Līdz šā gada beigām vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS “Olpha” vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs un Apvienotajā Karalistē piedāvās četrus dažādus jaunus medikamentus, kuriem ir noslēdzies reģistrācijas process un izpildītas arī pārējās regulatorās prasības.

Jaunie medikamenti paredzēti uroloģisko, onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Plānots, ka nākamgad ES tirgos nonāks vēl vismaz 18 jauni patentbrīvie medikamenti.

Tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno ievērojami palielināt savu produktu portfeli, papildinot to ar patentbrīvajiem medikamentiem. Pašlaik ir apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni preparāti, kuriem ir sākta reģistrācija vairāk nekā 10 ES valstīs. Pašlaik reģistrācijai ir iesniegti jau 32 medikamenti, bet izstrādes procesā ir vēl aptuveni 100 jaunu produktu. Divi no jaunajiem “Olpha” medikamentiem, kam šogad varēs sākt komercializācijas, ir paredzēti uroloģisko slimību, bet pa vienam preparātam sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Gadu pēc uzņēmuma zīmola un nosaukuma maiņas Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” pilnībā noslēdzis ar to saistītos zāļu reģistrācijas procesus visās trijās Baltijas valstīs.

Tas nozīmē, ka līdz tam uzņēmuma ražotie medikamenti, kas aptiekās bija atrodami ar “Olainfarm” zīmolu, tagad atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pārreģistrēti kā AS “Olpha” . Atsevišķās aptiekās gan vēl var būt pieejami arī medikamenti ar uzņēmuma iepriekšējo zīmolu, jo iepakojumu maiņa tiek organizēta pakāpeniski.

Latvijā reģistrācijas apliecības ir atjaunotas 46 medikamentiem, Lietuvā 12, bet Igaunijā – sešiem. Visas zāles jau iepriekš bija reģistrētas, bet pēc uzņēmuma un zīmola maiņas atbilstoši normatīvo aktu prasībām bija jāveic to reģistrācija ar jauno uzņēmuma juridisko nosaukumu un zīmolu. Tāpat Baltijas un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs turpinās arī jaunu produktu reģistrācija.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” turpina intensīvu darbu pie sava produktu portfeļa attīstības un eksporta paplašināšanas Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Janvāra beigās uzņēmums iesniedza reģistrācijai Baltijas valstīs, Slovākijā, Polijā, Vācijā, Itālijā un Francijā jaunu patentbrīvo medikamentu 2. tipa diabēta ārstēšanai, savukārt Čehijā un Spānijā šis process tika sākts jau 2023. gada novembrī. Kopumā ES reģistrācijai iesniegti 38 jauni medikamenti dažādās terapeitiskajās grupās.

Tikmēr Baltijas valstu pacientiem jau kopš 2024.gada nogales ir pieejami trīs jauni "Olpha" medikamenti – viens kardioloģijā, viens onkoloģijā un vēl viens uroloģijā. Ar jaunajām zālēm “Olpha” cer sniegt arī savu plašāku ieguldījumu cilvēku mirstības novēršanā. Piemēram, sirds un asinsvadu slimības katru gadu izraisa aptuveni 17,9 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē, kas veido apmēram 32% no visiem nāves gadījumiem, savukārt onkoloģiskās saslimšanas ik gadu izraisa aptuveni 10 miljonus nāves gadījumu, padarot to par otro biežāko nāves cēloni pasaulē.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” 2024. gadā attīstībā ieguldījis 17,53 miljonus eiro.

Lielākā daļa ieguldījumu novirzīti pētniecībai un produktu portfeļa paplašināšanai, kā arī tehnoloģiju modernizācijai un videi draudzīgāku ražošanas risinājumu ieviešanai. Apjomīgo ieguldījumu mērķis ir attīstīt ģenērisko medikamentu portfeli un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspēju Rietumu valstu tirgos.

Kopumā uzņēmuma produktu portfeļa papildināšanā ar jauniem patentbrīvajiem medikamentiem 2024.gadā “Olpha” investēja 15 miljonus eiro.

Papildu investīcijām produktu portfelī 2024.gadā nozīmīgākie “Olpha” investīciju projekti bija saules paneļu parka izbūve, blisterēšanas un pakošanas līnijas uzstādīšana, kas vairākos ražošanas posmos ļauj aizstāt roku darbu, kā arī laboratoriju informācijas vadības sistēmas ieviešana kvalitātes kontroles procesu efektivizēšanai.

Gada laikā Veselības ministrija (VM) ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu.

Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem joprojām ir mēnešiem garas. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida ministrijas virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā, brīdina “Latvijas aptieka”.

Tikai dažus gadus atpakaļ Latvija, līdzīgi kā visa pasaule, piedzīvoja globālo Covid-19 pandēmiju un skarbi izjuta tās sekas. Tās smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa privātās veselības un farmaceitiskās aprūpes nodrošinātāji – medikamentu apgādes uzņēmumi, aptiekas, medicīnas iestādes un laboratorijas.

No 2025. gada 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas ievērojami maina līdzšinējo kārtību zāļu apgādē un farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas pacientiem. Veselības ministrijas (VM) steigā un neņemot vērā nozares iebildumus un identificētos riskus virzītās reformas deklarētais mērķis bija samazināt recepšu medikamentu cenas.

Tomēr janvāra pirmo dienu realitāte parāda pretēju ainu – virkne neatrisinātu jautājumu un radīts haoss farmaceitu darbā, ražotāju cenu pieaugums, neskaidrība par medikamentu ilgtermiņa pieejamību, kā arī līdz šim lētākie recepšu medikamenti, kas skaitliski veido lielāko daļu pacientu ikdienas aprūpē, iedzīvotājiem ir kļuvuši dārgāki un rada pacientu neizpratni. Lai skaidrotu reformas ieviešanā identificētos sarežģījumus un iepazīstinātu ar aktuālo situāciju aptiekās un zāļu apgādes nepārtrauktībā, plašsaziņas līdzekļi aicināti apmeklēt preses konferenci, kas notiks šā gada 3. janvārī plkst. 10.00 Brīvības ielā 68.

Tajā piedalīsies Latvijas Nacionālās Zāļu apgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un arī pacientu paustā trauksme par situācijas pasliktināšanos Latvijā ar medikamentu pieejamību, īpaši bērniem un hroniskiem pacientiem, ir nopietns signāls mūsu veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmai un politikas veidotājiem. Nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās zāles nav tikai veselības un dzīvības jautājums, tā ir arī valsts drošības prioritāte. Šī situācija prasa tūlītējus risinājumus, nevis gaidīšanu līdz nākamajam mēnesim vai vēlēšanām, solot, ka situācija uzlabosies un tiek kontrolēta.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas ieskatā medikamentu pieejamību valstiskā līmenī var uzlabot, valsts līmenī īstenojot trīs stratēģiskās aktivitātes.

Jāveido valsts līmeņa drošības spilvens

Latvijā tikai 3,9% cilvēku savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu. Tas nozīmē, ka kopējā iedzīvotāju veselība pasliktinās, vienlaicīgi radot papildu slogu jau tā pieticīgajam veselības aprūpes budžetam.

Daži varētu teikt, ka hronisku slimību gadījumā cilvēkiem pašiem būtu jāveido zāļu krājumi, lai sevi nodrošinātu “nebaltām dienām”, tomēr ne visiem ir šādas finansiālās iespējas. Turklāt recepšu medikamenti tiek izrakstīti konkrētam periodam, ierobežojot iespēju tos iegādāties ilgākam laikam. Efektīvākais un drošākais risinājums ir valstij veidot stratēģiskās medikamentu rezerves, kas nodrošinātu stabilitāti neparedzētās situācijās.

Tehnoloģiju attīstība un digitālie risinājumi ir būtiski mainījuši mūsu ikdienu – tagad daudz ko varam paveikt attālināti, bez nepieciešamības doties ārpus dzīvesvietas. Tas attiecas arī uz iepirkšanos sev ērtā laikā un vietā. Internetaptieka ir ērts un parocīgs veids, kā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, neizejot no mājām. Apotheka saviem klientiem nodrošina iespēju pasūtīt uztura bagātinātājus, higiēnas un skaistumkopšanas preces, medicīnas ierīces un arī medikamentus, tādējādi ietaupot laiku un izvairoties no stāvēšanas rindās. Kādas vēl priekšrocības sniedz iepirkšanās internetaptiekā?

Kāpēc izvēlēties Apotheka internetaptieku?

Apotheka internetaptieka nodrošina iespēju iegādāties tūkstošiem preču un produktu ikviena veselības veicināšanai. Dažas no būtiskākajām priekšrocībām, ko piedāvā interneta aptieka:

• daudzveidīgs piedāvājums – e-aptiekā pieejami vairāki tūkstoši dažādu preču, sākot ar uztura bagātinātājiem līdz skaistumkopšanas produktiem un pat precēm mājdzīvniekiem;

• iespēja saņemt farmaceita konsultāciju un profesionālus ieteikumus saistībā ar kāda konkrēta produkta iegādi vai veselības stiprināšanu. Tas rada drošības sajūtu un palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus, īpaši situācijās, kad jāizdara izvēle starp vairākiem līdzīgiem preparātiem;

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.

Valsts varētu pilnībā kompensēt medikamentus vai medicīniskās ierīces iedzīvotājiem neatliekamos un īpašos gadījumos, ja par to būs lēmis trīs universitāšu slimnīcu kopīgs konsilijs, to paredz Veselības ministrijas (VM) rosinātie grozījumi "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā".

Ministrija rosina tam rezervēt daļu no valsts zāļu kompensācijai paredzētiem budžeta līdzekļiem viena miljona eiro apmērā.

Tie būtu gadījumi, kad iedzīvotājam pēkšņi nepieciešami dzīvību glābjoši medikamenti, bet šobrīd valsts attiecīgos medikamentus nesedz vai sedz daļēji.

Vienlaikus kompensācija būs paredzēta ne vairāk kā 12 mēnešu ārstēšanas kursam.

Kā skaidro ministrijā, jaunā iniciatīva palielinās zāļu kompensācijas iespējas neatliekamos gadījumos.

Tāpat grozījumi paredz nodrošināt valsts apmaksātas glikozes monitorēšanas sistēmas noteiktām iedzīvotāju grupām. Tās paredzēts nodrošināt pacientēm ar pirmā vai otrā tipa cukura diabētu, kuras saņem insulīna terapiju grūtniecības laikā un līdz 70 dienām pēcdzemdību periodā, pacientiem pēc orgānu transplantācijas, kā arī pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Medikamentu likumā, kas slimnīcu aptiekām dos tiesības importēt zāles.

Grozījumu mērķis ir palielināt zāļu pieejamību slimnīcām un līdz ar to arī pacientiem, kā arī veicināt konkurenci starp vairumtirgotājiem. Turklāt grozījumi ļautu slimnīcām labāk plānot zāļu piegādes un izmaksas un uzlabot gatavību krīzes situācijām.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem slimnīcu aptiekām nav tiesību pašām importēt zāles un aktīvās vielas, un tas nozīmē, ka tām medikamenti jāiegādājas no Igaunijā reģistrētiem vairumtirgotājiem.

Likumprojekts paplašinātu potenciālo piegādātāju loku slimnīcu aptiekām, ļaujot slimnīcu konkursos Igaunijā piedalīties ne tikai Igaunijā reģistrētiem zāļu vairumtirgotājiem, bet arī prasībām atbilstošiem Eiropas Savienības vairumtirgotājiem.

Grindex ir viens no vadošajiem farmācijas nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izceļas ar augstas kvalitātes medikamentu ražošanu un pastāvīgajiem jauninājumiem farmaceitisko produktu izstrādē. Uzņēmums ar vairāk nekā 78 gadu pieredzi ir kļuvis par uzticamu partneri ne tikai Baltijas reģionā, bet arī starptautiskajā tirgū, nodrošinot drošus un efektīvus medikamentus plašam veselības problēmu spektram.

Grindex – uzticams farmācijas līderis

Grindex specializējas oriģinālo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu izstrādē un ražošanā. Uzņēmums ir kļuvis par farmaceitiskās inovācijas simbolu, pateicoties tā augstajiem standartiem, pētniecībai un nepārtrauktajai attīstībai.

Grindex pamatvērtības un kvalitātes standarti:

• Inovatīva pieeja – Grindex iegulda resursus pētniecībā un attīstībā, lai radītu efektīvākus un pieejamākus medikamentus;

• Starptautiska kvalitātes kontrole – uzņēmums nodrošina, ka visi produkti tiek ražoti saskaņā ar starptautiskiem standartiem, garantējot to drošumu un efektivitāti;

• Sociālā atbildība – Grindex mērķis ir padarīt medikamentus pieejamus ikvienam, piedāvājot efektīvas alternatīvas dārgākiem produktiem;

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu - pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, bija transporta grupai (+1,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā bija gaļas izstrādājumiem (+3%). Cenas pieauga arī svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+3,4%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+6,4%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,7%). Sadārdzinājās arī svaigas ogas (+10,6%), svaigas vai saldētas zivis (+4,1%), olas (+2,4%), kā arī citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija siers (-3,1%), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (-3,3%), kafija (-2,1%), maize (-1,1%) un svaigi citrusaugļi (-6,5%).

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” teritorijā tika atklāts viens no Latvijā lielākajiem ražošanas uzņēmuma teritorijā izveidotajiem saules paneļu parkiem. Kopējās investīcijas projektā sasniedz 3,56 miljonus eiro.

Saules paneļu parka jauda ir 3,2 megavati (MW), kas nodrošinās līdz pat 40% no “Olpha” kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas atbilst elektroenerģijas patēriņam, kas spētu nodrošināt apmēram 1000 mājsaimniecības uz vienu gadu. Kopumā parkā izvietoti 5390 saules paneļi, palīdzot būtiski samazināt oglekļa emisijas un palielinot uzņēmuma neatkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

“Katrs atjaunojamās enerģijas projekts, sākot no nelieliem – mājsaimniecību patēriņa, beidzot ar uzņēmumu ražošanas vajadzībām radītiem zaļās enerģijas parkiem, kas spēj daļēji vai pilnībā nodrošināt ražošanas procesu ar elektroenerģiju, stiprina mūsu enerģētisko neatkarību. Tas ir arī ieguldījums ilgtspējā un svarīgs solis klimatneitralitātes virzienā,” pārliecināts ir klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Jaunatklātā saules paneļu parka kopējā platība “Olpha” teritorijā Olainē ir 4,2 hektāri. Tā izveidē investēti 3 560 833,04 EUR, no kuriem 882 851,16 EUR veido ES Atveseļošanās fonda līdzfinansējums, ko pārvalda Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Lai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas sfēra Latvijā kļūtu par vēl nozīmīgāku tautsaimniecības dzinējspēku, būtiski palielinot gan produktu klāstu, gan ienākumus, ir vajadzīga atbilstoša valsts politika un tās īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska. Viņa norāda, ka nozares potenciāls nebūt nav pienācīgi izmantots, vienlaikus tā var kalpot kā veselības sistēmas drošības un noturības pamats.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā?

Uz farmaceitisko produktu ražošanu var lūkoties no vairākiem skatpunktiem, jo tai bija, ir un arī nākotnē būs nozīmīga loma. Vispirms daudzās pasaules valstīs nemaz nav tādu iespēju, kādas ir Latvijai — Grindeks, Kalceks, Olpha, Pharmidea, ļoti sekmīgi strādā Organiskās sintēzes institūts, kurā gan lielākoties tiek veikti pētījumi un izstrādes pēc citu valstu ražotāju pasūtījuma. Protams, šo ražotāju kopējie ražošanas apjomi un īpatsvars Eiropas un vēl jo vairāk pasaules mērogā nav liels, taču mērķtiecīga, koordinēta visu iesaistīto – nozares uzņēmumu, zinātnieku, mācību iestāžu - darbība komplektā ar atbilstošu valsts ilgtermiņa politiku šo jomu par pacelt vēl nebijušā līmenī, vienlaikus gan radot jaunas tiešās darba vietas nozarē, gan tajās sfērās, kuras sniedz pakalpojumus un piegādā nepieciešamās izejvielas, gan arī papildu nodokļu maksājumus valsts budžetā. Pats svarīgākais — spēcīga farmācijas industrija Latvijā ir būtisks valsts veselības, drošības un noturībspējas faktors, jo īpaši pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Medikamenti ir svarīgi ikvienam gan miera laikā, gan jo īpaši krīzes situācijās, kad starptautiskās piegādes var būt ierobežotas. Pēdējo gadu notikumi ir mainījuši ne tikai farmācijas nozari, bet arī to, kā sabiedrība raugās uz zāļu pieejamību un to piegāžu drošību. Tas attiecas gan uz karu Ukrainā, gan arī uz iepriekš nepieredzēto Covid-19 pandēmiju, kura pārsteidzoši ieradās 2020. gadā un pārņēma visu pasauli, liekot mainīties visiem — ražotājiem, tirgotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ikvienam cilvēkam.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana degvielai būtu konfliktā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa pieļauto iespēju virzīt PVN likmes samazināšanu degvielai.

Ministrijā atzīmēja, ka runas par PVN likmes samazināšanu degvielai šobrīd vairāk izklausās pēc politiskas retorikas, jo praksē Latvijai šādu soli nebūtu iespējams īstenot bez konflikta ar ES noteikumiem.

FM skaidroja, ka PVN ir harmonizēts nodoklis ES un to piemērošanu nosaka PVN direktīva, kas neparedz iespēju samazināt PVN likmi degvielai. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas šādā veidā mazināt degvielas cenu kāpumu nav atkarīgas tikai no valdības vai Saeimas politiskas izšķiršanās, jo PVN piemērošanu visā ES nosaka kopēji PVN noteikumi.

PVN direktīva paredz, ka dalībvalstīm pamatā jāpiemēro standarta PVN likme visām precēm un pakalpojumiem. PVN samazinātās likmes drīkst piemērot tikai konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām, kas ir skaidri noteiktas, skaidro FM. Šajā sarakstā ir, piemēram, pārtikas produkti, medikamenti, pasažieru pārvadājumi, grāmatas un atsevišķos gadījumos konkrēti energoprodukti. Taču degviela transportlīdzekļiem šajā sarakstā nav iekļauta, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata piemērot PVN samazināto likmi benzīnam, dīzeļdegvielai vai citiem transporta degvielas veidiem.

Draugiem Group uzņēmums Mapon, kas ir viens no Ziemeļeiropas vadošajiem autoparka pārvaldības risinājumu izstrādātājiem, paziņo par jaunu integrāciju ar Schmitz Cargobull, Eiropas vadošo puspiekabju un treileru ražotāju.

Šī stratēģiskā sadarbība nodrošinās augstas klases treileru telemātiku un autoparka vadību, ļaujot Mapon klientiem piekļūt datiem no Schmitz Cargobull pašu izstrādātā TrailerConnect datu pārvaldības centra.

Pateicoties šai integrācijai, autoparku pārvaldītāji varēs izveidot savienojumu bez papildu aprīkojuma un ērti piekļūt Schmitz Cargobull datiem caur Mapon platformu. Tas ļaus klientiem izmantot vienotu sistēmu, iegūstot apkopotu pārskatu par transportlīdzekļu un treileru datiem.

Mapon un Schmitz Cargobull sadarbība nodrošinās piekļuvi svarīgākajiem treileru datiem, dodot iespēju autoparku pārvaldītājiem monitorēt un pārvaldīt treilerus atbilstoši konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Sadarbība uzlabos datu uzraudzību, nodrošinās preventīvās apkopes brīdinājumus un pastiprinās drošību, identificējot pārkāpumus un samazinot kravas zādzību un bojājumu riskus. Papildu tam, vides sensori ievāc temperatūras, mitruma un saldēšanas datus treileros, kas ir kritiski svarīgi pārvadājot tādas preces kā pārtika vai medikamenti.

Ar stratēģiskiem attīstības soļiem un mērķtiecīgu valsts atbalstu Latvijas zāļu ražošanas nozare nākamo desmit gadu laikā var četrkāršot apgrozījumu — no pašreizējiem 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro līdz 2035. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir izstrādāta Latvijas zāļu ražotāju nozares stratēģija, kas tika prezentēta augsta līmeņa ekspertu konferencē, piedaloties politiķiem, ārvalstu ekspertiem un nozares pārstāvjiem.

Latvijas zāļu ražošanas nozares stratēģija paredz sistēmisku atbalstu zāļu ražošanas kapacitātes stiprināšanai, investīcijām pētniecībā un inovācijās, kā arī cilvēkkapitāla attīstībai.

“Latvijas farmācijas nozare ir gatava būtiski palielināt savu devumu valsts ekonomikā – no pašreizējā 400 miljonu eiro apgrozījuma līdz 1,5 miljardiem eiro nākamajos desmit gados. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešama cieša sadarbība starp nozares uzņēmumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, kā arī valsts institūcijām. Stratēģija kalpo kā vienota ceļa karte, lai šo potenciālu pārvērstu reālā izaugsmē,” skaidro Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja Dombrovska.

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2025. gada aprīli - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), transporta grupai (+0,4 procentpunkti), restorānu un izmitināšanas pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī atpūtai, sportam un kultūrai (-0,2 procentpunkti) un pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā, galvenokārt akciju ietekmē, bija sviestam (-9%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,8%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (-5,6%), svaigiem kauleņiem un sēkleņiem (-5,8%), olām (-4,1%), atspirdzinošajiem dzērieniem (-5,2%) un augu eļļām (-3,8%). Lētāki bija arī dārzeņu, bumbuļaugu un pākšaugu izstrādājumi (-3,6%) un kartupeļi (-5,3%).

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. Tieši tāpēc mums jārunā.

Tā uzskata biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Apvienība dibināta līdz ar pandēmijas sākumu. Kāds ir tās mērķis?

Jau savos pirmsākumos strikti definējām, ka neiesaistīsimies politikas veidošanā. Mūsu mērķis ir stāstīt sabiedrībai par lauksaimniecību un izglītot par to, kas ir Latvijas zemnieks šodien, kāda ir saimnieku ikdiena un kāda ir patiesā situācija mūsdienu lauku sētās – tajās, kas attīstījušās par modernām un lielām zemnieku saimniecībām, ik gadu valsts budžetā ieskaitot nozīmīgu nodokļu artavu, kā arī nelielās saimniecībās, kas ir tikpat nozīmīgas.Mūsu uzdevums ir lauzt virkni mītu, kas diemžēl ir iesakņojušies daudzos prātos, piemēram, par lopkopības dramatisko ietekmi uz klimatu, lauku smidzināšanu, mēslošanu vai augsnes veselību.

Valsts kompensējamo medikamentu sistēmai ir jābūt racionālai un jāsniedz maksimāls labums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to par veselības nozari atbildīgo politiķu un amatpersonu uzdevums ir neiet tikai inovatīvo medikamentu lielražotāju lobija pavadā, jo tās ātri vien izsmeļ kompensējamo medikamentu budžetu.

Tikpat svarīgi ir stiprināt Eiropas zāļu ražotāju konkurētspēju un palielināt vietējo ražošanu, atrodot arī kritērijus, kā sabalansēt piegāžu drošību jeb zāļu pieejamību un zemākās cenas prasību, bet ārstēšanu var nodrošināt tikai nedaudziem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Adrians Van Den Hovens, Asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors.

Asociācija Medicines for Europe ir izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eiropas ģenērisko zāļu asociācija, kuras mērķis bija pārstāvēt jauno ģenērisko zāļu nozari, un vēlāk tā tika paplašināta, iekļaujot savā portfelī bioloģiski līdzīgas zāles. Attīstoties farmācijas nozarei un veselības aprūpes videi, kurā tā darbojas, ir attīstījusies arī asociācija. Kādā veidā? Ko šobrīd pārstāv asociācija?

Eiropas Savienības (ES) valstu un Lielbritānijas tirgū no jūnija sākuma ir pieejams jauns Latvijas zāļu ražotāja "Olpha" medikaments aterotrombotisku notikumu profilaksei, informē kompānijā.

Šis ir ceturtais preparāts no uzņēmuma jaunā produktu portfeļa, kas kopš 2024.gada nogales ir nonācis Rietumeiropas valstu tirgos.

Atbilstoši uzņēmuma attīstības plānam šogad un nākamgad ES un Lielbritānijas tirgos nonāks vismaz 20 jauni patentbrīvie medikamenti. Tie tostarp aptvers kardioloģiju, onkoloģiju, uroloģiju un neiroloģiju, kā arī sniegs risinājumus diabēta un alerģiju ārstēšanā.

"Olpha" produktu portfeļa attīstībā līdz šā gada beigām plāno investēt vairāk nekā 50 miljonus eiro, bet kopumā piecu gadu laikā ir plānots ieguldīt vismaz 100 miljonus eiro, lai nostiprinātu uzņēmuma konkurētspēju un paplašinātu produktu klāstu, atzīmē "Olpha" pārstāvji.

Saeima 12.decembrī skatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt darbiniekam vai viņa apgādībā esošai personai piešķirto darba devēja palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei.

Likumprojektā lietotais jēdziens "medicīniskās tehnoloģijas" atbilstoši Ārstniecības likumā sniegtajam skaidrojumam nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles.

Valsts prezidents norādījis, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji saskaras ar finansiālām grūtībām, iegādājoties nepieciešamos medikamentus, it īpaši pacienti ar smagām un retām slimībām, kuru ārstēšanai nepieciešamie medikamenti ir dārgi un nepieciešami ilgākā laika periodā.

Grūtības nodrošināt medikamentu pieejamību var paildzināt atveseļošanos, kas ietekmē arī darbaspēka pieejamību un darba ražīgumu, savukārt apgādībā esošu personu aprūpe var ietekmēt spēju pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.