Prasības zāļu ražotājiem ir pārspīlētas 

Ja cenu konkurence ir pārspīlēta, ražotāji atsauc savas zāles no kompensāciju saraksta un pieejamo medikamentu izvēle speciālistiem un pacientiem sašaurinās. Par medikamentu cenām un ražotāju izmaksām intervijā DB stāsta uzņēmuma Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2018. gada 23. jūlijs plkst. 7:40

Foto: LETA

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds Grindekam ir bijis šā gada pirmais ceturksnis, kā jums klājas?

Mums šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir 9% apgrozījuma pieaugums. Eksportā mēs aktīvi savu tirgus daļu cenšamies palielināt Eiropas Savienības valstīs, kā arī Dienvidaustrumāzijā.

Konkrēti kurās valstīs Dienvidaustrumāzijā?

Pašlaik šajā reģionā notiek tirgus izpēte, ir ieceres reģistrācijai, bet tuvāk par to pagaidām negribētu stāstīt. Tāpat aktīvi darbojamies Krievijas un NVS valstu tirgos, kas dod lielāko īpatsvaru eksporta ieņēmumos. Mūsu stratēģija ir eksporta tirgus diversifikācija.

Kāds ir eksporta īpatsvars jūsu portfelī?

Mūsu apgrozījums Latvijā ir septiņi miljoni eiro, taču visu Latvijas zāļu ražotāju tirgus daļa vietējā tirgū ir vien 4%. Tas ir liels jautājums, kādēļ vietējo ražotāju tirgus daļa Latvijā ir tik neliela.

Kādi, jūsuprāt, tam ir iemesli?

Mūsu medikamenti noteikti ir konkurētspējīgi, taču tas ir jautājums par pacientu, ārstu un farmaceitu izvēli, kādām zālēm tie dod priekšroku. Tas no mūsu puses ir liels skaidrojošais darbs ārstiem un farmaceitiem, lai iepazīstinātu ar mūsu ražotajiem medikamentiem. Manuprāt, mūsu zāļu cenas ir pietiekami pieejamas. Gribētos cerēt uz lielāku lokālpatriotismu. Tajā pašā laikā Latvijā mēs pārdodam vairāk zāļu nekā Lietuvā un Igaunijā.

Cik ražotājam ir svarīgi, lai tā ražotās zāles tiktu iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā? Vai tieši kompensējamie medikamenti ir tie, kas veido lielāko ieņēmumu īpatsvaru?

Ja runājam par zāļu pieejamību pacientiem, tad viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā to palielināt, ir iekļaut pēc iespējas vairāk zāļu kompensējamo medikamentu sarakstā. Attīstītajās valstīs vismaz 75% no visām recepšu zālēm ir kompensējamie medikamenti. Protams, tiem ir arī līdzmaksājumi, lai pacientus disciplinētu.

Kāds Latvijā ir kompensējamo medikamentu īpatsvars no visām recepšu zālēm?

Ne vairāk par 50%. Ja runājam par inovatīvām zālēm, tās parasti ir ļoti dārgas, un tur ir rūpīgi jāizvērtē to efektivitāte un atdeve. Tad ir tā sauktās ģenēriskās zāles (oriģinālpreparātu aizstājēji – red.), kas ir absolūti drošas un cenu jomā veido labu konkurenci. Es teiktu, ka Latvijā kompensējamo zāļu cenas ir visnotaļ konkurētspējīgas un draudzīgas, tās ir vienas no zemākajām, un Latviju bieži izmanto kā atsauces jeb references valsti. Tajā pašā laikā zāļu cenas nedrīkst būt arī nepamatoti zemas, jo tas rada labu augsni reeksportam, kad zemo zāļu cenu dēļ medikamenti tiek eksportēti uz valstīm, kur cenas ir augstākas, tādējādi pašmāju tirgū radot šo zāļu deficītu. Ja cenu konkurence ir pārspīlēta, ražotāji atsauc savas zāles no kompensāciju saraksta, un pieejamo medikamentu izvēle speciālistiem un pacientiem sašaurinās. Tā ka ir jāizveido labs līdzsvars, lai viss uzsvars netiktu likts tikai uz zāļu cenu, tā teikt – jo lētāk, jo labāk. Tikpat svarīga ir arī farmaceitiskā aprūpe. Ir jārunā arī par tās kvalitāti, ne tikai zāļu cenu.

Jums, protams, ir taisnība, taču, ja farmaceitiskā aprūpe ir augstā līmenī, taču pacientam nav naudas zālēm, tad tā neko daudz nelīdz.

Protams, tāpēc šīs lietas ir jāsabalansē, lai nodrošinātu gan pacientam pieejamu zāļu cenu, gan augstas kvalitātes aprūpi. Tas ir jautājums par nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei.

Kā jūs vērtējat veselības ministres Andas Čakšas ieceri, ka konkrētajā kompensējamo medikamentu grupā dārgākās zāles nevarēs būt vairāk par 100% dārgākas par references medikamentu? Proti, valsts jebkurā gadījumā apmaksā tikai references cenu, taču pacientam būs jāmaksā zemāks līdzmaksājums par dārgākajām zālēm. Tiesa, jāpiebilst, ka kompensējamiem medikamentiem, kas ir vairāk nekā 100% dārgāki par references cenu, starpība tiks samazināta pakāpeniski – 20% gadā.

Kopumā veselības ministres ieceri samazināt finansiālo slogu uz pacienta ģimenes budžetu es vērtēju pozitīvi. Tas nozīmē, – ja ražotājs vēlas, lai viņa zāles iekļauj kompensācijas sistēmā, piedāvājumam jābūt līdzvērtīgam un konkurētspējīgam. Tas ir pareizs solis, taču parasti to panāk, veicinot ģenērisko zāļu konkurenci un piešķirot šīm zālēm pietiekamu finasējumu.

Visu interviju Prasības zāļu ražotājiem ir pārspīlētas lasiet 23. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 16. aprīlis plkst. 8:14

Šonedēļ Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas azartspēļu uzņēmuma «Olympic...

2018. gada 11. aprīlis plkst. 9:11

Ļoti cienu tos tautsaimniecības ekspertus, kuri izsaka spriedumus par tām problē­mām, kuras...

2018. gada 12. marts plkst. 10:13

Visus spēkus un līdzekļus K.Lipmans velta AS Grindeks koncernam, kura ražotnēs Latvijā, Igaunijā un Slovākijā plānots ieguldīt vismaz 7 miljonus eiro.

2018. gada 28. februāris plkst. 10:24

Šodien, 28. februārī, akciju sabiedrības «Grindeks» «Nasdaq Riga» iesniegtie 2017. gada nerevidētie...

2018. gada 17. janvāris plkst. 13:23

AS «Grindeks» 2018. gadā prognozē sasniegt vismaz 10% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2018. gada 27. jūlijs plkst. 6:44

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Poļu nams», vērojot tā sauktās...

2018. gada 27. jūlijs plkst. 6:38

Cauruļu sistēmu ražotājs «Evopipes» ik gadu uzņēmuma attīstībā investē no miljona līdz...

2018. gada 24. jūlijs plkst. 7:03

«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 17:53

2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 16:32

SIA «Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 15:08

Zemgales rajona tiesa pieņēmusi lēmumu pagarināt Baltic Dairy Board termiņu tiesiskās aizsardzības...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 14:00

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» piektdien sākelektronikas...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 11:05

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā....

2018. gada 20. jūlijs plkst. 10:00

Klimatisko apstākļu radīto apaļkoksnes piegāžu traucējumu dēļ pērnā gada nogalē Latvijas...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 8:09

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Morozov&Son», vērojot kā tiek ražotas...