodu līniju, paplašināt privātā zīmola produktu loku, pārskatīt produktu klāstu, atvērt jaunas tirdzniecības vietas, kā arī veikt citas aktivitātes.

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma Plus punkts veikalos pirms vairākām dienām atkal apturēta e-talonu tirdzniecība, jo uzņēmums atkārtoti nav atmaksājis SIA Rīgas karte naudu, kas iekasēta par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm.

Kā norāda Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, Plus punktam uzkrājies aptuveni 90 000 latu liels parāds, kas izveidojies dažu dienu laikā. Kamēr uzņēmums šo parādu neatmaksās, biļešu tirdzniecības termināļi tajos būs slēgti.

Brandavs atzina, ka ir grūti prognozēt, kad e-talonu tirdzniecība Plus punkta veikalos varētu tikt atsākta, jo šī uzņēmuma vadību plosa nesaskaņasun "Rīgas kartei grūti atrast kādu, kas uzņēmumā vēlētos un spētu uzsākt sarunas par parāda atmaksu. Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi ar Plus punkta veikaliem, Rīgas karte vēlas, lai uzņēmums ne tikai atmaksā parādu, bet arī veido depozītu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) no rītdienas līdz apstākļu noskaidrošanai apturējusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

Par uzlikto ierobežojumu atcelšanu varēs lemt tad, kad uzņēmums spēs pierādīt, ka tas var nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniegšanu un ir izpildījusi pastāvošās saistības pret maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, skaidro FKTK. SIA Plus Punkts šobrīd ir aizliegts pieņemt klientu naudas līdzekļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Tai pašā laikā tās pienākums ir izpildīt līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim pieņemtos klientu maksājumu rīkojumus.

FKTK atzīmē, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte vērsies policijā, lai no SIA Plus punkts atgūtu 64 e-talona tirdzniecības termināļus, norāda uzņēmuma valdes loceklis Aleksadrs Brandavs.

Plus punkts joprojām nav atmaksājis naudu par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm 87 000 latu apmērā, tāpēc Rīgas karte, visticamāk, pieteiksies kā viens no kreditoriem uzņēmuma ierosinātajā maksātnespējas procesā.

Brandavs norādīja, ka Rīgas kartei patlaban visvairāk rūp 64 e-talona tirdzniecības termināļu atgūšana, kas nodoti Plus punktam. Tā kā uzņēmums pats izvairās no jebkādas komunikācijas, Rīgas karte septembra nogalē vērsusies policijā, lai lūgtu palīdzību iekārtu atgūšanā un tos varētu izvietot citās vietās, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pasažieriem plašākas un ērtākas iespējas iegādāties biļetes iepriekšpārdošanā.

Mazumtirdzniecības kiosku tīkls Plus Punkts atkal pieder bijušajam īpašniekam - par tā 100% īpašnieku kļuvis uzņēmums Ibofa Establishment, liecina Lursoft dati.

Jāatgādina, ka martā 100% uzņēmuma kapitāldaļas nonāca Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā un tika iecelta jauna uzņēmuma valde un padome.

Savukārt augusta beigās valdē iecelta Tatjana Takčidi, nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Svetlanu Kiseļovu un Raiti Kvēpu.

Ibofa Establishment reģistrēta Lihtenšteinā, un tās īpašumā Plus punkts bija no 2003. gada līdz pat šā gada sākumam.

Uzņēmuma pārstāvji komentārus pagaidām nesniedz, bet sola sniegt tuvāko dienu laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Plus Punkts jaunie īpašnieki pēc uzņēmuma iegādes nāca klajā ar uzņēmuma attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem, kas paredz Baltijas valstīs palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām, bet pēc tam tika plānota uzņēmuma akciju emisija un to kotēšana vienā no oficiālajiem publiskiem sarakstiem.

Patlaban e-talonus joprojām nevar iegādāties daļā no SIA Plus punkts kioskiem, un arī Preses serviss vēl nav atjaunojis piegādes uz tiem, portāls db.lv uzzināja uzņēmumos.

E-talonu ieviesēja Rīgā SIA Rīgas karte mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs pastāstīja, ka e-talonu tirdzniecība ir apturēta 70% Plus Punkts kiosku. E-talonu pārdošanas termināli tiks pieslēgti brīdī, kad Plus Punkts būs pilnībā nokārtojis savas parādsaistības, kas mērāmas aptuveni 100 tūkstošu latu apmērā.

Arī SIA Preses serviss pārstāvji norādīja, ka pagaidām samaksa nav saņemta, taču kompānijas pārstāvji cer, ka drīzumā maksājumus saņems un varēs atsākt piegādes.

Db.lv jau ziņoja, ka par SIA Plus Punkts 100% daļu īpašnieku ir kļuvis SIA Plus Punkts Holding Ltd, kuru kontrolē Dānijas investori.

Uzņēmums SIA Plus Punkts nomainījis savu juridisko adresi, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma jaunā juridiskā adrese atrodas Ogrē, Druvas iela 10.

Šī nav pirmā reize šogad, kad tiek mainīta uzņēmuma juridiskā adrese. Martā tā nomainīta no Ernesta Birznieka-Upīša ielas 18 Rīgā uz Aviācijas ielu 4.

SIA Plus Punkts reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitālu veido 1,572 miljoni latu.

2011.gadā SIA Plus Punkts strādājis ar 22,839 milj.Ls apgrozījumu un 358,828 tūkst.Ls peļņu. Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka pārskatu par 2012.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Plus punkts nonācis atpakaļ pie iepriekšējā īpašnieka - Lihtenšteinas kompānijas Ibofa Establishment, liecina Firmas.lv informācija.

Mazumtirdzniecības kiosku tīklam Plus Punkts notikušas izmaiņas padomē, liecina Lursoft dati.

Padomē palicis viens padomes loceklis - dānis Jorgens Odgārds (Joergen Odgaard).

Jāpiebilst, ka marta sākumā tika veiktas izmaiņas uzņēmuma padomē un valdē īpašnieku maiņas dēļ. Padomē sāka strādāt padomes priekšsēdētājs Lars Lundgārds Simonsens (Lars Lungaard Simonsen), bet padomes locekļa amatā tika iecelts J. Odgārds un Dmitrijs Žuravļovs.

Tāpat SIA Plus Punkts valdes priekšsēdētāja amatā marta sākumā iecelta Svetlana Kiseļova, bet valdes locekļa amata pienākumus pildīs uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Raitis Kvēps. Savukārt valdi pameta valdes loceklis Nikolajs Kočujevskis. Patlaban valde turpina darboties esošajā sastāvā.

Kopš oktobra, kad tika slēgta tirdzniecība Plus punkts kioskos, konkurentu Narvesen tirdzniecības rādītāji nav būtiski mainījušies, audzis vien pārdotais e-talonu skaits, Db.lv informē Narvesen Baltija Personāla un komunikāciju departamenta direktors Andis Aleksandrovs.

E-talonu tidzniecības rādītāji kopš oktobra ir auguši par 10%.

«Kopumā šī situācija neatstāj nozīmīgu ietekmi uz Narvesen tirdzniecības vietu apgrozījumu, jo Latvijā ir labi attīstīts mazumtirdzniecības tirgus ar daudzām alternatīvām iepirkšanās vietām,» norāda A. Aleksandrovs.

Jau rakstīts, ka šā gada 15. oktobrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturējusi SIA Plus punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

Septembrī Plus punkta veikalos atkal tika apturēta e-talonu tirdzniecība, kā arī preses izdevumu piegādes, jo uzņēmums atkārtoti nav nokārtojis finansiālās saistības pret pakalpojumu sniedzējiem. Kopējā parādsaistību summa, ko Plus punkts ir parādā uzņēmumiem Preses serviss un Rīgas kartes, varētu būt mērāma ap 200 tūkst. latu.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Greis pērn apgrozījis 61,63 miljonus eiro, kas ir par 21,74% mazāk nekā gadu iepriekš, gadu noslēdzot ar 2,649 miljonu eiro zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Lai gan aizvadītā gada saimniecisko darbību SIA Greis vadība raksturo kā veiksmīgu un rentablu, ievērojamu iespaidu uz uzņēmuma finanšu rezultātiem atstājusi ilglaicīgā partnera SIA Plus Punkts maksātnespēja, kā rezultātā uzņēmumam nācies SIA Plus Punkts neizpildītās saistības 2,834 miljonu eiro vērtībā iekļaut šaubīgo debitoru uzkrājumos.

Aizvadītajā gadā uzņēmums noslēdzis sadarbības līgumu ar British American Tobacco par tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kā arī turpinājis savu darbu vairumtirdzniecības sfērā ar tādiem preču zīmoliem kā MacCoffee, mobilo sakaru priekšapmaksas kartēm Amigo, LMT Okarte, Toshiba baterijām, Sico prezervatīviem.

Šonedēļ darbu sāk “Centrālās laboratorijas” mobilais testu nodošanas punkts – pacientus tajā pieņems tikai pēc iepriekšēja pieraksta, un šis jauninājums nodrošinās procesa mobilitāti Latvijas pašvaldībās.

Mobilais analīžu nodošanas punkts izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju straujo saslimšanu ar Covid-19 un līdz ar to paaugstināto pieprasījumu attiecīgu analīžu veikšanai šī vīrusa noteikšanai.

“Esam gandarīti, ka esam savlaicīgi aprīkojuši mobilo Covid paraugu nodošanas punktu un, strauji pieaugot saslimstībai, varam sniegt pakalpojumu tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai. Šonedēļ mobilais analīžu nodošanas punkts sāk pirmos reisus uz Jūrmalu,” informē Stella Lapiņa, “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja.

Jāatzīmē, ka pašreiz šādi iespējams nodot tikai valsts apmaksātas koronavīrusa SARS-CoV-2 PĶR analīzes.

“Centrālā laboratorijas” mobilais analīžu nodošanas punkts Jūrmalā atradīsies Kauguros - Skolas ielā 44.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits Centrālajā un Austrumeiropā pagājušajā gadā pieaudzis par 5%, salīdzinot ar 2012.gadu, savukārt Latvijā – sarucis, secināts ikgadējā starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījumā.

Biznesā 2013.gads Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionam bijis smags. Jau tā novājinātā ekonomiskā situācija pasliktinājās un mājsaimniecību patēriņš turpināja kristies fiskālo pasākumu ietekmē, kas tika ieviesti, lai samazinātu pieaugošo budžeta deficītu.

Piekļuve kredītiem tika ierobežota, bet pieprasījums pēc jauniem aizdevumiem auga. Tas ietekmēja uzņēmumus, piespiežot tos samazināt pārdošanas apjomus. Vienlaikus eksports - iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma veicinātājs - cieta no eirozonas recesijas, norāda eksperti.

Šī ekonomiskā situācija atspoguļojās arī maksātnespējas statistikā, 2013.gadā teju 70 tūkstoši uzņēmumu kļuva maksātnespējīgi. Visām valstīm CAE reģionā, izņemot Ungāriju, bankrotu skaits palielinājies vidēji par 9%. Vislielākais maksātnespēju skaita pieaugums bijis Bulgārijā, bankrotējot 834 uzņēmumiem, kas ir pieaugums par 39%.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Ja AAS Balva līdzekļi obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību izmaksām aptrūksies un izmaksas apdrošinātāja klientiem būs jāsedz no Garantijas fonda, sekas vēlāk jutīs visi autoīpašnieki, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Trīsarpus mēnešu laikā no AAS Balva līdzekļiem OCTA atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 1,9 miljoni latu, liecina LTAB dati. Šobrīd apdrošinātājs atrodas likvidācijas procesā un turpina pildīt savas saistības, tāpat pastāv iespēja, ka AAS Balva apdrošināšanas portfeļa daļa tiks nodota citai apdrošināšanas kompānijai, tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadījumā, ja tiks pasludināta AAS Balva maksātnespēja, OCTA atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA Garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots Garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7434 nodrošinājumi, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 16,76% vairāk, savukārt, attiecinot pret 2011.gadu, kāpums veido 29,02%, liecina Lursoft dati.

Pastāv vairāki gadījumi, kad pēc nodrošinājuma reģistrēšanas tiek apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai pasludināta tā maksātnespēja. Lursoft dati rāda, ka 2013.gadā 546 uzņēmumiem pēc tam, kad ticis reģistrēts nodrošinājums, apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 72 pēc nodrošinājuma piemērošanas ierosināta maksātnespēja. 243 uzņēmumiem maksātnespēja bijusi pasludināta vēl pirms nodrošinājuma piemērošanas.

Analizējot vidējo vecumu uzņēmumiem, kuriem pēdējo gadu laikā ir reģistrēts nodrošinājums, Lursoft dati parāda, ka pastāv tendence uzņēmumu vidējam vecumam pieaugt. Ja vēl 2011.gadā uzņēmums, kuram piemērots nodrošinājums, bijis sasniedzis vidēji 6,9 gadus, tad pērn to vidējais vecums pieaudzis jau līdz 7,7 gadiem, kas ir gandrīz par gadu.