Citas ziņas

Precizēts personu loks, kas var pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem

Jānis Rancāns,18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākās izmaiņas, kas skar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sāks darboties tikai 2014. gadā, taču vairāki likuma Par valsts pensijām grozījumi stājas spēkā jau 18. jūlijā, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Grozījumi skar personas, kas aprūpējušas piecus vai vairāk bērnus, vai bērnu, kam bijusi noteikta invaliditāte; personas, kas līdz 1995. gada 31. decembrim strādājušas smagos un kaitīgos darbos; Latvijas pilsoņus, kas dienējuši PSRS Bruņotajos spēkos; algotu pagaidu sabiedrisko darbu veicējus un personas, kam piešķirta citas valsts vecuma pensija, kā arī papildina pensijas pieprasīšanas iespējas.

Likuma grozījumos ir precizēts personu loks, kam ir tiesības doties pensijā ar atvieglotiem noteikumiem: līdz šim likums paredzēja piecus gadus ātrāku pensionēšanās iespēju vecākiem, kuri līdz astoņu gadu vecumam ir aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus, vai arī bērnu invalīdu. Tagad likumā ir precizēts, ka šādas tiesības ir ne vien abiem bērna vecākiem, bet arī aizbildnim. Tāpat likuma grozījumi precizē, ka šiem vecākiem vismaz astoņus gadus (mainīts iepriekšējais likuma formulējums - līdz astoņu gadu vecumam) līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ir jābūt aprūpējušiem piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kas šajā laikā ir bijis atzīts par invalīdu.

Savukārt no 30 uz 25 gadiem samazināts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, lai dotos pensijā ar atvieglotiem noteikumiem. «Līdz ar to cilvēkiem, kas līdz šim nevarēja pieprasīt pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, ja viņiem nebija 30 gadu apdrošināšanas stāžs, tagad ir tiesības pretendēt uz pensiju, ja viņiem ir 25 gadu apdrošināšanas stāžs,» skaidro VSAA.

Grozījumi likumā skar arī cilvēkus, kuri līdz 1995. gada 31. decembrim ir strādājuši sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darbos. Tie paredz tiesības pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas. Pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs šajā gadījumā ir 25 gadi, no kuriem vismaz ceturtā daļa (līdz 1995. gada 31. decembrim) ir nostrādāta kaitīgos vai smagos darbos.

VSAA uzsver, ka sievietes, kuras strādājušas darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, kā arī vīriešus un sievietes, kas strādājuši sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos minētās izmaiņas pagaidām neskar, šobrīd tās attiecas uz vīriešiem, kuri strādājuši kaitīgos un smagos darba apstākļos.

Likuma grozījumi precizē nosacījumu par obligātā karadienesta (līdz 1991. gadam) ieskaitīšanu stāžā Latvijas pilsoņiem. «Līdz šim stāžā ieskaitīja tikai dienesta gadus bijušās PSRS teritorijā, bet neņēma vērā dienestu PSRS Bruņotajos spēkos ārpus PSRS teritorijas (citās valstīs). Tagad arī dienests, piemēram, Vācijā, Ungārijā vai Afganistānā tiks ieskaitīts stāžā,» norāda VSAA.

Turpmāk cilvēku apdrošināšanas stāžā ieskaitīs arī laiku, kad veikti algotie pagaidu sabiedriskie darbi. Apdrošināšanas iemaksas par viņiem kopš 2012. gada sākuma tiek veiktas no valsts budžeta, līdz ar to arī laiks, kad veikti šie darbi, tiek ieskaitīts stāža, bet ar grozījumiem tagad tas ir nostiprināts arī likumā.

Tāpat likuma grozījumi paredz, ka tiesību uz invaliditātes pensiju nav, ja cilvēkam pirms tam piešķirta citas valsts vecuma pensija pirms Latvijā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas. Piemērojot šo likuma normu tiks ievēroti ES regulu un starptautisko līgumu nosacījumi.

Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu turpmāk nemaksās vienlaikus ar apgādnieka zaudējuma pensiju. «Ja apgādnieka zaudējuma pensija tiek piešķirta par laiku, kad izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad pensiju samazina par saņemtā pabalsta summu un par šo laiku cilvēkam izmaksā tikai summas starpību,» informē VSAA.

Grozījumi paredz arī, ka turpmāk iesniegumu pensijas piešķiršanai vai pārrēķināšanai varēs iesniegt arī elektroniskā veidā atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām. «Proti, elektroniski nosūtītajam iesniegumam un katram elektroniskajam dokumentam ir jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu. Dokumentu oriģināli un to kopijas, kas ir papīra formā, jāiesniedz līdzšinējā kārtībā, t.i., personīgi,» norāda VSAA.