Lauksaimniecības nozarē katru gadu pieaug gan apdrošināšanas veidi, gan sektori, tomēr vienlaikus joprojām ir neaptvertas zonas, piemēram, augļu un dārzeņu stādījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) vadītājs Jānis Abāšins.
Viņš skaidroja, ka lauksaimniecība ir īpatnēja nozare tādēļ, ka tā ir vienīgā, kur apdrošināšanu daļēji subsidē valsts.
Šobrīd no labības un rapša sējumiem Zemgalē ir apdrošināti aptuveni 70%, Kurzemē un Vidzemē - aptuveni 50%, bet Latgalē - aptuveni viena trešdaļa. Apdrošināto sējumu īpatsvars pamazām, bet ar katru gadu pieaug.
Kā stāstīja Abāšins, vienlaikus katru reizi, kad ir kādas nelaimes, pamainās arī apdrošināšanas segums jeb tas, pret kādiem riskiem lauksaimnieki apdrošinās un ko piedāvā apdrošinātāji.
"Piemēram, kad pirms dažiem gadiem bija lielais sausums, tad reti kuram apdrošināšanas polisē tas bija paredzēts. Tagad apdrošināšanu pret sausuma risku pērk jau diezgan regulāri," teica asociācijas vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus ir arī redzams, ka zemnieki katru gadu teju mēģina uzminēt, pret kādiem riskiem apdrošināties. Piemēram, pamatā visi apdrošinās pret sējumu izsalšanu un veldri un domā, pret ko vēl katru gadu apdrošināties. Tomēr gadu no gada apdrošināšanas segumi pieaug.
Abāšins stāstīja, ka vienlaikus joprojām ir neaptvertas zonas - augļu un dārzeņu stādījumi, kurus apdrošina ļoti reti. Tāpat maz tiek apdrošināti aitu ganāmpulki un bites. Kā skaidroja Abāšins, apdrošinātāji ir gatavi apdrošināt tikai tos aitkopjus, kas nopietni piestrādā pie risku vadības, piemēram, kur ir ierīkoti elektriskie gani, ir suņi, lai aizsargātu ganāmpulku no plēsējiem.
"Tas pats attiecas uz augļu audzētājiem, ir jāskatās, kā tiek vadīti potenciālie riski. Tomēr pamazām attīstība notiek. Piemēram, zivju audzētāji pirms kāda laika apdrošināja tikai ēkas, tagad jau sāk apdrošināt arī zivis slēgtos baseinos, atklātos baseinos - vēl nē," teica asociācijas vadītājs.
Viņš stāstīja, ka, kopumā paskatoties uz lauksaimniecības nozari, katru gadu iet arvien labāk. Pieaug gan apdrošināšanas veidi, gan sektori, kas apdrošinās. "Tomēr es neticu, ka izmaiņas būs lēcienveidīgas, tas ir ļoti pakāpenisks process," teica Abāšins.
