Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Valdība 25.martā vēl nav nonākusi pie tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotnes gala scenārija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram - Zviedrijas uzņēmumam "Telia".

Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

Valainis sacīja, ka valdība un "Telia" virzās uz kopīgu, abpusēju izpratni. Vienlaikus Valainis norādīja, ka valdība ir skaidri noteikusi to, ka uzņēmumu nākotnes scenāriji netiek finansēti no valsts budžeta.

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas...

"Gribam lai uzņēmumu vērtība augtu ilgtermiņā, lai pēc gadiem vērtība būtu mērāma vairākos miljardos, kā arī lai tie būtu reģionālie līderi," sacīja Valainis. Vienlaikus lai šādu rezultātu sasniegtu, ministra ieskatā nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus starp abiem akcionāriem.

"Šis manā ieskatā ir normāls process, kas notiek starp akcionāriem, lai lemtu par tālāko uzņēmumu attīstības scenāriju," sacīja Valainis.

Par neoficiāli izskanējušiem "Tet" un LMT akciju izpirkšanas scenārijiem Valainis sacīja, ka tie ir trešo pušu scenāriji, "kas ir diezgan tālu no Latvijas scenārijiem".

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka "Telia" saglabā līdzdalību "Tet" un LMT, Valainis sacīja, ka neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek.

Valainis arī sacīja, ka pašreiz palikuši maz neatbildēti jautājumi - ir noformulēta valdības pozīcija, ar kuru vērsīsies pie "Telia".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka "Tet" un LMT jautājums bijis uz galda, jo valdība vēlējusies uzlabot šo abu uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijā, gan Baltijā.

Komentējot publiski izskanējušos scenārijus, premjere norādīja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi strādātu labi. Viņa atgādināja, ka valsts nav uzņēmumu vienīgais īpašnieks.

"Līdz ar to šobrīd pieņemt kaut kādus lēmumus, kur nav, iespējams, "Telia" piekrišana, tā ir spekulācija, tāpēc mums, runājot publiski ar Valaiņa kungu noteikti jādomā, kādus signālus mēs raidām "Telia", jo esam ļoti aktīvā sarunu fāzē, un viņi ļoti seko līdzi, kāds ir šis otrs darījuma partneris," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka noteikti par spekulācijām sauktu variantus, kur tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi. "Tāpēc ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav," sacīja premjere.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi pelnītu un būtu konkurētspējīgi.

Siliņa norādīja, ka "status quo" nevar palikt situācija, ka abi akcionāri strādā deviņdesmito gadu līguma ietvaros. "Tā ir labā ziņa, ka abas puses ir gatavas mainīt esošo situāciju," sacīja Siliņa norādot, ka abas puses no situācijas vēlas iziet ar rezultātu, kur skaidri redzama nākotnes perspektīva, kur abi uzņēmumi gūst lielāku tirgus daļu esošajā Latvijas telekomunikāciju biznesā.

Premjere norādīja, ka valdība izsvērti un prātīgi vērtējot, kāds varētu būt potenciālais dažādu veidu scenāriju rezultāts, un valdība nevēlas ieguldīt budžeta līdzekļus.

"Mēs saprotam, ka tiem izaicinājumiem, kādi Latvijai šobrīd ir uz galda, tas nebūs šis scenārijs - mums jāatrod līdzekļi gan aizsardzībai, gan redzam neatrisinātu jautājumu ar veselību, programmu finansējumu, tai skaitā parādījies ir jautājums, kas noteikti būs ilgākā termiņā risināms - demogrāfija," pauda Siliņa, piebilstot, ka valdībai jāatrod atbilstošs scenārijs, kā neieguldot pārāk daudz varētu pelnīt, ļaut attīstīties modernām tehnoloģijām, inovācijām.

Siliņa norādīja, ka šobrīd aktīvi tiekot veiktas sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisko interesi šajos uzņēmumos.

Līdztekus Siliņa norādīja, ka šodien pārrunāts, ka vēlētos, lai valsts arvien vairāk valstij piederošus uzņēmumus kotētu biržā. "Tas radītu iespēju mūsu valsts uzņēmumiem piesaistīt privāto kapitālu - tās varētu būt gan juridiskās personas, gan iedzīvotāji, kuriem būtu interese ieguldīt mūsu valsts kapitāluzņēmumos - tie varētu būt gan stratēģiskie uzņēmumi, gan arī citas valsts kapitālsabiedrības," sacīja Siliņa, piebilstot, ka, lai šādus lēmumus pieņemtu valstij jābūt iespējai vai nu vienpersoniski izlemt vai jāvienojas kopā ar otru īpašnieku, kas šobrīd ir "Telia".

Premjere norādīja, ka valdība saņēmusi pretpiedāvājums no "Telia" un sarunas tiek turpinātas.

Līdztekus viņa aicināja jūtīgi izturēties pret publiski izskanējušo informāciju, jo aktīvā sarunu fāzē parādās dažāda informācija, kas ne vienmēr atbilst tam, ko patiesībā runā "Telia" ar valdību.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" piedalās Latvijas valdība, tostarp EM ir izveidota darba grupa, kam ir mandāts šī jautājuma risināšanā, savukārt trešajām pusēm nav šāda mandāta.

Valainis sacīja, ka ir "skaidri jādefinē ne tikai Latvijas intereses, bet arī jāuzklausa "Telia" intereses".

Ir jāmēģina izkļūt no neizdevīgās situācijas, kurā šobrīd ir gan Latvijas valsts, gan "Telia", norādīja Valainis.

Viņš norādīja, ka sarunu gaitā ne Latvijas puse, ne "Telia" nevar atklāt detaļas, par ko runā, jo tas satur daudz komercinformācijas, tomēr Latvija vēlas stiprināt savu dalību šajos uzņēmumos.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Valainis pirms valdības sēdes medijiem sacīja, ka publiski izskanējusī "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses.

Viņš norādīja, ka dažādas ieinteresētās puses šajā procesā netrūkst, tomēr "mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti". Tostarp arī otra iesaistītā puse - Zviedrijas uzņēmums "Telia" - ir piesaistījusi konsultantus.

"Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētiem cipariem vai izpirkuma procesiem vai citām spekulācijām, kas ir bijušas publiskajā telpā," sacīja Valainis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

"Mēs atsevišķos gadījumos saskatām dažādas reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas primāri pienākas galvenajam partnerim - valstij," sacīja Valainis.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Valainis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji u.c.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Valdība jūlijā atkārtoti varētu skatīt jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, otrdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministru kabinets šodien kārtējo reizi skatīja jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu "Tet" un LMT nākotni, tomēr Tiesību aktu projektu (TAP) portālā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi" ir atlikts.

Valainis sacīja, ka šodien saņemts uzdevums no valdības locekļiem par to, kāda veida precizējumi nepieciešami, un tuvākajā laikā plānots atkārtoti valdībā skatīt šo jautājumu.

"Es domāju, ka tas būs jūlijā, kad atgriezīsimies valdībā un skatīsimies, vai varam vai nevaram iet tālāk," sacīja Valainis.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka šobrīd joprojām esam situācijā, kad nevar atklāt īpaši daudz informācijas, tomēr drīzumā varēs informēt plašāk. Ministrs sacīja, ka valdība šobrīd gatavo lēmumu.

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Primāri degvielas cenu mazināšanai vērtēti divi risinājumi - akcīzes nodokļa samazināšana degvielai un virspeļņas ierobežošana degvielas mazumtirdzniecībā, otrdien medijiem pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Valdība otrdien pārrunāja iespējamos risinājumus degvielas cenu samazināšanai, un, pēc ministra teiktā, tie kopumā guva atbalstu. Viņš pauda cerību, ka jautājumu ar nepieciešamajiem likumprojektiem varētu skatīt jau nākamajā valdības sēdē.

Viņš pauda, ka likumi speciāli jāsagatavo, lai uz šo periodu mazinātu akcīzes nodokli degvielai un virzītu jautājumu par virspeļņas ierobežošanu degvielas mazumtirdzniecības ķēdēm. Valainis norādīja, ka šie ir prioritārie pasākumi. "Jautājums, kā tos īstenot fiskāli neitrālā veidā. Es domāju, ka tuvākajā laikā tie stāsies spēkā, katrā ziņā visām iesaistītajām pusēm jāstrādā, lai lēmums būtu sagatavots uz nākamo valdības sēdi," minēja ministrs.

Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju, ceturtdien medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs skaidroja, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) paziņojuma par naftas rezervju novirzīšanu tirgū Latvijā sākta procedūra, lai apzinātu tirgū pieejamos degvielas apmērus. Pašlaik tirgus dalībniekiem nosūtīta aptauja par fiziski Latvijā uzglabātajām rezervēm, tirgotāju rīcībā esošajiem apmēriem un situāciju degvielas tirgū, tostarp cenu politiku. Pēc informācijas saņemšanas lems par turpmāko rīcību attiecībā uz Latvijas rezervju izmantošanu.

IEA dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm...

Viņš atzīmēja, ka pašlaik fizisko degvielas rezervju pieejamība Latvijā ir stabila un būtisku piegādes risku šobrīd nav. Vienlaikus globālo tirgu attīstība ir grūti prognozējama, tādēļ nepieciešams saglabāt piesardzīgu pieeju un izvērtēt dažādus iespējamos scenārijus.

Valainis uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par rezervju novirzīšanu tirgū, būtiski panākt iespējami lielāku ietekmi uz tirgus situāciju un degvielas cenām, vienlaikus saglabājot rezervju pamatmērķi - nodrošināt resursu pieejamību gadījumā, ja Latvijā rastos reāls degvielas trūkums.

Ministrs norādīja, ka IEA dalībvalstis kopīgi pieņem lēmumus par rezervju atbrīvošanu, reaģējot uz iespējamu degvielas iztrūkumu pasaules tirgū. Katra valsts atbilstoši savam rezervju apmēram pieņem lēmumu par to novirzīšanu tirgū, tādējādi signalizējot, ka neskatoties uz karadarbības dēļ izraisīto iztrūkumu degvielas tirgū 20% apmērā - šis iztrūkums pēc būtības būs aizstāts.

Valainis piebilda, ka Baltijas valstīm šajā jautājumā būtu lietderīgi koordinēt rīcību arī ar Poliju, kas ir viens no lielākajiem degvielas vairumtirgotājiem Latvijā. Pēc viņa teiktā, šāda pieeja varētu radīt lielāku pozitīvu ietekmi uz reģionālo tirgu.

"Ja palaidīs šīs rezerves tirgū tas būs īstermiņa rezultāts. Tam nevar būt ilgtermiņa ietekme. Mēs no Latvijas puses runājam par 40 000 tonnu - tās ir 10 līdz 14.dienām," minēja ministrs. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā tā ir Latvijas līdzdalība, kopīgi mēģinot nostabilizēt pasaules tirgu.

Vienlaikus Valainis uzsvēra, ka Latvijai jāpieiet rezervju izmantošanai piesardzīgi. Pēc viņa teiktā, situācija naftas tirgū pēdējās nedēļās ir bijusi ļoti svārstīga, tādēļ valstij būtu svarīgi saglabāt iespējami lielu fizisko rezervju daudzumu.

Tajā pašā laikā ministrs arī pauda personīgo viedokli, ka nevajadzētu tirgū laist tās rezerves, kas iegādātas un atrodas valsts īpašumā Latvijā, jo situācijas attīstība tuvākajā laikā joprojām ir grūti prognozējama, tāpēc valsts un tautsaimniecības interesēs rezerves, kas ir valsts rīcībā nevajadzētu aiztikt. No Latvijas puses apsvērta iespēja izmantot tā dēvētos iespēju līgumus jeb "tickets".

Runājot par iespējamo ietekmi uz patērētājiem, ministrs norādīja, ka to pašlaik grūti prognozēt. Ja rezerves tiktu pārdotas par tirgus cenu, ietekme uz degvielas cenu varētu būt nebūtiska, savukārt lielāka ietekme būtu gadījumā, ja valsts piemērotu papildu atbalsta mehānismus. Valaiņa ieskatā viens no efektīvākajiem risinājumiem būtu akcīzes nodokļa samazināšana degvielai.

Valainis minēja, ka, runājot par situāciju Latvijā, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus starp Ekonomikas ministriju un degvielas tirgotājiem, lai nodrošinātu, ka cenu svārstību apstākļos netiek gūta nepamatota peļņa, paredzēts rosināt terminēta virspeļņas nodokļa ieviešanu. Tas ļautu uzraudzīt tirgus situāciju, un gadījumā, ja tirgus dalībnieku peļņa būtiski pārsniegtu to ierasto līmeni, virspeļņa nodokļu veidā tiktu novirzīta sabiedrības labā, izmantojot fiskālos instrumentus.

Ja tirgus dalībnieki godprātīgi konkurēs un no situācijas negūs papildu peļņu, virspeļņa neveidosies. Savukārt pretējā gadījumā tā būs skaidri redzama uzņēmumu finanšu pārskatos, uzsvēra ministrs.

Jautāts par akcīzes nodokļa samazinājumu degvielai, ministrs norādīja, ka valdība par to lems, ņemot vērā degvielas cenu attīstību un karadarbības ietekmi. Ja ietekme būs īstermiņa, nevajadzēs mazināt akcīzes nodokli, bet, ja prognozes rādīs, ka karadarbība ieilgs, sekos portatīvi risinājumi.

Vienlaikus jautāts vai degvielas tirgotāji spēja paskaidrot "katru pielikto centu" pie degvielas cenām, Valainis atzīmēja, ka šādu pārliecību nav guvis.

Valainis arī uzsvēra, ka visu atbildīgo institūciju dienaskārtībā ir jautājums par degvielas tirgu.

Savukārt degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs žurnālistiem norādīja, ka mazāk jāskatās uz jēlnaftas kotācijām biržām, bet degvielas kotācijām biržā.

Viņš skaidroja, ka pēdējā mēneša laikā "Brent" jēlnaftas cena pieaugusi no aptuveni 68 ASV dolāriem līdz 98 ASV dolāriem par barelu. Savukārt dīzeļdegvielas kotācijas biržā pieaugušas no apmēram 700 dolāriem februāra sākumā līdz 1200 ASV dolāriem. Pārrēķinot šo pieaugumu eiro un litros, gala patērētājam tas nozīmētu aptuveni 46 centu sadārdzinājumu.

Titovs norādīja, ka, skatoties uz mazumtirgotāju cenām, pieaugums līdz šim bijis aptuveni 36 centi litrā, kas, pēc viņa teiktā, atbilst tirgus situācijai. Viņš piebilda, ka degvielas tirgotāji izmanto arī uzkrājumus un daļēji sedz izmaksu pieaugumu no peļņas, tādēļ par virspeļņu šobrīd nav pamata runāt.

Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik ar degvielas piegādēm problēmu nav. Situācija ir pārrunāta gan ar piegādātājiem, gan nozares asociācijas ietvaros, un lielākie piegādātāji Latvijā apstiprinājuši, ka problēmu ar naftas piegādēm, produkcijas pārstrādi un loģistiku nav. Līdz ar to degvielas trūkums tuvākajā laikā nav gaidāms un galvenais jautājums ir par cenu.

Titovs norādīja, ka nozares pārstāvji tikšanās laikā skaidroja degvielas cenu veidošanos, tomēr ekonomikas ministru tas neesot pilnībā pārliecinājis. Iespējams, jautājumus radījusi cenu dinamika, jo 9. martā bija novērojams naftas cenu kritums, kas uzreiz neatspoguļojās degvielas cenās patērētājiem.

Viņš skaidroja, ka konkrētajā dienā degvielas kotācija biržā faktiski nesamazinājās - tā pieauga par vienu centu. Kritums bija tikai nākamajā dienā, un jau pēc tam cenas atkal pieauga. Titovs uzsvēra, ka vienas dienas cenu svārstības parasti neatspoguļojas mazumtirdzniecības cenās, jo tirgotāji pārsvarā strādā ar ilgtermiņa līgumiem, kuros cena noteikta vidējā posmā - mēnesim, nedēļai vai trim dienām.

Savukārt Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Ieva Šmite komentēja, ka iestāde secinājumus izdara tikai tad, kad ir veiktas konkrētas izpētes un iegūta pilnvērtīga informācija. Šajā gadījumā ceturtdienas tikšanās KP bija informatīva.

Šmite atzīmē, ka situācija ir aktualitāte visiem, arī KP nav izņēmums. Plašākus komentārus Šmite atturējās sniegt.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī palielinājusies par aptuveni 25%, savukārt 95. markas benzīna cena pieaugusi par 7-9%.

Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai parāda nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pirmie rezultāti ir ļoti slikti un parāda, ka nepieciešams ieviest solidaritātes maksājumu jeb virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem.

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.

Viņš pauda cerību, ka nākamajā valdības sēdē varēs lemt par attiecīgā likumprojekta virzīšanu uz priekšu.

Komentējot Konkurences padomes (KP) izteiktos iebildumus par solidaritātes maksājuma piemērošanu degvielas tirgotājiem, Valainis norādīja, ka respektē KP viedokli. Viņš pauda, ka KP ir neatkarīga institūcija, kas veic savu darbu.

Birokrātija ir galvenā būvniecības nozares izaugsmi kavējošā problēma, ceturtdien Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajā konferencē "Birokrātijas mazināšana būvniecībā kā ekonomikas dzinējspēks. Paveiktais un izaicinājumi nozarē" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Tāpat Valainis uzsvēra, ka būtisks kavēklis ir ierēdniecības nespēja uzņemties atbildību un piesegšanās ar normatīvajiem aktiem, jo cilvēki mēģina izvairīties no lēmumu pieņemšanas.

"Vajag ļaut cilvēkiem rīkoties. Patlaban ierēdņu mērķis dažādās iestādēs ir - lai papīri būtu kārtībā. Jāpanāk, lai arī ierēdniecība domā, kā realizēt būves projektu, nevis par papīru sakārtošanu," teica Valainis.

Savukārt Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) vadītājs Ints Dālderis, kurš ir arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos, uzsvēra, ka tad, ja lēmumu pieņēmēju personiskā labklājībā būtu atkarīga no projekta realizācijas, attieksme un rīcība būtu savādāka.

Tuvākajā laikā plānots publiskot Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš sacīja, ka neredz iemeslus, kāpēc ostu attīstības ceļa kartei būtu jābūt ierobežotas pieejamības dokumentam.

Ekonomikas ministrija (EM) ir rosinājusi šo dokumentu publiskot, tostarp, lai investori redzētu, kur attīstās ostas un kādi ir ostu stratēģiskie virzieni.

Valainis uzsvēra, ka iepriekš ir bijuši dažādi dokumenti, kas ir bijuši ierobežotas pieejamības, jo tie satur komercinformāciju, tomēr šajā ostu attīstības ceļa kartē tiek iezīmēti attīstības virzieni.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka lielo ostu attīstības ceļa karte iezīmē trīs gadu plānu, ar konkrētām rīcībām, kas ostām jāveic, "ja mēs gribam runāt par kaut kāda veida transformācijām, pārorientācijām un visām šīm gudrajām lietām, kas tiek pieminētas, šiem vārdiem vajadzīga tālāka un konkrēta rīcība".

AS "Latvenergo" iesaiste tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) izpirkšanā ir spekulācijas, tāpat kā daudz kas cits, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Kā būs realitātē, to mēs redzēsim. To komentēsim tad, kad būs lēmums, bet pagaidām visu, kas saistās ap šo, es īsti nevaru komentēt," norādīja ministrs.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka valdība otrdien nav skatījusi ar "Tet" un LMT nākotni saistītus jautājumus.

Kopumā Valainis sarunu procesu par "Tet" un LMT nākotni vērtē pozitīvi. Vaicāts, vai cer iekļauties kādā konkrētā laika grafikā saistībā ar šo lēmumu, Valainis teica, ka necer - tas esot process, kam jāiet cauri un kas prasa laiku.

Vienlaikus viņš sacīja, ka sarunas tuvojas finālam.

Vaicāts par valdības sēdes slēgtās daļas jautājumiem, tostarp par rīkojuma projektu "Par Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu", kā arī par rīkojuma projektu "Par atļauju iegūt būtisku līdzdalību, izšķirošu ietekmi un saglabāt līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā", Valainis sacīja, ka tie ir bijuši tehniski jautājumi par atsevišķiem uzņēmumiem un viņa ieskatā tajos nav nekā īpaši komentējama.

Patlaban būtu jāsāk vērtēt akcīzes nodokļa samazināšana benzīnam, norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Valdība otrdien slēgtajā daļā skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par degvielas cenu monitoringu pasaules biržās un ietekmi uz tautsaimniecību Latvijā. Pēc jautājuma izskatīšanas Valainis norādīja, ka šodien ziņoja par to, kā tiek ietekmēti tautsaimniecības sektori. Tāpat ministrs brīdināja valdību, ka būtiski pieaugusi cena benzīnam.

Valainis atzīmēja, ka patlaban būtu jāveic diskusijas arī par akcīzes nodokļa samazināšanu benzīnam. Tāpat viens no risinājumiem varētu būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana degvielai, sekojot Polijas un Spānijas pieredzei.

Par potenciālajiem risinājumiem plānots diskutēt nākamajās valdības sēdēs.

Par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot viņa rosinājumu sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.

Valainis uzsvēra, ka darbs pie situācijas risināšanas norit aktīvi - notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Patlaban tiek veikta datu vākšana, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.

Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē, lai tālāk valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu. Kā reālākais risinājums šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā. Pabalsts neesot pakļauts tikai nabadzīgām personām, bet arī plašākai sabiedrības daļai, norādīja ministrs.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Šobrīd enerģētikas krīze valstī nav, trešdien žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere apgalvoja, ka iedzīvotāji lielākoties rēķinus par apkuri maksā izlīdzinātajos maksājumos, lai "šādi apkures pīķi neradītu bažas iedzīvotājiem".

Vienlaikus Siliņa norādīja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aicinājis pie viena galda apsēsties klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) un runāt arī ar Labklājības ministriju, lai pašvaldības būtu gatavas gadījumā, ja būtu straujš apkures rēķinu kāpums.

Premjere atgādināja, ka ir palielināti mājokļu pabalsti un esot jāsaprot, cik gatavas palīdzības sniegšanā būtu pašvaldības. Siliņa sagaida, ka Valainis un Melnis nāks uz valdību ar reāliem risinājumiem, kurus būtu iespējams īstenot, ja kas tāds būtu nepieciešams.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdevis Ekonomikas ministrijā (EM) līdz 1.augustam sagatavot normatīvo regulējumu pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei, aģentūrai LETA sacīja Valainis.

Normatīvajam regulējumam cenu salīdzināšanas rīka izveidei jābūt gatavam uz 1.augustu, lai augstā būtu iespējams pieņemt Ministru kabineta lēmumus, kas noteiks pienākumu tirgotājiem reizi dienā nodot informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs.

Valainis sacīja, ka pašreiz notiek intensīvs darbs ar nozari. Vienlaikus ministrija arī vērtē kopējo situāciju ar pārtikas zemo cenu groziem, tostarp, kā mainās cenas un kā veikali tās atspoguļo.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka mazumtirgotājiem uzdots cenu piedāvājumu veikalos atspoguļot redzamāk. Ministra ieskatā šobrīd mazumtirgotājs "Maxima" cenas atspoguļot labi, bet, piemēram, "Rimi", "Lidl" un citiem veikaliem būtu jāuzlabo situācija.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Kopš darba laika uzskaites lietotnes "DeskTime" ieviešanas Ekonomikas ministrijā (EM) šā gada janvārī, uzlabojusies EM produktivitāte, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš snorādīja, ka "DeskTime" parāda konkrētas lietas, kur iespējami uzlabojumi, tomēr tiek fiksēts arī tas, ka "ierēdniecība diezgan daudz strādā, kas ir pozitīvi".

Kopš "DeskTime" ieviešanas, ministrijas un tās padotības iestāžu darbiniekiem ir doti pirmie uzdevumi efektivitātes uzlabošanai.

"Piemēram, mēs redzam, ka pārāk daudz laika tiek aizvadīts darba grupās, dažādās sanāksmēs, un mēs uzreiz varam dot uzdevumu, ka šis laiks jāsamazina, piemēram, par 30%," sacīja Valainis.

Viņš norādīja, ka darbiniekiem ir jāplāno, kā organizēt savu darbu, lai šo laiku samazinātu un sapulcēs pavadītais laiks būtu efektīvāks, kā arī tiktu iegūts laiks citu pienākumu veikšanai.

Tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), otrdien nolēmusi valdība.

Līdz šim sarunas ar "Telia" par LMT un "Tet" nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie "Latvenergo" un LVRTC.

Nav gan zināms, vai "Telia" piekritīs piedāvājumam.

Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.

Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Piedāvājums esot sagatavots, ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, lai tas būtu ekonomiski pamatots.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Latvijas tirdzniecības misijas ASV laikā, kas no 13. oktobra līdz 17. oktobrim notika Vašingtonā, tika pieņemti pozitīvi investīciju lēmumi, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Pozitīvi investīciju lēmumi tika pieņemti jau vizītes laikā," sacīja Valainis, piebilstot, ka vizīte kopumā ir vērtējama ļoti pozitīvi.

Ministrs atzīmēja, ka tostarp tirdzniecības misijas laikā notika tikšanās ar lielu daļu no ASV uzņēmumiem, kuri jau ir investējuši Latvijas ekonomikā.

"Bija arī ļoti pozitīvas ziņas - viens militārās jomas uzņēmums apstiprināja tālākus investīciju plānus 90 miljonu eiro apmērā," sacīja Valainis, piebilstot, ka šīs investīcijas tiks realizētas nākamajā gadā.

Tāpat ministrs piebilda, ka sadarbība aizsākta ar uzņēmumiem kiberdrošības un enerģētikas jomā.

LETA jau vēstīja, ka Valainis kopā ar aptuveni 50 uzņēmēju pārstāvjiem no 13. oktobra līdz 17. oktobrim bija tirdzniecības misijā Vašingtonā, ASV.

Latvija līdz šim dažāda veida atbalstos Ukrainai ir ieguldījusi vairāk nekā 890 miljonus eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka līdzšinējais atbalsts Ukrainai vairāk nekā 890 miljonu eiro apmērā veido 0,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mums ir jāveicina arī citu valstu izpratne par to, ka Ukrainai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts valsts atjaunošanai," uzsvēra Valainis.

Valainis no trešdienas, 9.jūlija, līdz ceturtdienai darba vizītē apmeklē Itālijas galvaspilsētu Romu, kur piedalīsies ikgadējā augsta līmeņa Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē un tiksies ar vietējiem uzņēmējiem.

Konferences "Ukrainas rekonstrukcija 2025" galvenais mērķis ir veicināt starptautisku atbalstu un investīcijas Ukrainas atjaunošanai, rekonstrukcijai, reformām un modernizācijai, kā arī uzsvērt Ukrainas progresu reformu īstenošanā un ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Pasākumā tiks pārrunāts Eiropas valstu sniegtais atbalsts Ukrainai un turpmākie rīcības virzieni.

Eiropas Savienībai (ES) ir intensīvāk jāstrādā, lai ASV noteiktie muitas tarifi preču importam tiktu atcelti, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Latvijai un ES intensīvāk ir jāstrādā ar ASV, lai šos ierobežojumus noņemtu," teica Valainis, piebilstot, ka noteiktie muitas tarifi kaitē ne tikai Eiropai, bet arī pašai ASV.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka ES ir pietiekami daudz sviru, kā reaģēt uz ASV lēmumu, taču primāri būtu jāizmanto diplomātija, lai situācija netiktu eskalēta.

"Arī iepriekš cenu kari bija vienu nakti, vienu nedēļas nogali. Arī šajā gadījumā, es domāju, ka mēs ātri atgriezīsimies pie sarunu galda un panāksim kopīgu izpratni. Ja ES spers nākamos soļus, tas vēl vairāk kaitēs valstu ekonomiskajām attiecībām," sacīja Valainis.

Tajā pašā laikā Valainis gan atzinīgi novērtēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu apturēt investīcijas ASV līdz tiks izskaidroti muitas tarifi, kas noteikti precēm no Eiropas un pārējās pasaules.