Tieslietu ministrija ir sagatavojusi vairākus Maksātnespējas likuma problēmu risinājumus, tostarp risinājumu tam, lai likums netiktu izmantots kā parādu piedziņas līdzeklis, un jau tuvākajā laikā ministrija grasās nākt klajā ar šiem risinājumiem.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

«Tieslietu ministrija jau kopš pagājušā gada vasaras vērtē jaunā Maksātnespējas likuma praktisko piemērošanu, tai skaitā iespējamās problēmas, un ir sagatavoti arī vairāki risinājumi šīm problēmām,» tā G. Bērziņš.

Viņš norāda uz vairākām problēmām, piemēram, ka šobrīd kopumā ir trīs Maksātnespējas likumi, no kuriem divi nav spēkā. «Mums faktiski šie procesi ir jāapvieno un jābalsta uz vienu likumu,» skaidro ministrs, piebilstot, ka Tieslietu ministrija vērtē to, vai Maksātnespējas likums netiek izmantots kā parādu piedziņas līdzeklis, kā arī to, kā praksē maksātnespējas likums tiek izmantots saistībā ar mājsaimniecību vai fizisku personu maksātnespējas pieprasījumu.

«Mēs esam saskatījuši dažas problēmas un, es domāju, ka mēs tuvākajā laikā nāksim ar risinājumu,» norādīja G. Bērziņš.

«Es arī pats savā laikā esmu teicis, ka, manuprāt, piemēram, jautājums par to, vai gadījumā, ja parādnieks uzstāj uz to, ka ir jāvērtē viņa maksātspēja tiesā, to vajadzētu vai nevajadzētu darīt, šobrīd to likums neparedz. Manuprāt, atsevišķos gadījumos tas būtu jāparedz, un tiesai būtu jāvērtē šī maksātspēja kopumā,» vienu no iespējamām problēmām ieskicē ministrs.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrs ekspertu grupai uzdevis analizēt Palink gadījumu, lai saprastu, vai ir pamats grozīt Maksātnespējas likumu (MNL). Tāpat Valsts aģentūrai Maksātnespējas administrācija uzdots sekot Palink administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei.

No 2010. gada 1. novembra ir spēkā jauns Maksātnespējas likums, kas izstrādāts, balstoties uz tendencēm pasaulē un starptautisko ekspertu priekšlikumiem. Tieslietu ministrijas pārstāvji informējuši, ka iepriekšējais MNL (pirms 2010. gada 1. novembra) radīja virkni problēmu, kas izrietēja no tā, ka pirms tiesas lēmuma tiek iecelts maksātnespējas administrators, kas sagatavo informāciju par uzņēmuma maksātnespēju (tā sauktais bilances tests).

Veidojot jauno MNL, ko izstrādāja sadarbojoties ar Pasaules Banku un Valūtas fondu, bilances testu aizstāja ar likviditātes vai maksāšanas testu. Tas nozīmē, ka maksātnespēju uzņēmumam var pasludināt, ja tas neapmaksā parādus vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu. Šis MNL ir pierādījis sevi kā darboties spējīgs. Par to liecina arī jaunākais Pasaules Bankas pētījums Doing Business. Tieslietu ministrija (TM) ir veikusi uzlabojumus maksātnespējas normatīvajā regulējumā, un procesa atvieglošanas ziņā Latvija ir pakāpusies par 54 vietām, kas ir vislielākais kāpums salīdzinājumā ar citām pozīcijām.

Jau vēstīts, ka Palink akcionāri pauduši gatavību tiesāties ar Latvijas valsti, gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink maksātnespējas pasludināšanu. Lietuvas Palink viena no lielākajiem akcionāriem REWE Group komunikāciju direktors Martins Brunings (Martin Bruning) sacīja, ka par notikušo paziņots Eiropas Komisijai, tostarp personīgi – iekšējā tirgus komisāram Mišelam Barnjē, kā arī Eiropas Parlamentam. Mēs esam gatavi vērsties Eiropas tiesā, viņš paziņoja un tomēr pauda cerību, ka tiks atrasts risinājums, lai šādi nebūtu jārīkojas.

Tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās privātpersona Sergejs Guščins, kuram it kā cedēts Palink parāds būvkompānijai Landekss. Palink kategoriski noraida jebkādas Landekss prasības un uzskata, ka nav nekāda tiesiska pamata pirms galīgā tiesas lēmuma minētajā strīdā izvirzīt apgalvojumus, ka Palink nav izpildījis parādsaistības pret Landekss vai tā cesionāriem.

Savukārt Landeksa pārstāvji norāda, ka Palink ilgstoši nav norēķinājies ar trešajām pusēm par to padarīto darbu.

2010.gadā Palink strādāja ar 72,97 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās vairāk nekā divas reizes un bija 3,081 miljons latu, liecina Lursoft datubāzē publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.