Jaunākais izdevums

Oficiālajā datu pārvaldības sistēmā Ozols atrodamā informācija par potenciālajiem, nevis noteiktajiem, īpaši aizsargājamiem biotopiem šokē meža nozari, uzņēmēji to uzskata par ļoti bīstamu precedentu, kura ietekmes apmērs uz tautsaimniecību pagaidām nav novērtēts.

Šādu teritoriju esot pietiekami daudz, kas sertificētiem kokrūpniekiem rada pamatotas bažas par koksnes resursu izmantošanas iespējām no šādām daudzus desmitus un pat, iespējams, simtus tūkstošus hektāru mežu platībām. Tas tiek uztverts kā negaidīts sitiens pa vienas no konkurētspējīgākajām Latvijas eksporta nozarēm nozīmīgāko pozīciju – resursu ieguves avotu, to veikusi valsts struktūra, kura pati arī tiek uzturēta no šīs pašas nozares samaksātajiem nodokļiem, nevis ārvalstu konkurenti. Meža nozares uzņēmēji ir pārsteigti par faktu, ka oficiālā, Latvijas valstij piederošā datu bāzē tiek ievietots kaut kas potenciāls, jo pēc analoģijas līdzīgu sadaļu tādā gadījumā vajagot ieviest arī citās datu bāzēs. Vienlaikus vairāki privātmežu īpašnieki atzina, ka īsti nezina, kā tālāk rīkoties, jo juridiski jau varot izņemt ciršanas biļeti un potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu padarīt par neesošu. Tomēr šāda rīcība sevi cienošam saimniekam esot nepieņemama, vienlaikus šādu potenciālo platību izņemšana no saimnieciskās aprites ar pretimnākšanu no valsts un tās atbildīgo iestāžu puses neesot manīta. Tas gan nenozīmē, ka nevarētu būt situācijas, kad attiecīgās mežu platības, kurās ir potenciālais īpaši aizsargājamais biotops, pēc kāda brīža nebūs jāpārdefinē par vietām, kurās vēsturiski bija potenciālais īpaši aizsargājamais biotops.

Tika pausts viedoklis, ka potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušana oficiālajā datu bāzē ir jānomēra pēc ietekmes uz tautsaimniecību, darba vietām reģionos, samaksāto nodokļu apjoma, eksporta ieņēmumiem, vēl jo vairāk, ja valsts makā trūkst naudas sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu finansēšanai un jau ir izskanējuši dažādu nodokļu likmju paaugstināšanas iespējamie scenāriji. Nozares pārstāvji atzīst – tā, kā bijis līdz šim, vairs nevar turpināties, tāpēc ir vajadzīgas pārmaiņas, kuru galvenais mērķis ir labklājības radīšana valstī dzīvojošajiem, ko iespējams īstenot, radot labvēlīgus apstākļus, nevis uzliekot apgrūtinājumu vai šķērsli visiem, kuri iegulda eksportspējīgu produktu ražošanā un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšanā. Savukārt tie, kas rada papildu apgrūtinājumus un šķēršļus, ir jāuztver kā apdraudējums valstij un tās iedzīvotājiem. Uzņēmēju ieskatā nav ne ētiski, ne arī korekti uzlikt rokudzelžus mežu īpašniekiem ar potenciālajiem īpaši aizsargājamo biotopu sarakstiem oficiālā valsts datubāzē, jo tas varot ietekmēt koksnes izstrādājumu pircēju vēlmi tos iegādāties no Latvijas, kas savukārt atsauksies gan uz nodarbinātību, gan samaksāto nodokļu apjomu.

Visu rakstu lasiet 3.septembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Video

VIDEO: Meža nozare var būt universālais kareivis

Māris Ķirsons,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.