CityBee un MyBee uzņēmumu vadību Latvijā pārņēmis Aleksandrs Busarovs, informē uzņēmumi.

CityBee ir viens no vadošajiem koplietošanas automašīnu pakalpojumu nodrošinātājiem Latvijā, savukārt MyBee piedāvā automašīnu abonēšanas risinājumus. Uzņēmumi plāno turpināt straujo izaugsmi Latvijā.

Transportlīdzekļu koplietošanas un abonēšanas biznesa segmenti piedzīvo strauju izaugsmi, un uzņēmumiem, kas darbojas šajā jomā, ir jāievieš pēc iespējas efektīvāki risinājumi ikdienas darbā, kā arī jāmeklē jaunas un inovatīvas idejas, lai atbilstoši reaģētu uz pieaugošām klientu vajadzībām. Šāda biznesa vide prasa pieredzējušus vadītājus ar elastīgu domāšanu un uz rezultātiem orientētu pieeju. CityBee un MyBee ir atraduši piemērotu jauno uzņēmumu vadītāju – Aleksandru Busarovu.

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.jūlija numurā lasi:

Statistika

Krīze ieilgst, aug maksājumu termiņi

Nodokļi ziedojumiem

Visizdevīgāk ir ziedot Lielbritānijā, bet ne Latvijā

Tēma

Latvija ir pasaules čempione iedzīvotāju skaita samazinājumā

Aktuāli

Trūcīgi pensionāri – vai tāda būs nākotne?

Investors

Viss tagad ir atkarīgs no dažām olām

Paplašinot savu darbību Baltijas valstīs, automašīnu abonēšanas platforma “MyBee” uzsāk pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

“MyBee” ir digitāls pakalpojumu sniedzējs, ar kura palīdzību klientiem ir iespēja abonēt jaunu automašīnu, saņemot to bez dokumentu kārtošanas vai ilgtermiņa saistībām. “MyBee” pieder starptautiskajai uzņēmumu grupai “Modus Group”, kas arī pārvalda Latvijā jau iecienīto auto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju “CityBee”.

Kā liecina “MyBee” novērojumi, pieprasījums pēc īstermiņa un īpaši ilgtermiņa auto nomas pieaug ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī tādēļ, ka mainās iedzīvotāju attieksme un ekspektācijas par mobilitāti.

Aizvadītajā gadā kopā Lietuvā un Igaunijā “MyBee” noslēdza gandrīz 1000 jaunus abonēšanas līgumus, un Latvija uzņēmuma darbības paplašināšanai ir izvēlēta kā labvēlīgs tirgus, jo tas ir atvērts jauninājumiem, un iedzīvotāji apzinās, ka automašīnu var vienkārši abonēt un tā nav jāiegādājas savā īpašumā vai līzingā.

Atlikušajos šā gada trīs mēnešos Latvijas uzņēmumiem, kuri piegādā preces un pakalpojumus budžeta iestādēm, nāksies krietni piestrādāt, lai sagatavotos elektronisko rēķinu apritei. Šobrīd strukturētu, mašīnlasāmu e-rēķinu risinājumus izmanto vien aptuveni trešdaļa no visiem komersantiem, liecina pētījuma dati.

Lai uzņēmumiem atvieglotu iesaistīšanos e-rēķinu apritē, resursu vadības un grāmatvedības programmu Jumis un Horizon izstrādātāji Visma organizē bezmaksas videosemināru ar Finanšu ministrijas pārstāvja dalību. Pasākums norisināsies 18. oktobrī no pulksten 9:30 līdz 11:30 un tajā var piedalīties ikviens interesents, iepriekš reģistrējoties vietnē www.visma.lv/e-rekini/.

Septembra nogalē Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, būs jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus.

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug svaigpiena ražošanas apjomi

Tēma

Latvija ir pirmajā vietā Eiropā – IKP datu uzlabošanas (falsifikācijas?) čempionātā

Aktuāli

Apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs sāks darbu janvārī. Ko iegūs sabiedrība?

Lauksaimniecība

Ražojam vairāk, nekā valsts patērē. Biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs

Mazumtirdzniecība

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīkam saredz defektus

Degviela

Transporta zaļināšanai Latvijai nāksies atrisināt rēbusu

Siltumapgāde

Enerģētikas nozarēm jāsadarbojas

Pasaules tirgotāju pieprasījums pēc Latvijas uzņēmuma SIA Pērnes L ražotajām Long chips uzkodām pārsniedz pašreizējās ražotnes jaudas, bet valsts politikas un valsts iestāžu attieksmes dēļ jaunās ražotnes iecere var tikt realizēta ārzemēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pērnes L īpašnieks Laimonis Radziņš. Viņš ir nepatīkami pārsteigts par valsts iestāžu attieksmi pret reāli strādājošiem un eksportējošiem uzņēmējiem, kaut arī šīs iestādes tiek finansētas no viņu samaksātajiem nodokļiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.augusta numurā lasi:

Statistika

IKP samazinās, bet cenas turpina augt

Tēma

Uzkrātā bagātība mīnusos

Izglītība

Ceļā uz vienotu rezultātu vadību izglītībā. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre - Santa Šmīdlere

Rīga savu attīstību balstīs uz tehnoloģiju, izglītības, biznesa pakalpojumu un radošo nozaru attīstību, vienlaikus ir paredzēts atbalsts nekustamo īpašumu attīstītājiem, lai segtu nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kā arī uzņēmējdarbības aktivizēšanu pilsētas centra ēku pirmajos stāvos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras ir radījušas ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas, kas jāizmanto.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija vieš cerības un savelk jostas

Tēma

Latvija – pasaules līderis elektronisko cigarešu importā

Aktuāli

Nav bērnu, nav rūpju

Investīcijas

Ģeopolitiskie riski netraucē ārvalstu investīciju akumulācijai Latvijā

Kosmosa nozare

Paralēlajā visumā: kā norok izcilības

ES finansējums

Bērnu slimnīca uzlabo pacientu pieredzi un darbinieku labbūtību

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Vēl uzņēmēju žurnāla 19.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecībā turpinās kritums

Tēma

Latvijā mazu bērnu mirstība ir gandrīz divas reizes lielāka nekā Igaunijā

Ilgtspēja

Biznesam gaidāms grūts ilgtspējas ziņošanas eksāmens

Uzņēmējdarbība

Īpašnieki miruši, bet biznesa struktūras juridiski joprojām dzīvas

Pavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.februāra numurā lasi:

Statistika

Patvēruma meklētāju skaits nemazinās

Tēma

Rīgas un Jūrmalas pašvaldību specializācija – soda naudu iekasēšana

Pārtikas rūpniecība

Kafijas un kakao cenas kāpj debesīs

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā vērtīga investīcija. LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode

Nodokļi

Nodokļos iekasē par teju miljardu eiro vairāk

Lopkopība

Dienvidamerikāņi var mainīt liellopu gaļas tirgu Eiropā

Ražošana

12 gadi no ieceres līdz ražošanai

Portrets

Lauris Kindzulis, finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA Fintexo līdzdibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Teju vai gadu solītās nodokļu reformas vietā ir atsevišķi kosmētiski, dekoratīvi grozījumi nodokļu likumos, vienlaikus 2024. gadā daudzi uzņēmumi varēs izjust pārmaiņas nodokļu kontroles procedūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņai esot skumji, ka valstij nav vidēja termiņa nodokļu sistēmas plāna un viss notiek pēdējā brīdī, gluži kā nemitīgi atrastos ārkārtas stāvoklī, kas diemžēl ir izdevīgi tiem, kuri duļķainā ūdenī jūtas labāk, un arīdzan kontrolētājiem ir brīvākas rokas, jo tā var mainīt nosacījumus, kad vien ir tāda vēlme, un par to pat īsti neinformēt nodokļu maksātājus, kurus tas varētu skart.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.novembra numurā lasi:

* Statistika

Elektroenerģijas vairumcenas krīt, bet mazumtirdzniecībā turas

Būvniecības sektorā Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, kad celtniecības fāzē esošu projektu ir salīdzinoši maz, vienlaikus ir miljardiem eiro neapgūtu ES struktūrfondu atbalstu projektu, kuros nepieciešami nozares pakalpojumi, bet to īstenošanai paredzētais laiks strauji tuvojas beigām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, biedrības Latvijas koka būvniecības klasteris valdes loceklis un CMB uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Tarifi, akcijas un dārdzības gaidas

Tēma

Ekonomiskajai darbībai visvairāk tērē Rīgā

Aktuāli

Tēriņu kāpuma lavīnai vajag aizsprostu

Tarifu karš

Ievedmuitu kari izmainīs globālo tirdzniecību

Tehnoloģijas

Latvijai ir milzīgs potenciāls mākslīgā intelekta izmantošanā

Portrets

Ivo Ālmanis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture vadītājs Baltijā

Brīvdienu ceļvedis