Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā otrdien atklāts jauns cauruļvads, pa kuru Norvēģijas gāze tiks nogādāta Polijā caur Dāniju, Eiropai cenšoties stiprināt savu energoapgādes drošību pēc Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanas.

Ceremonijā Polijas rietumos Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Āslands sacīja, ka "tas ir nozīmīgs pavērsiens svarīgā ceļā uz Eiropas neatkarību no Krievijas enerģijas."

Tikmēr Polijas prezidents Andžejs Duda šo cauruļvadu nodēvēja par "Polijas sapni".

Cauruļvada "Baltic Pipe" kapacitāte ir desmit miljardi kubikmetru gāzes gadā, un tas ir pieslēgts cauruļvadam "Europipe II", kas savieno Norvēģiju un Vāciju.

Polijas valsts enerģētikas kompānija "PGNiG" vēstīja, ka pa šo cauruļvadu šogad tiks transportēti 6,5 miljardi kubikmetru gāzes, bet nākamgad - 7,7 miljardi kubikmetru.

Piegādes tiks sāktas 1.oktobrī.

900 kilometrus garā cauruļvada "Baltic Pipe" celtniecība tika sākta 2018.gadā, taču 2021.gadā tā tika apturēta saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eiropas gāzes tirgus pārkārtošanās

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" finanšu direktors, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā Eiropā esam piedzīvojuši dabasgāzes tirgus pārkārtošanās un pielāgošanās procesu.

Līdz šim Eiropa lielāko daļu no dabasgāzes iepirka no Krievijas, taču tās iebrukums Ukrainā radīja būtiskās izmaiņas dabasgāzes tirgū. Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa, savukārt Krievija ierobežoja gāzes piegādes, tādēļ Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar SDG piegādēm un vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu.

2023. gads būs pirmais gads, kad Baltija, Polija un arī Somija pilnībā izslēgušas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Šī ir pilnīga jauna tirgus konfigurācija, kurā dalībniekiem būs daudz jāmācās. Būtisks priekšnosacījums tam ir gan Norvēģijas - Polijas dabasgāzes starpsavienojuma (Baltic Pipe) darbības uzsākšana 2022. gada septembrī, gan Inko SDG termināļa nodošana ekspluatācijā 2023. gada janvārī (regazifikācijas jauda – ap 40 TWh), kas kopā ar Klaipēdas SDG termināli Lietuvā un Svinoujsces (Świnoujście) SDG termināli Polijā ļauj pilnībā nodrošināt reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru