Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Investīciju piesaistes apjomi aug, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas mērķi sasniegti, arī šogad plānots piesaistīt miljardu eiro. Tomēr lielajā un saldajā panākumu medus burkā draud iepilēt darvas pikucis, to intervijas noslēgumā atklāj LIAA direktore Ieva Jāgere.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.februāra numurā lasi:

DB analītika

Dzimstības samazinājums noturīgs, būs sekas

Uzņēmējdarbība

Igaunija saglabā jaunu uzņēmumu reģistrācijas čempiona titulu

Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija

Biodegvielai ir potenciāls, tikai to jāspēj izmantot

Latvija - biodīzeļdegvielas eksportētāju trijniekā pasaulē

Latvijas eksporta izcilības

Šurp grāmatas! Uz Eiropu tās labi eksportēt

Mārketings

Sociālie mediji spēlē arvien būtiskāku lomu

Finanses

Ar konsultantu kredītu var saņemt ātrāk

Starptautiskā sadarbība

Parakstīta ASV un Azerbaidžānas stratēģiskās partnerības harta

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass.

Vēl Dienas Biznesa 29.jūlija numurā lasi:

DB analītika

Kas ilgāk strādā, tam mazāki parādi

Tēma

Finierloksnes ir svarīgas gan eksportā, gan vietējo koksnes produktu ražošanā

Aktuāli

Nodokļu vadzis lūzīs vai lauzīs?

Tirdzniecība

Alkoholu veikali tirgos īsāku laiku

Skaidra nauda

Skaidrai naudai pievelk grožus

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas stikla šķiedras nozare – pelnīti starp pasaules līderiem

Transports

Elektroauto skaits pārsniedz 10 tūkstošus

Portrets

Toms Dzenis, optikas uzņēmuma OC VISION līdzīpašnieks

Publicitātes foto

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.novembra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas ekonomikā ir slēptās rezerves

Intervija

Nepārstrādātas plastmasas nodoklis maina sistēmu. SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis

Ideju mežs

Katra piektā lapu koku saplākšņa loksne pasaulē ir ievesta no Latvijas

Aktuāli

Budžetu var taisīt arī bez deficīta

Finanses

Ieguldījumu fondi – iespēja kapitāla tirgus attīstībai Latvijā

Baltijas kapitāla tirgus attīstība kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēks – Rīgā notiks Baltic Capital Markets Conference 2025

Latvijas eksporta izcilības

Plaša zivju konservu eksporta ģeogrāfija

Pērn, pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā, Rīga jauno mājokļu pārdošanas apjoma ziņā apsteidza Tallinu, un arī 2026. gadā šī tendence saglabājas nemainīga.

To intervijā DB norāda Kristjans-Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), Invego izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.marta numurā lasi:

DB analītika

Nodarbināto skaits audzis, bezdarba līmenis nemainīgs

Tēma

Tehnoloģiskā plaisa starp Āziju un Rietumvalstīm strauji palielinās

Ekonomikas izaugsme

Vajadzīgs tilts starp zinātni un biznesu

Aktuāli

Drošība - izaugsmes dzinējspēks

Atkritumu apsaimniekošana

Konkurences atvilnis atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Top500

SIA Lursoft IT speciālbalva – AS Balticovo

Portrets

Kristaps Mors, Power Mining līdzīpašnieks un izpilddirektors

Ceļvedis

Mārtiņš Jēkabsons, SEXYSTYLE vadītājs

Latvijā dibinātā fintech kompānija Wandoo Finance pirmajos sešos mēnešos ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu un stabilu izaugsmi, ko veicinājuši veiksmīgie rezultāti grupas Eiropas tirgos, kā arī biznesa uzsākšana Peru, Dienas Biznesam intervijā atklāj Wandoo Finance izpilddirektore un dibinātāja Iveta Brūvele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.augusta numurā lasi:

DB analītika

“Viss ir slikti”, vai arī esam Leiputrijā?

Tēma

Sieviešu pensijas vecums Latvijā - no 65, 70, vai 75 gadiem?

Nodokļi

ASV nodokļu reformas sekas atbalsoties Eiropā

Enerģētika

Lietuvieši atbalsta Latvenergo vēja parka būvniecību Telšos

Tūrisms

Par tūristu piesaisti jādomā valstiskā līmenī

Portrets

Aivis Mitenieks, būvniecības uzņēmuma MittHus līdzīpašnieks un vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Elvis Lazdiņš, eSIM pakalpojumu uzņēmuma SimAbove vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.decembra numurā lasi:

DB analītika

Sociālās aizsardzības izdevumi auguši par 7,9%

Tēma

Ukrainas eksporta galvenais balsts

Aktuāli

Bez profesijas Latvijā ir grūti

Zemes izmantošana

Zemes izmantošanā vajadzīgs konsensuss

Portrets

Līva Jaunozola, Andele Mandele radītāja un īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Diāna Maksimceva, lietotnes Eye Get It idejas autore un izstrādātāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Šobrīd notiekošā obligāciju emisija ir nozīmīgs pavērsiens Apollo Group izaugsmes stratēģijā, norāda uzņēmuma izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Ienākšana kapitāla tirgū ir loģisks nākamais solis, kas apliecina uzņēmuma gatavību darboties jaunā mērogā un stiprināt kapitāla struktūru, skaidro T.Tīvels. Obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 70 miljoniem ierindo šo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas plaši pieejams gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Denas Bizness 10.marta numurā lasi:

DB analītika

Ekonomikas izaugsme labāka nekā igauņiem

Tēma

Latvija pasaules līderos pēc reģistrēto preču zīmju skaita samazinājuma

Meža nozare

Gads pagājis stagnācijā

Darbaspēka izmaksas

Neraugoties uz darbaspēka trūkumu, atalgojuma līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek gan no pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan no Lietuvas un Igaunijas, liecina Eurostat dati.

Šobrīd minimālā alga Latvijā ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas mūs ievieto to desmit ES valstu sarakstā, kur minimālais atalgojums joprojām nav sasniedzis 1000 eiro robežu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.auguta numurā lasi:

DB analītika

Rūpniecības atkopšanās ir sākusies

Aktuāli

Kur pazūd darba darītāji?

Tēma

Bezvīzu ceļojumiem Latvijas pase ir vērtīgāka par ASV pasi

Tirdzniecība

Izraēlas un Latvijas tirdzniecības apjoms augs

Eksporta izcilības

Auzu pārslas - gan veselīgām brokastīm, gan izcilam eksportam

Sports

Kusties – tātad dzīvo. Artjoms Soloduha, uzņēmējs, triatlona entuziasts

Mazais bizness

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.marta žurnālā lasi:

DB analītika

Reālie azartspēļu nami zaudē virtuālajiem

Nodarbinātība

Darba ņēmēju skaits Latvijā atsācis augt

Lauksaimniecība

Vaiņodes bekons pēc cūku mēra

Aktuāli

Cēloņi slēpjas aplamā izglītībā

Mēbeļu ražošana

Izmanto mēbeļu tirgus atjaunošanos

Ražošana

ASNS Ingredient Latvijā īsteno nebijuša mēroga ambīciju

Siltumapgāde

Izmaksas pieaug, taču pagaidām neatspoguļojas tarifos

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

Runa ir par cilvēkiem, nevis tehnoloģijām. Kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.ugusta numurā lasi:

DB analītika

Inflācijas temps nemainīgs - 3,8 %

Intervija

Lauksaimniecība bez apdrošināšanas ir kazino. Zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs

Lauksaimniecība

Nelabvēlīgie apstākļi spiedīs mainīties

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.decembra numurā lasi:

DB analītika

IKP 3. ceturksnī pieaudzis par 2,5%

Top500

Latvijas biznesa līderi izdevumā TOP500

Ideju mežs

Latvija – trešajā vietā pasaulē pēc saliekamo koka māju eksporta uz vienu

Iedzīvotāju

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā

Metāllūžņi

Tolmets stāsts: kā kļūt par pasaules mēroga tirgus spēlētāju?

Enerģētika

Vai vēja enerģija un vides aizsardzība ir dilemma?

Elektromobilitāte

Valsts atbalsta trūkums samazinās izaugsmes tempu

Transporta koridors

Zīda ceļa jaunais virziens cauri Dienvidkaukāzam

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.marta žurnālā lasi:

DB analītika

Atlaides mazinājušas pārtikas cenu inflāciju

Zaļā enerģija – konkurētspējīga Latvija

Latvija - nozīmīgs hidroelektroenerģijas ražotājs ES

Ūdens ražo vairāk nekā pusi no elektroenerģijas

Nodokļi

Nodokļu ieņēmumi pērn – 14,3 miljardi eiro

M&A darījumi

Vietējie uzņēmēji aktīvi iegādājas ārvalstu kompānijas. Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere

Farmācija

Latvijas aptieka: stratēģiskā transformācija un tīkla konsolidācija. SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis

Latvijas eksporta izcilības

Griķi – gan veselīgi, gan eksportspējīgi

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.augusta numurā lasi:

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Vēl uzņēmēju žurnala Dienas Bizness 16.decembra numurā lasi:

DB analītika

Ražošanā peļņas daļa kūst

Tēma

Latvija - Eiropas Savienības militāro izdevumu lielvalsts

Pavisam vienkārši

Jo mazāks komercsektors, jo vājāka valsts

Kapitāla tirgus

Attīstīts kapitāla tirgus – kopēja Baltijas prioritāte

Enerģētika

Zaļās enerģijas projektiem vairāki finansējuma avoti

Dekarbonizācija

Kravas auto dekarbonizācija prasīs visas sistēmas reorganizāciju

Portrets

Kārlis Zenfs, SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Veronika Valkere, labdarības iniciatīvu vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Uzņēmumiem ir jādomā par to, kā savai komandai nodrošināt atbalstošu darba vidi, vienlaikus respektējot, ka darbinieka karjera, visticamāk, neaprobežosies tikai ar vienu kompāniju.

To intervijā DB norāda Inga Āboliņa, Eolus vadītāja Baltijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.marta numurā lasi:

DB analītika

Kapitāla tirgus attīstās asimetriski

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Degvielas cenas

Energoresursu inflāciju bremzē ar zemākām nodokļu likmēm

Aktuāli

Bez produktivitātes būs stagnācija

Nodokļi

Ar 30% nodokli grib piespiest mainīt piegādātājus

Lauksaimniecība

Minērālmēslu cenas atspoguļosies veikalu plauktos

Portrets

Toms Zukulis, Tiamo grupa valdes priekšsēdētājs

Ceļvedis

Austra Kausiniece, AVER real estate agency valdes priekšsēdētāja

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

SEP arhitektūras birojs kā projektētājs un SEP Construction kā būvnieks ir gatavi Latvijas tirgum piedāvāt būvniecību, kas ar garantiju iekļausies termiņos un paredzētā budžeta rāmī, tā mainot domāšanu būvniecības nozarē kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina SEP arhitektūras biroja komercdirektors Oļegs Umanskis un šogad aprīlī dibinātā būvniecības uzņēmuma SEP Construction izpilddirektors Gatis Kauliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.septembra numurā lasi:

DB analītika

Galvenie skaitļi 2026. gada budžetam

Tēma

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Iepirkumi

Plašāk atvērs publisko iepirkumu tirgu

Mēbeļu ražošana

Pārmaiņu vēsmas dod iespējas palielināt ražošanu

Portrets

Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja

Brīvdienu ceļvedis

Alla Matjušenko, sporta deju kluba Vecrīga vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.aprīļa numurā lasi:

DB analītika

Valstspilsētu iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi savā pilsētā aug

Finanses

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze

Tēma

Atbildot uz ASV jaunajiem tarifiem, Ķīna nosaka nulles tarifu likmi Āfrikas valstīm

Pārtikas ražošana

Straupe nākotni redz jaunos produktos

Mežsaimniecība

Mežu īpašniekiem lielāku brīvību Saeima nedod

Portrets

Ilze Kaparšmite, Ķekava Foods valdes locekle

Ceļvedis

Kārlis Ozoliņš, SIA Floway valdes loceklis

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.maija numurā lasi:

Statistika

Elektrības cenas Eiropā stabilas, Latvijā virs vidējā

Tēma

Korupcija Latvijā izzūd, vai arī šos noziegumus nereģistrē, neizmeklē, nesoda

Meža nozare

Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves. AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Portrets

Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Maigonis Vaivods, MV Health radītājs

Latvijai nav jāpieņem dāvanas no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, ja ilgtermiņā tas palielina valsts budžeta tēriņus šo dāvanu uzturēšanai, bet jāveltī enerģija investīciju piesaistei, kas rada produktus, pakalpojumus un darba vietas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta kūdras substrātu ražošanas SIA LaFlora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, inženieris - hidrotehniķis Uldis Ameriks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.septembra numurā lasi:

DB analītika

Jaunieši grib saņemt vairāk, nekā viņiem piedāvā

Tēma

Latvija ir viena no lielākajām cementa ražotājām pasaulē

Sāk uztvert CO2

Nodokļi

Ģimeņu stiprināšanai kopīga deklarācija

Aktuāli

Publiskā sektora augšgals dzīvo labi

Tirdzniecība

Alkohola tirdzniecības ierobežojumus vērtē skeptiski

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas piparkūkas iekaro pasaules tirgus

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.decembra numurā lasi:

DB analītika

Vairāk Latvijas uzņēmēju cer uz izaugsmi

Tēma

ASV un ES virzās uz rūpniecisku atkarību no Ķīnas un globālajiem

Miljonārs

Arī miljonāri spēlē paslēpes. Žurnālists un publicists Lato Lapsa