Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" plāno Latviju ārzemēs popularizēt ar ābolu sidru, intervijā sacīja organizācijas prezidente Asnāte Ziemele.

"Ir sidra popularizēšanas plāni, un ne tik daudz kā alkoholiska dzēriena reklāma, bet tā, ka tie ir mūsu Latvijas āboli, ar ko mēs gribam būt lepni, tie ir mūsu ābeļdārzi un iegūtā produkcija, kuru mākam pārstrādāt - gan sulās, gan bezalkoholiskajā, gan alkoholiskajā sidrā," skaidroja Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka sidra popularizēšanas projekts ir Baltijas mēroga, un "Lauku ceļotājs" jau iesniedzis vienu projektu mērķa sasniegšanai. Turklāt plānots projekts arī sidra eksportam.

Ziemele pauda, ka Baltijā ražotais sidrs pasaulē tiek augstu novērtēts, piemēram, sidra pasākumā Amerikā, kur piedalījās 1300 dalībnieku, Latvija tika nosaukta kā viena no izcilākajām sidra valstīm, kas, pēc Ziemeles teiktā, tik mazai valstij kā Latvija ir ļoti liels panākums.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Bauskas novada uzņēmums Kronis beidz ābolu iepirkšanu pārstrādei. Noliktavas pārzine Vija Saveļjeva informē, ka šogad ābolu piegādātāji nav bijuši īpaši rosīgi, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk ābolu pārstrādei atceļojis no dārziem Īslīces pusē. Saimniekiem SIA Kronis maksājis četrus centus par kilogramu. Iepirkti galvenokārt rudens un ziemas āboli, jo pārstrādei tie ir vispiemērotākie. Uzņēmums šajās dienās gatavojas pārtraukt ābolu iepirkšanu no saimniekiem.

SIA vadītājs Aivars Svarenieks Bauskas Dzīvei pastāstījis, ka maza daļa ābolu izspiesti sulā. Vairums – aptuveni 50 tonnas – augļu šoruden pārstrādāti ābolu biezenī. Uzņēmējs atzīst, ka ir ļoti grūti palielināt ražošanas jaudu, jo tirgus ir piesātināts, konkurence liela, tāpēc arī peļņas iespējas ir minimālas. Tas liedz iegūt brīvos finanšu līdzekļus ražošanas izvēršanai.

«SIA Pūres dārzi āboli gandrīz visu gadu ir atrodami Latvijas lielveikalos un jau vairākus gadus nodrošinām skolas ar vietējiem āboliem, piedaloties programmā Skolas auglis,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Pūres dārzi vadītājs Edmunds Grīnbergs.

No pērnā gada ābolu ražas, kas bijusi aptuveni 500 tonnas, noliktavās šobrīd vēl palikušas tikai 40 tonnas ābolu. No aptuveni 100 tonnām ābolu izspiestas sulas. Pavisam SIA Pūres dārzi 40 ha lielā platībā tiek audzētas 30 dažādas ābolu šķirnes, pieprasītākās ir Ligols, Alva un Spartāns. Uzņēmumā galvenā augļu produkcija ir āboli, kuri tiek audzēti, ievērojot integrēto augļu ražošanu. «Audzējam dažādu šķirņu ābolus – gan vasaras, gan rudens, gan arī ziemas šķirņu ābolus, lai nodrošinātu iespējami garāku to realizācijas periodu, sākot no augusta vidus līdz pat pēdējam ābolam maijā vai jūnijā. Ražu glabājam augļu noliktavā, tādēļ varam nodrošināt maksimāli ilgu augļu realizāciju,» stāsta E. Grīnbergs.

Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.

Kā veicināt mazo uzņēmēju atbalstu? Viens no iepējamajiem risinājumiem ir lielveikalu slēgšana vai to darbības ierobežošana svētdienā. Daudzās valstīs šāda sistēma ir veiksmīgi ieviesta, pircēji tai pielāgojušies, savukārt mazie pārtikas veikali atviegloti uzelpo, jo šī ir diena, kad klienti vairāk dodas pie viņiem. Vai uz zemnieku saimniecībām, kur iespējams iegādāties svaigus pārtikas produktus bez lielveikalu desmit reizes lielākiem cenu uzcenojumiem.

Protams, tādejādi tiek veicināta arī sabiedrības došanās ārpus telpām, nevis klīšana pa tirdzniecības centriem ar mērķi apmeklēt kādu lielveikalu un vienlaikus laiski pavadīt brīvdienu.

Nebija gan ilgi jāgaida, kad uz manu redzējumu par lielveikalu slēgšanu svētdienās reaģēja tirdzniecības centra ”Domina Shopping” direktore Dina Bunce, acīmredzami aizstāvot un iestājoties par sava lielākā enkurnomnieka “Maxima” interesēm. D. Bunces uztraukums ir saprotams, argumenti sadzirdēti, bet mēģināšu tiem pretargumentēt.

Lielveikalu slēgšana svētdienās radītu jaunas problēmas

Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja...

Populārākās iepirkšanās dienas ir sestdienas

Saskaņā ar “Domina Shopping” datiem, pircēju iecienītākās iepirkšanās dienas ir sestdienas. D. Bunce raksta: “Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma – 35%. Bet, ja salīdzinām populārākās iepirkšanās dienas, tad sestdienās cilvēki to dara visaktīvāk – 20%, bet svētdienās identiskā apjomā kā piektdienās – 15%.”

Līdz ar to, ja valdībā biedrības “Zemnieku saeima” priekšlikums tiks sadzirdēts un lielveikali svētdienās būs slēgti, tad tirdzniecības centriem un lielveikaliem atliek vien būt nedaudz radošākiem un jaudīgākiem ar savām mārketinga metodēm, aicinot cilvēkus jau laicīgi iepirkties – sestdienās vai darba dienās.

Deviņas tonnas pētersīļu saknes pret simtiem tonnu ārzemju dārzeņu

D. Bunce ar lepnumu stāsta, ka šogad “Maxima” savas tradicionālās rudens ražas kampaņas ietvaros tikai no “Latvijas Mazpulkiem” vien iegādājās un pircējiem visā Latvijā piedāvāja deviņas tonnas pastinaka jeb pētersīļa saknes.

Diemžēl tikai nezinātājam iespējams acis aizmālēt ar deviņām tonnām vietējo dārzeņu, nepieminot simtiem tonnu no ārzemēm ievesto dārzeņu, kas tiek pārdoti par zemāku cenu nekā vietējā produkcija. Piemēram, vēl vasarā informējām, ka audzētāju noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu apjoms, jo lielveikalu ķēdes saviem pircējiem labprātāk piedāvā importa produkciju. Šī gada pirmajā pusē pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājās par aptuveni 30%.

Vai par situācijām, kad ievestā produkcija tiek uzdota par vietējo. Vēl pavasarī atsevišķos lielveikalos varējām novērot, ka tika pārdoti it kā Latvijā audzēti āboli, tai pat laikā audzētāji neizpratnē raustīja plecus, jo noliktavās āboli sen jau bija beigušies. Vienu brīdi tika tirgoti it kā Latvijā audzēti gurķi, par kuriem bija pamatotas aizdomas, ka tie ievesti no Krievijas.

Protams, varam atgādināt arī par situāciju medus nozarē Latvijā, kurai uzmanību vērsām gan mēs, gan Latvijas Biškopības biedrība (LBB), paužot bažas par viltota medus izplatību tirgū, kā arī par lēta medus importa pieaugumu no trešajām valstīm, īpaši no Ķīnas un Ukrainas. Šie faktori kropļo tirgu, jo lētā importa medus cena bieži ir zemāka par vietējo ražotāju pašizmaksu, radot nevienlīdzīgu konkurenci.

Vai nakts tirgus ir “labā prakse”?

D. Bunce kā labo praksi savā “domrakstā” min nakts tirgu, kur zemniekiem iespējams pārdot savu preci, vienlaikus piesaucot tik skaļas frāzes kā “veiksmīga ekonomika”. Tāpēc nāksies vien ieteikt kādreiz nakts tirgu reāli apmeklēt un ieraudzīt, ka pārsvarā šeit produkciju pārdod veikli darboņi un pārpircēji, ignorējot tādu jēdzienu kā “legāla tirdzniecība”. Te viss notiek “skaidrītē”, un valsts kasē no nakts tirgus darījumiem nodokļu veidā nonāk maz. Vienlaikus jāatzīst, ja tieši lielveikali būtu daudz ieinteresētāki un pretimnākošāki iepirkt un saviem pircējiem pārdot vietējo produkciju ar saprātīgu nevis desmitiem reižu lielāku uzcenojumu, daudzi no “ēnas pārietu uz gaismu”.

Jā, un par to ķirbju čempionātu… Piekrītu, ka laba mārketinga aktivitāte, bet apšaubu, ka ar tās palīdzību pircēji tiek aicināti iegādāties tieši vietējo produkciju.

Diemžēl, ja Latvijas zemnieks asociējas tikai ar lavandu laukiem un dārzeņu piegādēm, rokdarbniekiem un amatniekiem, pamācošā tonī Latvijas lielākās lauku saimniecības aicinot “sadūšoties, būt radošākiem un radīt iniciatīvas, kas veicinātu sadarbību starp tirgus dalībniekiem”, mans ieteikums ir populistisku saukļu un muļķību vietā (jau iepriekš atvainojos par tiešumu) sēsties auto un doties pie īstajiem lauku saimniekiem, lai iepazītu viņu ikdienu, saražotā apjomus, izaicinājumus un iespējas. Iespējams, tad skatījums uz Latvijas lauksaimniecības nozari kļūs redzīgāks un kompetentāks.

Latvijā sidra darīšanas tradīcijas vēl ir bērnu autiņos, un nereti cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kā jāgaršo īstam sidram.

Tā uzskata sidra Mr.Plūme izgatavotājs Māris Plūme. Pirms vairākiem gadiem, atgriežoties no Francijas un Austrijas sidra darītavām, viņš sāka gatavot sidru arī Latvijā. Šajā gadā kopā ar sievu Daci Smiltnieci-Plūmi saražoto sidru jau sākuši tirgot, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc izglītības Māris ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā, kur ieguvis zināšanas par šī dzēriena izgatavošanas procesu. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme. Šis ir piektais gads, kad viņš ražo Mr.Plūme ābolu sidru, un patlaban dzēriena izgatavošanai tiek izmēģināti arī citi augļi, piemēram, bumbieri un ogas. Pirmajam brūvējumam āboli bija jāiegādājas, taču laika gaitā Māris savā dārzā sastādījis ābeles. Runājot par sidram piemērotākajām šķirnēm, viņš stāsta, ka Francijā, Anglijā un Spānijā tiek audzētas speciālas sidra ābolu šķirnes, bet Latvijā tādas nekad nav tikušas kultivētas. Šobrīd atsevišķi censoņi, tostarp arī viņš pats, mēģina tās ieaudzēt pie mums, taču laika apstākļi te krietni atšķiroties – te ir bargas ziemas, tādēļ par sidra āboliem pagaidām ir pāragri runāt.

Jau vairākus gadus lietuviešu uzpircēji brauc uz Latviju no vietējiem iedzīvotājiem iegādāties ābolus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve. Tas sastapis uzpircējus Bauskas novada Ceraukstes pagastā, pie veikala «Elvi».

Lielā kravas automašīnas piekabe piepildīta knapi līdz pusei. Tās vadītājs Vits stāsta, ka Latvijā viņi uzturas jau otro dienu.

Kravas auto šoferis apgalvo, ka šogad ābolu mazāk. «Braucam ik pēc diviem gadiem. Aizpagājušo gadu pārdot gribētāju bija vairāk, cilvēku interese bija lielāka. Vēl jau āboli karājas kokos, varbūt iedzīvotāji sarosīsies, kad tie būs sakrituši zemē,» spriež šoferis. Viņš novērojis, ka cilvēki ierodas ar dažādu daudzumu augļu. Kāds atvedot pa 20 kilogramiem, cits – 100 kilogramus, kāds – tonnu. Viņš pastāstīja, ka Lietuvā, Anikščos, ābolus pārstrādā sulas ekstraktā. Nākamgad iepirkšana notiks Lietuvā.

«Viss notiek, un iekšēji jūtu, ka uz labo pusi,» saka Durbes novada konservu ceha SIA Ābolīt’s vadītāja Millija Anziķe. Uzņēmumam izveidota jauna preču zīme, kura tapusi, iedvesmojoties no jūgendstila, un, kā skaidro ceha īpašniece, tā simbolizē seno laiku tradīcijas un kvalitāti, iegūts jauns sertifikāts un top jaunā produkcija, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd ir ābolu laiks, no tiem tiek spiesta sula un gatavoti biezeņi. «Telefons ir karsts. Jūtu, ka ar cenu cilvēki ir apmierināti. Vienu centu pacēlām uz augšu, lai neviens man nebrauc garām. Es nevaru zemnieku gremdēt. Mums ir jāsadzīvo, jo es gribu, lai viņiem arī ir labi,» stāsta M. Anziķe. Āboli tiek ņemti no visiem. Galvenais – lai tie nebūtu puvuši, tad par vienu kilogramu nodoto ābolu var saņemt sešus centus.

Šogad slikta bijusi gurķu raža. «Man katru gadu ir bijis tā, ka ražoju ar pilnu klapi, ir bijušas pat divas maiņas un tad, kad beidzas gurķi, tad sākas āboli. Šogad ir tā, ka es esmu gatava āboliem un, ja nāk gurķi, tad es ņemu un neatsaku. Kaut vai kriksītis. Es nevaru vairs izvēlēties un neatsaku nevienam gurķītim, viņu ir tik maz šogad.» Toties uzņēmums noslēdzis nozīmīgu līgumu un cer, ka klients būs tāds, kurš produkciju ņems vairumā. Pirmās 1500 burkas ar jaunieviesto produkciju – gurķi ar ziedkāpostiem – jau aizceļojušas.

Rīgā esošais garšvielu veikals «Avokado» caur sociālajiem tīkliem uzrunājis ābeļdārzu īpašniekus, dodot iespēju bez maksas dalīties ar rudens ražu.

«Sveiciens ābeļdārzu īpašniekiem, kuri ir noguruši no ābolu lasīšanas un komposta pildīšanas. Vediet tos pie mums! Mēs pie garšvielu veikala «Avokado» vēlamies izveidot «ābolu pieturu». Sekojot Igaunijas piemēram, vēlamies dot iespēju pilsētniekiem tikt pie dabiskiem lauku āboliem bez maksas. Kā tas notiks? Tērbatas ielā 49/51 pie garšvielu veikala «Avokado» izveidosim ābolu pieņemšanas un nodošanas punktu. Pieņemam jebkura lieluma, krāsas un gatavības pakāpes ābolus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja vairot labo un vienoties dalīšanās priekā. Ābolu vedējus aicinām pieteikties zvanot vai rakstot,» vēsta «Avokado».

Ierobežojumu neesot, tādēļ pie veikala šorīt novietotajā kastē atrodami visdažādākie āboli, kurus ikviens ir aicināts paņemt bez maksas.

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Salīdzinoši īsā laikā savu vietu Latvijas tirgū ir atraduši zīdaiņiem paredzētie augļu un dārzeņu biezenīši «Rūdolfs», kuru izejvielas tiek iegūtas bioloģiskajās saimniecībās. Tie izstrādāti LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē un tikko saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) apbalvojumu kā viens no 12 pērnā gada zinātniskajiem sasniegumiem valstī. Drīzumā tirgū blakus augļu un ogu biezenīšiem parādīsies arī biezenīši ar gaļu, tostarp lasi, un piena produktiem, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Sadarbība ar ražotājiem un pētījumi LLU sākušies jau 2010. gadā. Pētījums tapis trīs kārtās, sadarbojoties LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniekiem. Pētījuma pirmā kārta norisinājusies Dobelē Dalijas Segliņas un Anitas Olšteines vadībā, tur notika augļu un ogu biezenīšu izstrāde. Savukārt pētījuma otrā un trešā kārta noritējusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē attiecīgi asociētās profesores Anitas Blijas un docentes Solvitas Kampuses vadībā. A.Blija vadīja dārzeņu biezenīšu izstrādi, savukārt S.Kampuses vadībā tapuši biezenīši ar gaļu un piena produktiem, un plānots, ka tuvākajā laikā tie nonāks tirgū.

Pārtikas un veterinārais dienests, veicot pārbaudi Cēsu profesionālās vidusskolas ēdnīcā, konstatējis «zaļā iepirkuma» prasību pārkāpumus - vietējas izcelsmes pārtikas produkti aizstāti ar citu valstu izcelsmes produktiem, «zaļās karotītes» produktu vietā izmantoti produkti, kam «zaļā karotīte» piešķirta nav.

PVD pārbaudē konstatēja – lai gan uzņēmumam, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādē, saskaņā ar «zaļā iepirkuma» prasībām, ēdienu gatavošanā būtu jāizmanto tādā Latvijas uzņēmumā ražoti gurķi, tomāti un puravi, kas atbilst «zaļā iepirkuma» prasībām, tostarp ir audzēti Latvijā, faktiski tiek izmantoti Spānijas izcelsmes dārzeņi, iepirkumam atbilstošā Latvijas uzņēmumā ražotās cūkgaļas vietā bieži tiek izmantoti Polijas un Vācijas izcelsmes cūkgaļas produkti, atbilstošos Latvijas uzņēmumos ražota Holandes siera vietā izmantots Polijas izcelsmes siers, bet kāposti, burkāni, sīpoli un āboli ir iegādāti tādā Latvijas uzņēmumā, kur «zaļā karotīte» piešķirta tikai kartupeļiem.

Ģimenes vīna darītava Abavas pērn palielinājusi apgrozījumu par 40 % un arī šogad plānots ieņēmumu kāpums.

Šovasar Ārlavciemā blakus ražotnei iecerēts atvērt vīna pagrabu ar veikalu un degustāciju zāli, lai objekts būtu interesants arī tūristiem.

Vīna darītava Abavas izveidota 2010. gadā līdz ar vīnogu dārza iestādīšanu Sabiles tuvumā. Bet pati ideja par vīna dārza izveidošanu tā saimniekam Mārtiņam Barkānam radusies ceļojuma laikā Toskānā, pēc kura abi ar dzīvesbiedri Lieni bez jelkādām zināšanām sāka to īstenot. 2010. gadā iegādājušies 20 ha lauku īpašumu Sabiles pievārtē, kur iestādījuši 3,5 tūkstošus vīnogu stādu. Tagad vīnogas aug jau 3,5 ha platībā, ir arī ābeļdārzs, rabarberu lauki un tiek audzētas citas ogas. Pēc diviem gadiem Abavas saimnieki nopirka ražotni Slampes pagasta Ārlavciemā un tagad vīns tiek gatavots plašākās telpās daļēji rekonstruētā dārzeņu konservu cehā. Blakus ražotnei ir plašs ābeļdārzs, kas ražošanas vajadzībām ļoti noder.

Lielākā daļa piegādātāju nav palielinājuši cenas augļiem un dāzeņiem 2018.gadā. Savukārt visi tirgotāji vadījušies pēc jaunās PVN likmes - 5%, līdz ar to visiem produktiem, kam noteika samazinātā PVN likme, mazinājusies gala cena, informē Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA).

Ir vērojams arī atsevšķu cenu pieaugums, ko piegādātāji skaidro ar sezonālajām cenu svārstībām. Piemēram, vietējiem burkāniem piegādes cena kāpusi par 0,03 eiro kilogramā un kartupeļiem - 0,02 eiro/kg. Jebkurā gadījumā gala cena samazinājusies, jo šis pieaugums ir mazāks par starpību, ko dod jaunā samazinātā PVN likme.

Ir arī atsevišķi piegādātāji, kas samazinājuši cenas. Tā, piemēram, Getliņi EKO tomātu piegādes cena samazinājusies par 1 eiro kilogramā, kā rezultātā arī pārdošanā šobrīd cena kritusies par vairāk kā 1 eiro un svārstās no 4,99 eiro/kg patērētāju kooperācijās līdz 5,99 eiro/kg RIMI veikalos.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka šis valdības solis, samazinot PVN, ir ļoti svarīgs patērētājiem, sevišķi tiem, kam iztikas līdzekļi ir mazāki par Eiropas pieņemto iztikas standartu: «Ikdienā redzam, ka cilvēki iegādājas biežāk auglus un dārzeņus, pie tam var atļauties veikalos pievērst lielāku uzmanību to kvalitātei. Kopumā situācija ir ļoti normāla, mūsuprāt, nav konstatēta neviena ļaunprātība, un samazinātais PVN devis rezultātus. Tas attiecas gan uz šo brīdi, gan ilgtermiņā nodrošinās pircējiem pieeju lētām šīs grupas pārtikas precēm. Mūsuprāt, vajadzētu samazināt PVN arī ēdināšanas pakalpojumiem, jo, piemēram, aizbraucot uz Poliju redzam, ka tur cilvēkiem ir iespējas biežāk apmeklēt gan restorānus, gan kafejnīcas un ēdnīcas ikdienā. Tas izskaidrojams ar 5 vai 8% PVN atkarībā no pagatavošanas veida. Savukārt Latvijā augstais PVN padara sabiedirsko ēdināšanu pieejamu ikdienā tikai šaurai iedzīvotāju grupai un tūristiem.»

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem tūristus un uz veikaliem ved 50 dažādu veidu produktus - garšvielas, marmelādi un tējas.

Pārdesmit kilometru attālumā no Pērnavas, savu senču vēsturiskajā īpašumā, dārzniece Heli Viedehofa savu hobiju un interesi par dažādiem ārstniecības augiem attīstījusi uzņemējdarbībā. Saimniecībā strādā vairāki palīgi, par receptēm un mārketingu rūpējas saimnieces meita, lielākos darbos palīdz arī H.Viedehofas vīrs.

Bioloģiskajā saimniecībā aug apmēram 500 dažādas garšaugu kultūras, no kurām dažas ir izplatītas, dažas pavisam eksotiskas un tādas, par kurām mūsu laika apstākļos īpaši jārūpējas. Saimniece H.Viedehofa uzsver, ka būtiska atšķirība, salīdzinot viņu saimniecību ar citām, ir izaudzēto produktu īpašību padziļināta pārzināšana, kas ļauj tos savā starpā kombinēt, variēt un pārdot, uzrunājot klientus visā Igaunijā un ārpus tās. Pateicoties augošam tūrismam un interneta veikalam, Tammes dārzniecības produkti nonāk gan daudzviet Eiropā, gan citur, piemēram, Japānā.

Apkopotie janvāra otrā cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar janvāra pirmā cenu monitoringa datiem, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,5 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,1% gadījumu, savukārt 2,4% gadījumu cena ir samazinājusies.

Ekonomikas ministrija secina, ka arī otrajā janvāra nedēļā pārtikas preču cena lielākoties saglabājusies nemainīga. Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena abos virzienos svārstījusies griķiem, savukārt vienā gadījumā cena samazinājusies cūkgaļas šķiņķim.

Sezonalitātes ietekmē atsevišķos gadījumos dārgāki kļuvuši āboli un apelsīni. Dārgāki atsevišķos gadījumos kļuvuši arī tomāti, savukārt cena atsevišķos gadījumos samazinājusies gurķiem un kāpostiem.

Cenas nav mainījušās saimniecības precēm, personīgās aprūpes precēm, kā arī tabakas izstrādājumiem un medikamentiem.

Janvāra otrajā nedēļā arī pakalpojumu cenas lielākoties saglabājušās nemainīgas. Atsevišķi cenu svārstību gadījumi, kas varētu būt skaidrojami ar eiro cenu noapaļošanu, novēroti skaistumkopšanas pakalpojumiem, apavu remontam, kā arī autostāvvietu pakalpojumiem.

Apkopotie septembra cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar augusta datiem, 84,1 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 6,9 % gadījumu, savukārt 9 % gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu samazinājums visplašāk skāris piena produktu grupu, kas skaidrojams ar Krievijas noteikto atsevišķu piena produktu importa aizlieguma, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Kopumā izvērtējot cenu monitoringa rezultātus septembrī, var secināt, ka cenas svārstījušās atbilstoši sezonalitātei. Šim periodam raksturīgas cenu svārstības dārzeņiem un augļiem, atsevišķiem dārzeņiem (kartupeļi, kāposti, burkāni) saistībā ar jauno ražu cenas strauji samazinājās, bet tomātiem un gurķiem cenas pieauga sezonas noslēguma dēļ. Kā jau minēts, būtisks cenu kritums bija vērojams pienam un piena produktiem, kas saistīts ar tirdzniecības ierobežojumiem starp ES un Krieviju. Novērotas arī cenu svārstības viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem, jo līdz 1. oktobrim vēl turpinās aktīvā sezona.

Degvielas cenām septembrī bija vērojams kritums līdz 0,8% (atsevišķos gadījumos dīzeļdegvielai cenas pieauga līdz 0,8 %).

Rudenī kooperatīvs Augļu nams atklās jaunu noliktavu Vilces pagastā, kurā augļi tiks glabāti vidē ar zemu skābekļa saturu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tajā varēs uzglabāt 500 tonnas augļu, tā izmaksās 550 tūkstošus eiro. Finansējums piesaistīts no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda.

Kopumā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu augļkopju kooperatīvi Augļu nams un Zelta ābele ir uzbūvējuši jaunas noliktavas aptuveni 2200 tonnu augļu uzglabāšanai un renovējuši vecās noliktavas – ar kopējo ietilpību aptuveni 1000 tonnu.

Augļu nams šobrīd ir vienīgais kooperatīvs Latvijā, kas ir uzbūvējis noliktavu, kurā augļi tiek glabāti vidē ar zemu skābekļa saturu. «Pamatā tajā tiek uzglabāti āboli, taču tur var glabāt arī bumbierus,» stāsta Augļu nams valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis.

Gada svarīgākais politikas dokuments – valsts budžets – sākts rakstīt ne tajā labākajā rokrakstā. Roka trīc, tinte beidzas, turklāt, sasodīts, paģiras no iepriekšējā budžeta naudas dricelēšanas nav pagaisušas. Eh, mausim pa vecam, un gan jau kaut kā tiks galā!

Vulgarizējot šāda ir «vidējā politiķa» domu gaita, ķeroties pie valsts naudas dalīšanas «uz galviņām». Budžeta veidošana ir politiskā teātra kulminācijas konvulsijas, kas tiek vērotas ar lielu aizgrābtību, jo publisko miljonu dīdīšanas mākslai vajadzētu pieiet tikpat atbildīgi kā cirkā, rijot zobenus, vai alpīnismā, pārvarot klints pārkari. Un tomēr tādu iespaidu mūsu politiķi nerada. Viņi nopūlas, bet tik un tā atstāj iespaidu, it kā pāris mēnešus gadā to vien dara, kā centīgi mēģina uzstīvēt bikses pāri galvai. Atkal un atkal, vienām politisko iegribu vīlēm ar troksni irstot, citām nospriegojoties un iegūstot rūdījumu.

Ministriju un lielo nozaru augošo ambīciju kariņš nenorimst, bet fonā notiek cita cīņa, kas nav tik skaļa, bet tautsaimniecības attīstību ietekmē ievērojami. DB jau papīrs ir nodilis, ik pēc laika atkārtojot to, ka Latvijas nodokļu slogs rada dārgāko darbaspēku Baltijas valstīs. Šajā konkurencē Latvija zaudē, izņemot gadījumus, kad investoriem ir kādi īpaši aprēķini, izvēloties tieši Latviju, jo «sausā matemātika», kā DB ir daudzkārt vēstījis, neliecina par labu mūsu valsts pievilcībai. Tāpat arī Saeimas lēmums iekasēt vairāk naudas valsts makā, ceļot akcīzi degvielai, Baltijas konkurencē noņem mums punktus, palielina izmaksu slogu biznesam un ieliek labas kārtis leišu degvielas tirgotāju rokās. Diemžēl nodokļu reformas kontekstā Latvijas izvirzīšanās priekšgalā Baltijas iekšējā konkurencē nebija virsmērķis.

#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.

Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Milli ābolu sula konservu cehā Ābolīt’s Durbes novadā.

Ābolu sula jau gadiem ir viens no pieprasītākajiem SIA Ābolīt’s produktiem. Uzņēmums to ražo ne tikai ar savu zīmolu Milli, bet arī ar sadarbības partnera Gemoss vārdu. «Šogad ābolu sula ir ļoti garšīga, jo vasarā bija daudz saules un āboli ir saldi,» vērtē uzņēmuma līdzīpašniece un valdes locekle Millija Anziķe.

Uzņēmuma vēsture meklējama vēl padomju gados. Durbes puse izsenis zināma kā vieta, kur ir plaši ābeļu dārzi, ābele ir pat pilsētas ģerbonī. 70. gados pēc Spilvas direktora rosinājuma padomju saimniecības Liepāja vadība nolēma atvērt augļu un dārzeņu pārstrādes cehu.

Tagad vecās ābeles savu laiku nokalpojušas, un to vietā daudzviet jau plešas graudaugu un rapša lauki. Bet top arī jauni dārzi, tos veido, piemēram, Spriču un Žīguru ģimene.