Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 14.novembrim atlika lietas izskatīšanu AS Reverta prasībā pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki saistībā ar aptuveni 3,7 miljonu latu parāda piedziņu par bankai neatmaksātajiem kredītiem, jo atbildētāji piedāvā vest mierizlīguma sarunas.

Tiesas sēdes sākumā Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns iesniedza prasības grozījumus, kas samazināja piedziņas summu. Tiesa prasības grozījumus pieņēma. Savukārt atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe tiesai lūdza apturēt tiesvedību šajā lietā, kamēr spēkā nebūs stājies spriedums Reverta pamatprasībā par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu.

Grūbe arī papildināja, ka atbildētajiem nav iespējams veikt maksājumus par kredītiem, jo abu baņķieru naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada esot apķīlāti. Nodrošinājums sniedzoties gandrīz līdz 40 miljoniem latu.

Bitāns izteicās, kā šāds lūgums ir nepamatots un ir noraidāms, ko ņēma vērā arī tiesa, lūgumu noraidot. Pēc tam atbildētāju pārstāvji lūdza dot iespēju veikt sarunas par mierizlīgumu šajā lietā, ar ko gan vēl nebija iepazinusies Reverta. Prasītājas pārstāvjiem sazinoties ar klientu, tiesai tika paskaidrots, ka Reverta vēlas zināt «konkrētu ciparu» mierizlīgumam.

Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja AS Reverta prasību pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, no abiem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem.

No Kargina tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Savukārt no Krasovicka par labu Reverta tika piedzīta pamata parāda summa teju 600 000 eiro apmērā.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, kopējā piedzītā summa no Kargina ir 2 466 479 eiro, savukārt no Krasovicka - 709 447 eiro.

Kargina un Krasovicka pretprasība tika noraidīta. Atbildētāju pārstāvis Uģis Grūbe norādīja, ka ir jāiepazīstas ar motivētu spriedumu, un tad tiks lemts par pārsūdzību. Revertas pārstāvis uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma no Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedzīt vairāk nekā 3,5 miljonus latu, tādējādi daļēji apmierinot AS Revertas, kādreizējās Parex bankas, prasību.

Kā aģentūru LETA informēja Revertas pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Agris Bitāns, pārējā daļā prasība tika noraidīta. Kopējā prasījuma summa bija 62 miljoni latu.

Jautāts, vai spriedums tiks pārsūdzēts, Bitāns apstiprināja, ka tas tiks darīts, sagaidot pilnu tiesas spriedumu, kas varētu būs pieejams 4.janvārī, jo viņam nav skaidrs, kāpēc netika piedzīta visa prasījuma summa.

Šī ir viena no lietām, kas apgabaltiesā 11.jūnijā tika atdalīta no Revertas prasības pret Karginu un Krasovicki. Kā ziņots, no pamata procesa - par 62 miljonu latu piedziņu - toreiz atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta - par parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.

Bijušais AS Parex banka akcionārs Viktors Krasovickis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis AS "Reverta" maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka Reverta līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un Revertas valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība, rezumēja Ozoliņa.

Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais SIA TV Net no interneta projektu kompānijas SIA Nerealitāte nopircis interneta portālu spoki.lv, liecina domēnu reģistra dati.

«Portāls spoki.lv ir vienīgais tāda veida izklaides portāls Latvijā, tā auditorija ir jaunieši, kurus mēs vēlamies radināt izmantot arī ziņu portālu tvnet.lv. spoki.lv paliks tāds, kāds tas ir,» tā sacīja SIA TV Net valdes loceklis Ivars Bauls.

Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka TV Net par spoki.lv samaksājis summu, kas ir robežās no 100 000 līdz 200 000 latu. Oficiāli darījuma summa netiek atklāta.

Līdzšinējā spoki.lv īpašnieka Nerealitāte valdes priekšsēdētājs un 50% Nerealitātes mātesuzņēmuma SIA NRLT kapitāla daļu īpašnieks Agris Krusts teica, ka portāls pārdots, jo saņemts pirkšanas piedāvājums no TV Net. Taču vaicāts par cenu, Krusts teica, ka to nevarot atklāt.

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

No nākamā gada Lietuvā tiks ieviest nekustamā īpašuma nodoklis primārajam mājoklim, kura vērtība pārsniedz 450 000 eiro, bet citiem īpašumiem nodoklis tiks noteikts, ja to vērtība pārsniedz 50 000 eiro, ceturtdien nolēma Seims.

Galīgajā balsojumā grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā atbalstīja 77 Seima deputāti, 46 bija pret, bet četri deputāti atturējās. Seimā ir 141 deputāts.

Deputāti arī apstiprināja priekšlikumu ļaut pašvaldībām noteikt primārā mājokļa vērtības slieksni un nodokļa likmi no 0,1% līdz 1% apmērā.

Pašlaik 0,5-2% likmes piemēro mājokļiem, kuru vērtība pārsniedz 150 000 eiro.

Finanšu ministrijas priekšlikums paredz ar nodokli aplikt īpašnieka pārējos nekomerciālos īpašumus, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro. Īpašumiem, kuru vērtība ir no 50 000 līdz 200 000 eiro, tiks piemērota 0,2% likme, 200 000 - 400 000 eiro - 0,4% likme un 400 000 - 600 000 eiro - 0,6% likme. Tomēr īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 600 000 eiro, piemēros 0,8% likmi iepriekš ierosinātā 1% vietā, bet īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz miljonu eiro, - 1% likmi 2% vietā.

Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst.

Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļa tirgus pārskata dati. Salīdzinot darījumu skaitu ar privātmājām 2020. gada janvārī – novembrī ar attiecīgo periodu pirms gada, darījumu skaits praktiski nav mainījies (+ 0,5%), savukārt kopējā darījuma summa palielinājās par 10%.

Avots: Latio mājokļu tirgus pārskats 2020

70% pērn īstenoto darījumu šajā sektorā attiecās uz nelielām mājām, kas būvētas līdz 1999.gadam. Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst. Pircējiem ir mazāka interese par dvīņu un rindu mājām, kā arī ļoti lieliem un dārgiem īpašumiem. Aktīvākie māju pircēji ir jaunās ģimenes – cilvēki vecumā ap 30 gadiem – pietiekoši maksātspējīgs slānis. Sākoties pandēmijai, arvien biežāk tika izrādīta interese par lauku īpašumiem ārpus Rīgas.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Latvijas bagātākā ģimene ir Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga Lembergi, kuru īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par desmit miljoniem latu, sasniedzot 140 miljonus latu, secināts Baltic Screen pētījumā.

Saraksta veidotāji norāda, ka Ventspils mēra ģimenei joprojām ir divi būtiski atšķirīgi īpašumu saraksti - viens, kas atrodams Aivara Lemberga amatpersonas deklarācijā un publisko reģistru datos par viņu pašu un bērniem Līgu un Anriju, - tajā redzams, ka ģimenes īpašumu kopvērtība nekādi nepārsniedz 10-12 miljonus latu (pašam ģimenes galvam oficiāli pieder seši nekustamie īpašumi Rīgā un Ventspils novadā, uz dēla vārda reģistrētas kapitāldaļas SIA Baltimar VT, AS VB Holdings un SIA LSF Holdings, kā arī 48 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Krimuldas novadā, bet uz meitas vārda ir 25 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Kuldīgas novadā).

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

SIA Ekodoktorīna, kura īpašnieki vēsturiski saistīti ar Andra Šķēles ģimeni, noslēgusi 9,5 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par būvdarbu veikšanu atkritumu šķirošanas centrā Stopiņu novadā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Projekta «Atkritumu šķirošanas centra izveide Stopiņu novadā atkritumu sagatavošanai noglabāšanai» ietvaros būvdarbus veiks personu grupa SIA LNK Industries un a/s Latvijas tilti, liecina informācija IUB. 9,5248 milj. Ls vērtajā konkursā savu piedāvājumu iesniedza arī SIA Eko Reverss.

DB jau rakstīja, ka pērnā gada vasarā ar A. Šķēli saistītā SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP) pārdeva savu ieguldījumu kompānijā SIA Tehnoinvest, kam iepriekš piederēja 35% Ekodoktorīnas daļu. To iegādājās SIA City Energy un a/s BAO. Tehnoinvest tika pārdota, tobrīd nesaredzot ieguldījuma kompānijā Ekodoktrīna atdeves iespējas ilgtermiņā, iepriekš tika teikts uzņēmuma paziņojumā. Līdz ar šīm izmaiņām nomainījās vadība arī SIA Ekodoktrīna, ar kuru kopā SIA Getliņi EKO bija izveidojuši minēto pilnsabiedrību.

Ar skarbām apsūdzībām īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām medijos izskanēja ziņas par bijušā premjera Valda Dombrovska (V) sievas ģimenes biznesa kredītu lietu. Portāls Pietiek.com publicēja rakstu sēriju, izklāstot virkni faktu, kas lika uzdot jautājumus, vai ekspremjers spēj pieņemt neatkarīgus lēmumus saistībā ar tādiem valstiski nozīmīgiem tematiem kā termiņuzturēšanās atļaujas. Tāpat arī tika apšaubītas viņa iespējas būt neatkarīgam no Rietumu bankas saimniekiem, vēsta laikraksts Diena.

Runa ir par ekspremjera sievas Ārijas Dombrovskas un viņa bijušās padomnieces vīra Induļa Bukana lielajām kredītsaistībām, kas radās pirms apmēram astoņiem gadiem, aizņemoties ievērojamas summas rindu māju būvniecībai Stopiņu pagastā. Pietiek.com atklāja, ka projekts izrādījās ļoti neveiksmīgs, un valstij piederošā Hipotēku un zemes banka izrādījusi premjera un viņa padomnieces dzīvesbiedru uzņēmumam pretimnākšanu.

Kad Hipotēku banka nonākusi grūtību priekšā, valdība lēma to reorganizēt. Portāls izteica aizdomas, ka, nonākot kādas citas, caurspīdīgāk vadītas valstiskas struktūras pārziņā, Dombrovsku bizness varētu bankrotēt, aiznesot līdzi visus ģimenes ieguldījumus. Kopā ģimene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniegs priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā rezultātā varētu apturēt arī domēna ss.com darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Tā kā pašlaik sludinājumu portāls ss.lv, kura domēna lietotāja - SIA Internet - saimniecisko darbību VID ir apturējis, ir nomainījis domēna vārdu uz ss.com, dienests tā darbību apturēt nevar, jo tam nav tiesību slēgt paplašinājuma domēnus «.com». Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Priekšlikumi jau būtībā ir sagatavoti, jo VID jau iepriekš norādījis uz šādiem riskiem, bet nozares spiediena rezultātā tas netika sadzirdēts un VID priekšlikumi, kas paredz, ka dienests var prasīt apturēt jebkuru domēnu darbību, netika apstiprināti.

Jaunizveidotajā interneta vietnē ss.com nav norādīta informācija par pakalpojumu sniedzēju, tāpat nav pieejama kontaktinformācija, kas esot patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpums. Vienlaikus viņa norādīja, ka dienests pētīs iespējamās turpmākās darbības metodes, tās sabiedrībai gan neatklājot. «Mēs no savas puses izmantosim likumā noteiktās iespējas,» viņa teica.

Mūsdienās internetā iespējams nopirkt gandrīz visu, taču pirms pirkuma veikšanas nepieciešams izpētīt tirgu un atlasīt labus piedāvājumus. Arī šo uzdevumu var viegli un operatīvi paveikt tiešsaistē, pateicoties mūsdienīgiem produktu un pakalpojumu salīdzināšanas portāliem. Salīdzināšanas portāls nodrošina pieeju svarīgākajai informācijai un palīdz veikt zinošu izvēli. Vai vēlies uzzināt vairāk par šo procesu? Tad lasi tālāk!

##Salīdzināšanas portāls tiem, kuri novērtē ik minūti

Kur Tu būtu meklējis informāciju par dažādiem pakalpojumiem, ja salīdzināšanas portāls nebūtu pieejams? Droši vien izmantotu Google, lasītu pakalpojumu aprakstus dažādās mājaslapās un meklētu atsauksmes blogos un komentāros. Šī stratēģija nav slikta, taču tā ir laikietilpīga, turklāt ne vienmēr patstāvīgi var atrast visus pakalpojumu sniedzējus.

Salīdzināšanas portāls Comparo.me atrisina abas šīs problēmas – tas apkopo informāciju par visiem uzņēmumiem, kas piedāvā konkrētu pakalpojumu: aizdevumus, apdrošināšanas polises, viesnīcas utt. Pateicoties tam, produktu salīdzināšana kļūst ātra un efektīva – lai iepazītos ar visu informāciju, atlasītu piedāvājumus un veiktu izvēli, ir nepieciešamas tikai pāris minūtes.

"SEB banka" noslēgusi līgumu ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" par "Balsts" subsīdijām daudzbērnu ģimenēm aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, informē bankā.

Programma paredz, ka ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni vai ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība, varēs saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 12 000 eiro, un šī summa nebūs jāatmaksā. Atbalstam varēs pieteikties, līdzko Ministru kabinetā tiks apstiprināts programmas sākšanai nepieciešamais regulējums.

Subsīdijas apmēru noteiks ne tikai bērnu skaits ģimenē, bet arī, vai īpašums, ko ģimene plāno iegādāties vai būvēt, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Subsīdijai varēs pieteikties, iesniedzot pieteikumu bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Programmas ietvaros subsīdiju varēs saņemt tikai vienu reizi, un tās maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 50% no mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summas.

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda valsts beidzas iedzīvotāju trūkuma dēļ.

Tieši ar šādu Arhimēda cienīgu izsaucienu, kāds lasāms virsrakstā, varam nākt Latvijas politiķu un valdības priekšā, jo patlaban ģimene ar diviem bērniem un vienu apgādnieku pārtikai tērē vairāk nekā pusi no mājsaimniecības ienākumiem, un tas ir otrais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā.

55,7% pārtikai divu bērnu ģimenē

Eurostat piedāvā datus par izdevumiem pārtikai procentos no visiem izdevumiem ģimenei ar diviem bērniem, kurai ir viens apgādnieks un kuras apgādnieka ienākumi veido 67% no vidējiem ienākumiem valstī. Šajā kategorijā Latvija ierindojas otrajā vietā pēc Bulgārijas. Proti, Latvijā šāda ģimene pārtikai tērē 55,7% no visiem ienākumiem. Precizēsim, cik ir 67% no vidējā ieņēmuma valstī. 2024. gada 3. ceturksnī vidējā alga bruto valstī bija 1703 eiro, bet neto, aptuveni noapaļojot, – 1250 eiro. Proti, divu bērnu ģimenes apgādnieks uz rokas saņem 837,5 eiro un no šīs summas aptuveni 467 eiro iztērē pārtikai, lai pabarotu ģimeni. Par atlikušajiem 370,5 eiro šai divu bērnu ģimenei ir jāspēj samaksāt mājokļa, transporta un higiēnas izdevumus un jāspēj domāt par trešo bērnu, lai valsts kļūtu plaukstoša un nācija stipra.

Lai sava mājokļa iegāde ģimenēm ar bērniem būtu pieejamāka, banka Citadele un Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum trešdien parakstīja līgumu par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, informē Citadele pārstāvji.

Ģimenes ar bērniem hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai varēs saņemt bankā Citadele valsts atbalsta programmas mājokļu iegādei ietvaros.

Līdz ar līguma parakstīšanu Citadele ir pirmā komercbanka Latvijā, kas ir gatava izsniegt hipotekāros kred ītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm ir bijis būtiskākais šķērslis sava mājokļa iegādei.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola uzsver: «Mājoklis ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Taču līdz šim dzīvokļa iegāde lielai daļai cilvēku bija finansiāli grūts vai pat neiespējams uzdevums. Tādēļ man ir īpašs prieks, ka 2015. gadu varam iesākt ar starta šāvienu šai valsts atbalsta programmai. Atbalstam dzīvokļu iegādei ģimenēm ar bērniem jau šogad esam paredzējuši 332,7 tūkstošus eiro.»

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Kāda norvēģu ģimene saīsinājusi brīvdienas Bulgārijā un nosūtījusi sūdzībību, jo atklājusi, ka viesnīcu, kur viņiem bija jāuzturas, lielākoties aizņēmuši bulgāri un citi tūristi no Austrumeiropas, vēsta thelocal.no.

Atgriežoties Norvēģijā, ģimene par tūroperatoru Apollo ziņojusi atbildīgajai iestādei, kas valstī izskata šādus strīdus, informējis laikraksts Aftenposten.

«Viesnīcas komplekss bija labs, bet mēs reaģējam uz faktu, ka Apollo nosūtīja mūs uz viesnīcu, kur mitinās tikai bulgāri un Austrumeiropieši,» norādījusi ģimene, piebilstot, ka viņi nekad nebūtu izvēlējušies šādu viesnīcu, ja būtu šo faktu zinājuši iepriekš.

Ģimene akcentējusi, ka izvēlējusies Melnās jūras brīvdienu galamērķi, rēķinoties ar savu 12 gadus veco meitu, taču ātri vien atklājuši, ka šajā vietā trūkst citu bērnu, ar kuriem viņa varētu viegli komunicēt.

2016. gadā elektroenerģiju par samazinātu cenu saņems trūcīga vai maznodrošināta ģimene, daudzbērnu ģimene, kā arī ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un persona ar I invaliditātes grupu, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gada sākumā elektroenerģija vairs netiek subsidēta visām mājsaimniecībām. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, ka elektrība ir pieejama arī mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Tāpēc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktas vairākas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargāta lietotāja statuss, kas ļauj saņemt atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. Atbalstu var saņemt: trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona); daudzbērnu ģimene; ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; persona ar I invaliditātes grupu.

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šā gada 1. decembra sēdē apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšana un atbildīgās institūcijas sniegs informāciju par aizsargātā lietotāja statusu. Kārtība stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.