Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.jūlija numurā lasi:

Statistika

Latvijā ar finansēm viss stabili, bet...

Tēma

Latvija olu eksportētāju līderos

Olu ražošana

Desmitiem miljonu eiro investīcijas mainījušas olu ražošanu

Aktuāli

Lai dzimtu vismaz 15 tūkstoši gadā

Enerģētika

Dekarbonizācija bez plāna nedos rezultātu

Ražošana

Ceļā uz globālu zīmolu. PAA dibinātājs, īpašnieks un vadītājs Pēteris Treicis

E-rēķini

Atliek e - rēķinu ēras sākumu Latvijā

Portrets

Aigars Jaundālders, WeAreDots līdzīpašnieks un tehniskais direktors

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.augusta numurā lasi:

Ar mērķi iekļūt Amerikas Savienoto Valstu tirgū ar Latvijas precēm uz Latvijas- Amerikas Tirdzniecības kameras (LACC) rīkoto konferenci Spotlight Latvia 2025 Vašingtonā aizvadītajā nedēļā devās virkne Latvijas ministru un vairāku lielāko Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Īpaši jāuzsver iespēja piedalīties ASV armijas ikgadējā iepirkumu konferencē (AUSA Annual Meeting & Exposition), kas dod plašas iespējas Latvijas uzņēmumiem. Par vērienīgās konferences, kas notiek jau piekto reizi, iepriekšējiem rezultātiem, organizēšanas izaicinājumiem, mērķiem šobrīd un sasniegto iepriekšējās konferencēs Dienas Bizness izjautāja Latvijas Amerikas Tirdzniecības palātas valdes locekli Matīsu Kukaini, ZAB Spīgulis & Kukainis advokātu biroja partneri.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.oktobra numurā lasi:

DB analītika

Inflācija diktē ekonomiskās izaugsmes skaitļus

Intervija

Spotlight Latvia 2025 – iespēja iekļūt ASV tirgū. Latvijas-Amerikas Tirdzniecības kameras valdes loceklis Matīss Kukainis, ZAB Spīgulis&Kukainis partneris

Ideju mežs

Koka sēdekļu eksporta līderos

Jauni produkti ļauj īstenot strauju izaugsmi

Aktuāli

Notiek atpalikšana, nevis iedzīšana

Latvijas eksporta izcilības

Optiskās šķiedras pirmsākumi Latvijā – pirms 40 gadiem Līvānos

Metālapstrāde

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare pielāgojas un pamazām atgūstas

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.decembra numurā lasi:

DB analītika

IKP 3. ceturksnī pieaudzis par 2,5%

Top500

Latvijas biznesa līderi izdevumā TOP500

Ideju mežs

Latvija – trešajā vietā pasaulē pēc saliekamo koka māju eksporta uz vienu

Iedzīvotāju

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā

Metāllūžņi

Tolmets stāsts: kā kļūt par pasaules mēroga tirgus spēlētāju?

Enerģētika

Vai vēja enerģija un vides aizsardzība ir dilemma?

Elektromobilitāte

Valsts atbalsta trūkums samazinās izaugsmes tempu

Transporta koridors

Zīda ceļa jaunais virziens cauri Dienvidkaukāzam

Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Biržai veiksmīgs gads

Tēma

Jaunā ASV drošības stratēģija ir labs pamats Latvijai veidot īpašas attiecības ar ASV

Top 500

Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Dobeles dzirnavnieks

Finanses

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Latvijas eksporta izcilības

Latvija – līdere kaltētu cūku pupu eksportā

Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma tirgū dominē vietējais kapitāls

Maksātnespēja

Maksātnespēju skaits turpinājis sarukt

Atjaunīgā enerģija

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.marta žurnālā lasi:

DB analītika

Atlaides mazinājušas pārtikas cenu inflāciju

Zaļā enerģija – konkurētspējīga Latvija

Latvija - nozīmīgs hidroelektroenerģijas ražotājs ES

Ūdens ražo vairāk nekā pusi no elektroenerģijas

Nodokļi

Nodokļu ieņēmumi pērn – 14,3 miljardi eiro

M&A darījumi

Vietējie uzņēmēji aktīvi iegādājas ārvalstu kompānijas. Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere

Farmācija

Latvijas aptieka: stratēģiskā transformācija un tīkla konsolidācija. SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis

Latvijas eksporta izcilības

Griķi – gan veselīgi, gan eksportspējīgi

Rīga savu attīstību balstīs uz tehnoloģiju, izglītības, biznesa pakalpojumu un radošo nozaru attīstību, vienlaikus ir paredzēts atbalsts nekustamo īpašumu attīstītājiem, lai segtu nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kā arī uzņēmējdarbības aktivizēšanu pilsētas centra ēku pirmajos stāvos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras ir radījušas ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas, kas jāizmanto.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija vieš cerības un savelk jostas

Tēma

Latvija – pasaules līderis elektronisko cigarešu importā

Aktuāli

Nav bērnu, nav rūpju

Investīcijas

Ģeopolitiskie riski netraucē ārvalstu investīciju akumulācijai Latvijā

Kosmosa nozare

Paralēlajā visumā: kā norok izcilības

ES finansējums

Bērnu slimnīca uzlabo pacientu pieredzi un darbinieku labbūtību

Kosmētikas ražotāja Stenders bijušais līdzīpašnieks Jānis Bērziņš atkal kopā ar ģimeni izveidojis biznesu un atkal tirgo produktu ar derīguma termiņu, lai gan reiz nosolījies tādā vairs nemesties. Beķerejai Bazaar bakery nesen apritējis pirmais gads, kura laikā apgrozīts jau teju miljons eiro.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.marta numurā lasi:

Statistika

Nodokļos iekasē vairāk, bet ne tik, cik plāno

Tēma

Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem

Aktuāli

Rīgas pašvaldība kļūst trūcīgāka

Infrastruktūra

Droša, jaudīga un iekļaujoša digitālā Latvija. Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs

Meža nozare

Lēnām atgūst zaudēto

Finanses

Eleving Group obligāciju piedāvājums ekspertu skatījumā

Portrets

Justs Nekrošus, Møller Baltic Import (MBI) izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Silvija Ozola, izdevniecības MontMasca vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Finansēs neaizsargātākie ir jaunieši un sievietes

Tēma

Apbrīnojams progress ēnu ekonomikas samazināšanā

Aktuāli

Trūkst jaunu vecāku, trūks arī bērnu

Finanses

Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?

Diskusija

Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Eiropas prasības, kuras balstītas uz problēmām attiecīgajos Eiropas reģionos, nav piemērojamas un iedzīvināmas Latvijā, vēl jo vairāk, ja to ieviešana būtiski sadārdzinās ražošanu, to padarot pat virknē vietu neiespējamu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.jūlija numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums neglābj Latvijas tautsaimniecību

Tēma

Latvijā 2023. gadā bija vislielākais jaunu sieviešu iztrūkums pasaulē

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju rindas kļūst kuplākas

Nekustamais īpašums

SEP pārbūvē Skanstes biroja ēku par modernu skolu

Ražošana

Izpatikt aļģēm. Spirulina Nord dibinātāja un vadītāja Agnese Stunda-Zujeva

Finansējums

Pūļa finansēšanas platformas ļauj piesaistīt miljonus

Portrets

Edgars Bilinskis, Oferta Finance vadītājs

SEP arhitektūras birojs kā projektētājs un SEP Construction kā būvnieks ir gatavi Latvijas tirgum piedāvāt būvniecību, kas ar garantiju iekļausies termiņos un paredzētā budžeta rāmī, tā mainot domāšanu būvniecības nozarē kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina SEP arhitektūras biroja komercdirektors Oļegs Umanskis un šogad aprīlī dibinātā būvniecības uzņēmuma SEP Construction izpilddirektors Gatis Kauliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.septembra numurā lasi:

DB analītika

Galvenie skaitļi 2026. gada budžetam

Tēma

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Iepirkumi

Plašāk atvērs publisko iepirkumu tirgu

Mēbeļu ražošana

Pārmaiņu vēsmas dod iespējas palielināt ražošanu

Portrets

Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja

Brīvdienu ceļvedis

Alla Matjušenko, sporta deju kluba Vecrīga vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Iecerētās izaugsmes īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides uzkopšanas segmentā tiks veikta obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro, kur daļa piesaistītās naudas tiks atvēlēta jaunu kompāniju kapitāldaļu iegādei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš norāda, ka tālāko izaugsmi iecerēts fokusēt vairākos virzienos, tostarp realizējot reģionālu paplašināšanos Baltijā, iegādājoties jaunus uzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.oktobra numurā lasi:

DB Analītika

Pēc pandēmijas tirgotāju skaits internetā nepieaug

Tēma

Latvijā ir visaugstākā jaunu un vidēja vecuma vīriešu mirstība ES

Nodokļi

Nodokļu celšanas strupceļš – grib vairāk, saņems mazāk

Investīcijas

Tirgū startēs ar piekto fondu

Lauksaimniecība

Teju 200 000 hektāru zemes stāv dīkā

Īpašumtiesības

Lielāka daļa dzīvo sev piederošos mājokļos

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Vēl uzņēmēju žurnala Dienas Bizness 16.decembra numurā lasi:

DB analītika

Ražošanā peļņas daļa kūst

Tēma

Latvija - Eiropas Savienības militāro izdevumu lielvalsts

Pavisam vienkārši

Jo mazāks komercsektors, jo vājāka valsts

Kapitāla tirgus

Attīstīts kapitāla tirgus – kopēja Baltijas prioritāte

Enerģētika

Zaļās enerģijas projektiem vairāki finansējuma avoti

Dekarbonizācija

Kravas auto dekarbonizācija prasīs visas sistēmas reorganizāciju

Portrets

Kārlis Zenfs, SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Veronika Valkere, labdarības iniciatīvu vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Sarežģīta, daudzslāņaina vadības sistēma komplektā ar situācijai neatbilstoši lēnu informācijas apriti un nokavētiem lēmumiem noveda pie Dānijas East Metlal Holding likvidācijas, kurai bija pakļautas arī ražotnes Latvijā. Taču, iedarbinot šeit esošā uzņēmuma stabilizācijas stratēģiju ar konkrētu pasākumu plānu, to izdevās izglābt no ūtrupes un šobrīd jaunu īpašnieku vadībā uzlikt uz attīstības sliedēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA East Metal valdes locekļi un līdzīpašnieki Sigita Ozola un Mārtiņš Lavrenovs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.februāra numurā lasi:

DB analītika

Enerģijas ražošana vēl aizvien ir nepietiekama

Tēma

Rietumeiropas dzimstības līmeni uztur imigrantu jaundzimušie

Aktuāli

Izmešu ir mazāk, bet ražošana sarūk

Top 500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

MI ienāk ikdienā – laiks iemācīties to lietot gudri. Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma

Zaļā enerģija - konkurētspējīga Latvija

Biomasa - pašu zemē izaudzētā zaļā enerģija

Uzņēmumiem ir jādomā par to, kā savai komandai nodrošināt atbalstošu darba vidi, vienlaikus respektējot, ka darbinieka karjera, visticamāk, neaprobežosies tikai ar vienu kompāniju.

To intervijā DB norāda Inga Āboliņa, Eolus vadītāja Baltijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.marta numurā lasi:

DB analītika

Kapitāla tirgus attīstās asimetriski

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Degvielas cenas

Energoresursu inflāciju bremzē ar zemākām nodokļu likmēm

Aktuāli

Bez produktivitātes būs stagnācija

Nodokļi

Ar 30% nodokli grib piespiest mainīt piegādātājus

Lauksaimniecība

Minērālmēslu cenas atspoguļosies veikalu plauktos

Portrets

Toms Zukulis, Tiamo grupa valdes priekšsēdētājs

Ceļvedis

Austra Kausiniece, AVER real estate agency valdes priekšsēdētāja

Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.marta žurnālā lasi:

Statistika

Eiropas investīciju dinamika skaitļos

Tēma

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

ES finansējums

ES naudas lietojumu var pamatīgi koriģēt. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards

Uzņēmējdarbība

Kapitāldaļu maiņu rēbuss

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā mājvieta un ilgtermiņa ieguldījums

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Vēja un saules enerģētika ir lētākais un ātrāk ieviešamais risinājums, intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas enerģētikas uzņēmuma Eolus valdes priekšsēdētājs Pērs Vitalisons (Per Witalisson) un izpilddirektors Kristers Badens Hansens (Christer Baden Hansen).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.jūlija numurā lasi:

Latvijas eksporta izcilības

Visa laba jāņuzāle, ko var labi eksportēt

Tēma

Latvijā ir viens no vislielākajiem jaunu vīriešu trūkumiem pasaulē

Viedoklis

Saules enerģijas parku būvniecību veicinātu normatīvo aktu izmaiņas Jūlija Kukaine, Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja

Pašvaldības

Piedāvā formulu, kā pašvaldības ieinteresēt biznesa attīstībā

Fintech

Tējasnaudas digitalizācija ļauj iekarot Ameriku

Portrets

Gints Buivids, būvniecības uzņēmuma Energiapartner vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Ģirts Slaviņš, norēķinu sistēmu uzņēmuma Mobilly vadītājs