Maksātnespējīgo uzņēmumu valdes locekļiem var nākties maksāt kreditoriem no sava maka par viņu vadītā uzņēmuma nesamaksātajiem parādiem, lēmumu pieņems tiesa.

Tādu iespēju pieļauj ne tikai vairāki DB aptaujātie uzņēmēji, bet arī ZAB Glimstedt un partneri veiktā Maksātnespējas likuma grozījumu (spēkā stāšanās īsi pirms gadumijas no 1. janvāra tika atlikta līdz 1.martam) analīze. Izmaiņas paredz, ka maksātnespējīga uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild par kreditoru prasījumiem, ja administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Pašlaik šādas normas nav. Tādējādi vairs nevajadzētu būt situācijām, kad grāmatvedības dokumentus izdevīgāk ir nobēdzināt vai iznīcināt nekā nodot administratoram. Administratori esot pieredzējuši situācijas, kad uzņēmuma dokumentus «aizpūtis» vējš, kas liedzot pārbaudīt prasījumu pamatotību un pierādīt tiesā, ka tie ir fiktīvi. Uzņēmēji piesardzīgi raugās uz jauninājumu un pieļauj, ka šī norma sāpīgi sitīs ne tikai blēžus, bet arī tos, kuri uzņēmušies augstāku risku, bet tas nav attaisnojies.

Uzņēmēji likumā ierakstīto vērtē kā vispārīgu ar plašām interpretācijas iespējām. Savukārt ZAB Glimstedt un partneri vecākais jurists Jānis Zunda par būtiskāko trūkumu uzskata to, ka nav paredzēts precīzs regulējums rīcībai vairākās situācijās, par kurām jau šobrīd ir skaidrs, ka tādas praksē radīsies. «Gan maksātnespējas administratoram, gan tiesai tiek dotas iespējas interpretēt visai brīvi pēc saviem ieskatiem valdes atbildības apmēru, kā arī ar solidārās atbildības ieganstu administratoram tiek nodrošināta iespēja celt prasību pret tiem valdes locekļiem, kuru maksātspēja ir vislabākā,» uzsver J. Zunda. Tieši maksātnespējas administratori veiks sākotnējo izpēti, savāks pierādījumu bāzi un nodos to tiesas vērtēšanai prasības pieteikuma veidā, kas vērsts personīgi pret valdes locekļiem. «Kamēr nav vienotas tiesu prakses, maksātnespējas administratoriem varētu rasties gana plašs un atšķirīgs redzējums par to, kas dažādu nozaru uzņēmumos ir uzskatāms par pietiekami skaidriem grāmatvedības datiem un dokumentiem un kāds ir katra valdes locekļa kompetences apmērs pārvaldīt un glabāt uzņēmuma grāmatvedības dokumentus. Sagaidāms, ka tiesu prakses izveide prasīs ilgāku laiku un atsevišķu tiesnešu pieeja sākotnēji var radikāli atšķirties,» brīdina J. Zunda.

«Administratori jau arī līdz šim ir cēluši prasības pret to maksātnespējīgo uzņēmumu valdes locekļiem, kuri nodarījuši zaudējumus vadītajam uzņēmumam – izņemta nauda, bet pretī nav attaisnojošu dokumentu,» stāsta maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņš gan uzskata, ka grozījumi dod vispārīgo rāmi – palīglīdzekli, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu gan administratoriem, gan tiesām, tomēr ļoti sīks, detalizēts apraksts neesot vajadzīgs.

Visu rakstu Administratori izlems valdes locekļu likteni lasiet trešdienas, 7. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!