Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Šobrīd sabiedrībā aktualitāti ir ieguvis Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic un uzņēmuma Deutsche Lufthansa AG (Lufthansa) darījums, kura rezultātā Lufthansa iegūs 10% airBaltic kapitāldaļu. Medijos izskanējis paziņojums, ka šo darījumu vērtēs Vācijas konkurences iestāde - Federālais karteļu birojs. Tāpēc varētu rasties jautājums, vai šo darījumu nav jāvērtē arī Latvijas Konkurences padomei (KP)?

Attiecībā uz konkrētā darījuma paziņošanu, Konkurences likums (KL) nosaka, ka par darījumu ir jāziņo, ja apvienošanās darījuma rezultātā notiek vienpersoniskas izšķirošas ietekmes vai kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšana, vai notiek izšķirošas ietekmes būtības izmaiņas, kā arī jāizpildās noteiktiem apgrozījuma kritērijiem. Tas nozīmē, ka ne visi darījumi, kuru rezultātā notiek izmaiņas kāda tirgus dalībnieka struktūrā, ir uzskatāmi par apvienošanām, pār kurām tiek īstenota valstiska kontrole. Ja darījuma ietvaros nenotiek kontroles maiņa, tie nav pakļauti apvienošanās kontrolei no KP puses.

Balstoties uz šobrīd KP pieejamo informāciju, darījuma rezultātā vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār airBaltic joprojām saglabās Latvijas valsts, tādējādi darījumam nav nepieciešama KP atļauja. Savukārt, ja darījums radītu kontroles maiņu, tas (pie noteikuma, ka izpildās apgrozījuma sliekšņi Latvijā) kontroles ieguvējam būtu jāpaziņo KP.

Ir panākta vienošanās un noslēgts līgums ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru "Lufthansa", trešdien tviterī pavēstīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

"airBaltic" paziņojumā medijiem norāda, ka starp Satiksmes ministriju, "airBaltic" un "Lufthansa Group" ir parakstīts līgums, kas paredz "Lufthansa Group" investīcijas "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā mazākuma līdzdalībai. Investoram arī tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē.

Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dod 10% līdzdalību. Tā tiks emitēta par parakstīšanās cenu 14 miljonu eiro apmērā. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma jeb IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena, skaidrots "airBaltic" izplatītajā paziņojumā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas ir arī "airBaltic" mazākuma akcionārs, paplašina sadarbības lidojumu vienošanos, informē aviokompānijā.

No 17. decembra "Lufthansa" pievienos lidojumu kodu (LH) "airBaltic" lidojumiem starp Rīgu un Frankfurti, savukārt "airBaltic" lidojumu kodu (BT) pievienos "Lufthansa" reisiem šajā pašā maršrutā.

Sadarbības lidojumu vienošanās attieksies tikai uz tiem lidojumiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos Frankfurtē.

Vienošanās nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas pasažieriem, kuri lido caur Frankfurti uz citiem "Lufthansa" galamērķiem, tādējādi stiprinot Latvijas globālo savienojamību.

"airBaltic" un "Lufthansa" sadarbības lidojumu vienošanās ir spēkā kopš 2020. gada decembra, iekļaujot lidojumus no bāzēm Rīgā, Tallinā un Viļņā uz Minheni.

Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Lai gan Vācijas konkurences uzraugs atzīmē, ka paredzētais darījums rada nozīmīgas bažas par konkurenci dažos maršrutos starp Vāciju un Baltijas valstīm, tas nav licis šķēršļus, jo darījuma vērtība ir mazāka par 20 miljonu eiro slieksni.

Pasažieri var sagaidīt biļešu cenas pieaugumu lidojumiem uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, brīdina Federālais karteļu birojs.

Vairākos maršrutos uzņēmumi ir konkurējoši operatori, taču konkurence nav pietiekama, lai samazinātu biļešu cenas, konstatē Vācijas konkurences uzraugs.

Savukārt "Lufthansa" uzsver, ka "airBaltic" arī turpmāk būs pilnībā neatkarīgs uzņēmums un turpinās darboties un konkurēt neatkarīgi".

Federālais karteļu birojs arī sagaida, ka "airBaltic" ņems vērā jaunā mazākuma akcionāra intereses, pieņemot turpmākos lēmumus.

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija "Lufthansa" pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji.

Tāpat lidsabiedrība "airBaltic" atcēlusi pirmdienas rīta reisu Rīga-Berlīne-Rīga.

Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pirmdien paziņoja, ka likvidēs 4000 darbavietu jeb gandrīz 4% no kopējā darbavietu skaita, tai cenšoties digitalizēt, automatizēt un konsolidēt pārvaldības procesus.

"Lufthansa" norāda, ka vairums darbavietu tiks likvidētas Vācijā, un šos restrukturizācijas pasākumus paredzēts īstenot līdz 2030.gadam, ietekmējot uzņēmuma administratīvos procesus.

""Lufthansa" grupa pārskata, kuras darbības nākotnē vairs nebūs nepieciešamas, piemēram, darba dublēšanās dēļ," teikts uzņēmuma paziņojumā. "Jo sevišķi būtiskās izmaiņas, ko rada digitalizācija un mākslīgā intelekta aizvien plašāka izmantošana, nodrošinās lielāku efektivitāti vairākās jomās un procesos."

"Lufthansa" grupa šobrīd nodarbina aptuveni 103 000 cilvēku.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings", kā arī nesen iegādātā Itālijas nacionālā lidsabiedrība "ITA Airways".

Vācijas aviokompāniju grupas "Lufthansa Group" darījumu, kas paredz iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 10% konvertējamo akciju par 14 miljoniem eiro, vērtēs Vācijas Federālais karteļu birojs ("Bundeskartellamt"), aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" skaidroja, ka darījumā iesaistītās juridiskās komandas ir izvērtējušas attiecīgos normatīvus un secinājušas, ka ieguldījums nesasniedz paziņošanas sliekšņus saskaņā ar to valstu konkurences tiesību normām, kurās darbojas abas darījuma puses.

Tomēr, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību un juridisko skaidrību, pēc līguma parakstīšanas puses ir sazinājušās ar Vācijas Federālo karteļu biroju, jo Vācijā likums noteic atšķirīgus un potenciāli stingrākus darījuma paziņojamības kritērijus.

Pēc "airBaltic" minētā, šīs konsultācijas mērķis ir saņemt apstiprinājumu, ka paziņošana nav nepieciešama un puses var pabeigt darījumu bez apvienošanās atļaujas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomē par padomes pagaidu priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, bet par pagaidu padomes locekli - Zviedrijas lidostu operatorkompānijas "Swedavia" padomes loceklis Lars Midlands, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Darbu "airBaltic" padomē padomes locekļa amatā saglabā arī mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Martinova kompetence "airBaltic" padomē ietvers finanšu pārvaldību, investīciju stratēģijas un kapitāla piesaisti. SM norāda, ka Martinovs ir pieredzējis finanšu un investīciju vadības profesionālis ar vairāk nekā divdesmit septiņu gadu pieredzi vietējā kapitāla tirgū aktīvu pārvaldībā, pensiju fondu un privātā kapitāla investīcijās.

Patlaban viņš ir valdes priekšsēdētājs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībā " INVL Asset Management", investīciju komitejas loceklis "Altum" privātā kapitāla fondā un padomes loceklis "INVL Atvērtajā pensiju fondā". Iepriekš viņš ieņēmis vadošus amatus vairākos finanšu nozares uzņēmumos. Martinovam ir maģistra grāds ekonomikā, banku un finanšu jomā no Latvijas Universitātes, norāda SM.

Vācijas aviokompānijas "Lufthansa" piesaiste Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir jāvērtē ļoti pozitīvi, bet Zviedrijas "Sodra" meža zemju potenciālajā iegādē jautājumus rada tas, ka tiek piedāvāta augsta cena, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.

Lūgta vērtēt pašlaik aktuālos darījumus, kuros ir vai var tikt iesaistīta valsts, Lieģe sacīja, ka pozitīvi ir jāvērtē tas, ka "airBaltic" kā stratēģisko investoru ir izdevies piesaistīt "Lufthansa".

"Protams, var vērtēt, vai 14 miljoni eiro ir daudz vai maz, bet tā arī nav nulle, lai piesaistītu tik nopietnu investoru kā "Lufthansa", nevis kādu nevienam īsti nezināmu investoru ar nesaprotamu naudas izcelsmi. Tādēļ es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi," sacīja Lieģe.

Viņa arī pauda viedokli, ka pašlaik, daudz kritizējot "airBaltic", nereti tiek aizmirsta lielā aina un tas, ka ikvienai valstij aviokompānija ir svarīga, jo tas nenozīmē tikai peļņu vai zaudējumus, bet arī to, cik ātri mēs varam uz kaut kurieni aizlidot, un cik ātri var atlidot pie mums.

Eiropas Savienības (ES) augstākā tiesa ceturtdien atcēla Eiropas Komisijas (EK) lēmumu apstiprināt Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" glābšanas plānu, kura nolūks bija palīdzēt vienai no pasaulē lielākajām lidsabiedrībām pārvarēt koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Tādējādi ES Tiesa saglabājusi spēkā ES Vispārējās tiesas 2023. gadā pieņemto spriedumu, ar kuru tā atcēla EK pieņemto lēmumu apstiprināt sešu miljardu eiro piešķiršanu "Lufthansa".

"Lufthansa" šo ES otras augstākas tiesas spriedumu bija pārsūdzējusi ES augstākajā tiesā.

ES Vispārējā tiesa bija pareizi secinājusi, ka EK ir pārkāpusi ārkārtējos noteikumus, kas tika ieviesti, lai ļautu valdībām atbalstīt ekonomiku krīzes laikā, teikts ES Tiesas paziņojumā.

Taču, ņemot vērā, ka valsts nodrošinātā finanšu palīdzība jau ir atmaksāta, šobrīd nav skaidrs, vai šis tiesas lēmums radīs kādu ietekmi uz "Lufthansa".

Iepriekš ES Vispārējā tiesa, veicot šī glābšanas plāna izvērtēšanu pēc konkurējošo lidsabiedrību "Ryanair" un "Condor" iesniegtajām sūdzībām, bija noraidījusi, ka EK kļūdaini uzskatījusi, ka "Lufthansa" nespēj aizņemties līdzekļus finanšu tirgos, kļūdaini novērtējusi lidsabiedrības ietekmi vairākās lidostās un atbalstījusi nosacījumus, kas nav nodrošinājuši efektīvu konkurenci starp aviokompānijām.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomē par pagaidu padomes locekli iecelta AS "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece Ruta Amtmane, bet par padomes locekli, kurš pārstāvēs Vācijas nacionālo aviokompāniju "Lufthansa", uz trim gadiem iecelts Aleksandrs Feierzengers, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Padomes pilnvaru termiņš sāksies dienā, kad Uzņēmumu reģistrā tiks apstiprināts "airBaltic" pamatkapitāla palielinājums.

Ministrijā informē, ka stratēģiskā investora iesaistes process "airBaltic" ir noslēdzies pirmdien, 20.augustā, pusēm parakstot vienošanos par grozījumiem sākotnējā investīciju līgumā, lai nodrošinātu investīcijas pabeigšanu.

Ministrijā norāda, ka Amtmanei ir vairāk nekā 20 gadu vadības pieredze juridiskos, atbilstības un korporatīvās pārvaldības amatos banku un finanšu pakalpojumu nozarē. Patlaban viņa ir "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece, bet pirms tam bija "Industra Bank" valdes locekle, kā arī ir ieņēmusi dažādus vadošus amatus AS "Reverta", SIA "DNB Līzings" un "DNB bankā".

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" lidmašīnu stjuarti pusnaktī uz piektdienu sāka streiku, kas ilgs līdz plkst. 22 (plkst. 23 pēc Latvijas laika), apstiprināja arodbiedrības UFO preses sekretāre.

Streikā piedalās apmēram 20 000 stjuartu.

UFO izsludināja streiku, lai panāktu lūzumu sarunās par algu palielināšanu ar "Lufthansa" un tās reģionālo meitsabiedrību "Lufthansa CityLine", kuru arī skar šis streiks.

Šis ir trešais "Lufthansa" pilotu streiks šogad. Pirmie divi streiki notika februārī un martā.

"Lufthansa" ir paziņojusi par ārkārtas pasākumiem, bet jau iepriekš bija atcēlusi simtiem reisu šī streika dēļ.

Aviokompānijas galvenajā lidostā Frankfurtē pie Mainas tika atcelti aptuveni 75% no apmēram 350 plānotajiem "Lufthansa" izejošajiem reisiem. Streiks līdzīgi ietekmēja arī ienākošos reisus.

Streiks oficiāli ietekmē izejošos reisus tikai Vācijā, tai skaitā Minhenes, Frankfurtes pie Mainas, Leipcigas/Halles, Berlīnes un Štutgartes lidostās. Tomēr ir gaidāms, ka tiks atcelti arī daudzi reisi, ar kuriem Lieldienu brīvdienu ceļotāji plānoja atgriezties no ārvalstīm.

Vācijas aviokravu pārvadātājs “Lufthansa Cargo” 4. maijā ir uzsācis regulārus kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, kas līdz ar to kļūst par pirmo Baltijas lidostu, ar ko “Lufthansa Cargo” veido regulāru tiešo kravu savienojumu.

Regulāru kravu lidojumu atvēršana ļaus Latvijas ražotājiem labāk plānot un ātrāk sasniegt jaunus noieta tirgus “Lufthansa Cargo” kravu tīklā, kā arī vietējam uzņēmējiem ērtāk un ātrāk importēt preces no citām valstīm par konkurētspējīgām cenām.

Kravas lidojumu priekšrocība ir spēja vienlaikus transportēt lielāka apjoma kravas, nesadalot tās vairākos reisos, un iespēja pārvadāt lielgabarīta kravas, ko nevar uzņemt pasažieru gaisa kuģos, skaidro RIX Rīgas lidostas aviācijas kravu attīstības vadītājs Eligijus Jentkus un uzsver: “”Lufthansa Group” ir ilglaicīgs un stabils Rīgas lidostas sadarbības partneris, un mēs esam priecīgi, ka tieši Rīgas lidosta kļūst par pirmo Baltijas lidostu, kur “Lufthansa Cargo” uzsāk šādus regulāros aviokravu lidojumus.”

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa līdz oktobrim atcels 20 000 īso maršrutu lidojumu, ņemot vērā degvielas cenu kāpumu karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ, teikts uzņēmuma paziņojumā.

"Lufthansa" norāda, ka tādējādi grupa spēs ietaupīt aptuveni 40 000 tonnu aviācijas degvielas, kuras cena kopš kara sākuma Irānā ir dubultojusies.

Grupa pavēstīja, ka ar šo lēmumu tiek samazināts nerentablo īso maršrutu lidojumu skaits grupas maršrutu tīklā.

Lidojumu atcelšana vasaras sezonā skars reisus, kas tiek veikti caur Frankfurtes, Minhenes, Cīrihes, Vīnes, Briseles un Romas lidostām.

Vienlaikus "Lufthansa" vēsta, ka reaktīvo dzinēju degvielas piegādes tās vajadzībām turpmākajām nedēļām ir nodrošinātas.

"Lufthansa" grupā ietilpst "Lufthansa", Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines", Itālijas nacionālā aviokompānija "ITA Airways" un Vācijas zemo cenu lidsabiedrība "Eurowings".

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" grupā ietilpstošā Austrijas nacionālā aviokompānija "Austrian Airlines" no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" iznomātās trīs lidmašīnas "Airbus 220-300" sāks izmantot šā gada vasaras sezonā, ziņo portāls "Aviation Direct".

Lēmums izmantot trīs lidmašīnas Airbus "A220-300" lidmašīnas ar apkalpi ir "Austrian Airlines" stratēģisks solis, lai apmierinātu vasaras sezonas pieprasījumu. Līgums par nomu ar apkalpi nozīmē, ka "airBaltic" nodrošina ne tikai lidmašīnas, bet arī apkalpi, apkopi un apdrošināšanu. Tādējādi "Austrian Airlines" var īsā laikā nodrošināt papildu jaudu, neieguldot līdzekļus lidaparātos vai personālā, norāda "Austrian Airlines".

No "airBaltic" nomātās lidmašīnas tiks izmantotas vairākos maršrutos no Vīnes, tostarp lidojumos uz Berlīni, Diseldorfu, Frankfurti, Amsterdamu, Stokholmu, Romu, Nicu, Sevilju un Salonikiem.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā noslēgtais "airBaltic" un "Lufthansa" līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 "airBaltic" lidmašīnai A220-300" izpildīs lidojumus "Lufthansa" grupas vārdā tās maršrutu tīklā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākamajā gadā turpinās iznomāt lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pagaidām neplāno nomāt lidmašīnas, kas "airBaltic" vietā izpilda reisus, intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) norādījis kompānijas izpilddirektors Erno Hildēns.

"Mēs turpināsim paši iznomāt savas lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pašlaik neplānojam iznomāt lidmašīnas, lai veiktu "airBaltic" reisus," sacījis Hildēns.

Viņš atzīmējis, ka darbības modelis, kad "airBaltic" iznomā daļu savu lidmašīnu citām aviokompānijām, ir labākais iespējamais pozicionējums.

"Pašlaik mums ir 51 lidmašīna, un, raugoties uz nākamās vasaras sezonu, plānots gandrīz vienāds sadalījums starp regulārajiem reisiem un lidmašīnu nomas operācijām, lidojot citu aviokompāniju uzdevumā. Tas ir svarīgi gan finanšu stabilitātei, gan sezonalitātes ietekmes mazināšanai, kas šajā Eiropas daļā ir ļoti izteikta," skaidrojis Hildēns.

"airBaltic" šobrīd izmanto tikai "Airbus A220-300" lidmašīnas un, pēc Hildēna teiktā, pagaidām aviokompānijas flotē nav plānots ieviest vēl kāda cita tipa vai modifikācijas lidmašīnas, jo, izmantojot viena tipa lidmašīnu floti, ir daudz priekšrocību, piemēram, izmaksu samazināšana un vienkāršota uzturēšana.

Valdība 13.aprīlī lēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", pastiprinot aizdevuma izsniegšanas prasības un nosakot stingrāku uzraudzību, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa bija sasaukusi ārkārtas valdības sēdi par situāciju aviācijā un "airBaltic".

Siliņa uzsvēra, ka ir skaidrs, ka krīze Hormuza šaurumā tik drīz vēl nebeigsies, tādēļ valdībai bija jārunā par aviācijas nozari.

Ministri uzklausīja informatīvo ziņojumu par Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz aviācijas nozari. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots sekot līdzi šai ietekmei, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot tiesību akta projektu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu valsts rīcību krīzes ietekmes mazināšanai un novērstu iespējamos apdraudējumus.

Siliņa atzina, ka daudzas valstis saskaras ar aviācijas nozares nepietiekamību, un gataviem uz ko tādu jābūt arī Latvijā. SM būs jāizstrādā prioritizējošs plāns, ja tāds risks iestātos, skaidroja premjere.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, "lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs".

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāls samazināts par 571,293 miljoniem eiro - līdz 25,179 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Līdz šim "airBaltic" pamatkapitāls bija 596,473 miljoni eiro.

Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas pirmdien, 17.februārī.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdz šim kompānijas pamatkapitāls sastāvēja no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība bija desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, nolēma vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.