Jaunākais izdevums

ASV investīciju kompānija "Blackstone" gatavojas pārdot Baltijas valstīs strādājošo banku "Luminor Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Atsaucoties uz informētiem avotiem, "Bloomberg" raksta, ka par bankas pārdošanu "Blackstone" apspriežas ar konsultantiem un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" vēlas, lai potenciālā pārdošanas cena būtu 1,2 reizes lielāka par uzņēmuma bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2022.gada beigās bija 1,6 miljardi eiro, raksta "Bloomberg".

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank", savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

2018.gada septembrī tika paziņots, ka par "Luminor Bank" stratēģisko investoru kļūs ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" arī ir ieinteresēta iegādāties ievērojamu daļu Baltijas valstīs strādājošās bankas "Luminor", kas patlaban pieder ASV investīciju kompānijai "Blackstone", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tās rīcībā esošā informācija liecina, ka "UniCredit" ir iesniegusi savu piedāvājumu "Blackstone" par "Luminor" iegādi, tādējādi konkurējot ar Ungārijas lielāko banku "Orszagos Takarek Penztar" (OTP), kas arī ir ieinteresēta bankas iegādē.

Patlaban gan nav skaidrs, kādu daļu bankā "Luminor" plāno iegādāties "UniCredit" - visas "Blackstone" piederošās akcijas vai tikai tik daudz, lai iegūtu kontroli pār šo Baltijas finanšu institūciju. "Blackstone" pieder "Luminor" kontrolpakete ar 80,05%. akciju. Atlikušās 19,95% akciju pieder Norvēģijas bankai DNB.

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP 

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos...

"Luminor" iegāde būtu daļa no "UniCredit" stratēģijas paplašināties strauji augošajos Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos. 12.jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja "UniCredit" vienpersoniskās kontroles iegūšanu Rumānijas "Alpha Bank Romania". Brisele secināja, ka darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu ierobežoto stāvokli tirgū.

"UniCredit" ir Itālijas globāls banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas 50 valstīs, un tam ir vairāk nekā 8500 filiāļu un 147 000 darbinieku. Tā stratēģiskā pozīcija Rietumeiropā un Austrumeiropā nodrošina tai vienu no lielākajām tirgus daļām reģionā. Uzņēmuma akcijas ir iekļautas akciju tirgus indeksā "Euro Stoxx 50".

Maija sākumā tika ziņots, ka Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka OTP, kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone".

Janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

"Luminor Bank" tika izveidota 2017.gada oktobrī, Baltijas valstīs apvienojot "Nordea Bank" un DNB, savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru 2018.gadā kļuva ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP

LETA/ERR, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos Takarék Pénztár" (OTP), kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

Tā ziņo, ka OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone", kam pieder "Luminor" akciju kontrolpakete.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

Jau vēstīts, ka janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par bankas Luminor jauno valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru ar 2024. gada 18. martu iecelts Vojcehs Sass (Wojciech Sass).

Līdzšinējais Luminor vadītājs Peters Boseks atstās amatu dienu iepriekš. Vojcehs Sass ir atzīts starptautiskā biznesa līderis ar plašu pieredzi finanšu pakalpojumu nozarē un padziļinātām operacionālām zināšanām par privātpersonu un korporatīvo klientu apkalpošanu, kā arī IT sistēmām un procesiem.

Vojcehs Sass pievienojas Luminor no Aion Bank, kas ir digitālā banka ar galveno mītni Beļģijā, kurai viņš bija līdzdibinātājs un izpilddirektors. Viņa līdzšinējā pieredze ietver arī darbu Nationale Nederlanden Poland valdes priekšsēdētāja, BNP Paribas Bank Polska valdes priekšsēdētāja vietnieka un BCG Poland vadītāja amatos.

“Viņa iecelšana amatā ir rezultāts plašam globāla mēroga atlases procesam, ko vadīja uzraudzības padome. Vojcehs pievienojas Luminor ar iespaidīgu pieredzi transformācijas procesos un inovācijās, kā arī pierādītu spēju strādāt pasaules tirgos, sasniedzot rezultātus. Neskatoties uz to, ka Luminor joprojām ir salīdzinoši jauna banka, tā ir guvusi lielus panākumus, īstenojot misiju uzlabot savu klientu un Baltijas reģiona finansiālo labklājību, un esmu pārliecināts, ka Vojcehs ir īstais līderis, lai Luminor pārietu nākamajā līmenī,” norāda Nils Melngailis, Luminor Padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor pensiju fondi ieguldījuši 13,5 miljonus eiro Raft Capital Baltic Equity fondā

Db.lv, 12.06.2024

"Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirmajā parakstīšanas posmā ieguldījuši 13,5 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondā "Raft Capital Baltic Equity Fund", informē bankas pārstāvji.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" stratēģija paredz ieguldījumus Baltijas mazajos un vidējos uzņēmumos ar izaugsmes vai darbības paplašināšanas potenciālu.

Ar šo ieguldījumu "Luminor Bank" piedalās finanšu kapitāla nodrošināšanā Baltijas uzņēmumiem, palīdzot tiem augt un sasniegt vēlamos mērķus, tādējādi veicinot arī Baltijas reģiona izaugsmi, norāda "Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Šobrīd, pēc pirmā parakstīšanās posma noslēgšanās, fonda apmērs veido 50 miljonus eiro, tā termiņš ir 10 gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par diviem gadiem.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" mērķis ir ieguldīt un attīstīt tādus Baltijas valstu uzņēmumus, kuros tiek plānota īpašnieku maiņa, vai mazākos ģimenes uzņēmumos, kuriem nepieciešams kapitāls turpmākajai attīstībai. Fonds investē dažādās nozarēs, kurās redzams izaugsmes potenciāls, un meklē uzņēmumus ar unikālām iezīmēm. Tie ir uzņēmumi, kuri ieņem līderpozīcijas nelielās tirgus nišās, ir inovatori jau attīstītos tirgos, kā arī patentētu tehnoloģiju īpašnieki un uzņēmumi, kuriem, izmantojot eksportu, paredzams izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā ievēlēta “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja Kerli Vares, informē asociācija.

Kerli Vares ir Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā. Kerli Vares ir augstākā līmeņa vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un ekspertīzi stratēģiju izstrādē un īstenošanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Kerli Vares ir īstenojusi ievērojamas biznesa transformācijas un izaugsmes stratēģijas, ieviešot nozīmīgus projektus augstas konkurences un mainīgos tirgos.

“Finanšu nozares asociācija ir un arī turpmāk būs ciešs valsts, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmumu sabiedrotais. Asociācijai un tās biedriem kopīgi ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju, politikas veidotājiem un citām institūcijām ir aktīvi jāstrādā pie savstarpējā dialoga uzlabošanas, kā arī finanšu nozares reputācijas un uzticības stiprināšanas. Stabils un spēcīgs finanšu sektors ir pamats Latvijas ekonomikas izaugsmei un mūsdienīgai, augstas kvalitātes finanšu pakalpojumu pieejamībai mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot viņu labklājību ilgtermiņā. Finanšu nozarei ir būtiska loma, veidojot ilgtspējīgu, uz nākotnes attīstību orientētu un konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku, kas ietver arī iedzīvotāju finanšu zināšanu veicināšanu, risku vadību, sociālo atbildību un starptautisko sadarbību,” saka Kerli Vares, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja un Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada vidū amatu atstās "Luminor Bank" valdes priekšsēdētājs Peters Boseks, informēja bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga.

Boseks 2024.gada 30.jūnijā atstās amatu, lai atgrieztos Austrijā un kļūtu par jauno valdes priekšsēdētāju "Erste Group Bank AG", kas ir viens no lielākajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Centrāleiropā un Austrumeiropā.

"Luminor" padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis izsaka pateicību Peteram par visu, ko viņš ir sasniedzis savā pilnvaru laikā, un pauž prieku, ka Boseks ir piekritis palikt amatā līdz nākamajam gadam, cieši sadarbojoties ar padomi un vadot valdi, lai nodrošinātu vienmērīgu pārejas procesu, kamēr tiks izlemts par viņa amata pēcteci.

Kā ziņots, "Luminor Bank" peļņa pērn sasniegusi 124,7 miljonus eiro, kas ir par 66,9% vairāk nekā 2021.gadā, aģentūru LETA informēja bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā piektdien darbu sācis Osi Leikola, informē bankas pārstāvji.

Leikola vadīs struktūrvienību transformāciju procesus, kā arī ārējo trešo pušu attiecību pārvaldību.

Leikola uz "Luminor Bank" pārnācis no bankas "Nordea", kur viņš ieņēma operacionālās darbības vadītāja amatu. Savukārt pirms tam viņš bija arī "Nordea" vadītājs Polijā un Baltijas valstīs.

Leikolas pamata darba vieta būs Tallinā, Igaunijā.

Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB piešķir Luminor 115 miljonu eiro finansējumu Baltijas uzņēmumu atbalstam

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Luminor Bank AS šodien parakstīja līgumu par 115 miljonu eiro finansējumu, lai papildus veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

EIB finansējuma apvienošana ar Luminor resursiem rada iespēju uzņēmumiem saņemt atbalstu ar labvēlīgākiem nosacījumiem vairāk nekā 332 miljonu eiro apmērā visā Baltijā.

Aizdevums ir paredzēts attīstības veicināšanai Baltijas reģionā, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam pārejai uz zaļo ekonomiku. Finansējumu varēs saņemt investīcijām, kas veicinās kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, kas atspoguļoti Baltijas valstu stratēģijās. Paredzams, ka aptuveni 85 % no EIB piešķirtā finansējuma nonāks kohēzijas reģionos, tādējādi palīdzot mazināt ienākumu atšķirības reģionos.

“Baltijas valstis ir dinamiskas un uz nākotni vērstas, tās arvien vairāk koncentrējas uz pāreju uz zaļo ekonomiku,” teica EIB viceprezidents Tomass Ostross (Thomas Östros), kurš ir atbildīgs par EIB darbību šajā reģionā. “Līdz ar to ir būtiski uzlabot piekļuvi atbilstošam finansējumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to projektu finansiālo dzīvotspēju, uzņēmumu izaugsmi un galu galā veicinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību turpmāk vadīs Anželika Dobrovoļska

Db.lv, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8.janvāra “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība” AS (IPAS) vadītājas amatā stājusies Anželika Dobrovoļska.

Anželika Dobrovoļska līdz šim ieņēma dažādus atbildīgus amatus Luminor Group, bet iepriekšējās darba gaitas saistītas arī ar Latvijas Krājbanku, Finasta Asset Managment, Nordea Bank, SEB un Baltijas Finanšu konsultantu asociāciju. Anželikai Dobrovoļskai ir pieredze ne tikai dažādos amatos investīciju jomā, bet arī vadības pieredze, strādājot gan par Luminor Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētaju, gan arī vadot pensiju un ieguldījumu produktu attīstības komandas Luminor. Viņas pirmā pieredze finanšu jomā bija Swedbank (toreiz – Hansabankā), vairākus gadus strādājot kā pārdošanas vadītājai. Izglītību Anželika Dobrovoļska ieguvusi Banku augstskolā, maģistra grādu aizstāvot tieši inovatīvu metožu izpētē investīciju produktu attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trīs lielās bankas vēl domā, vai tiesāties ar valsti par hipotekāro kredītņēmēju atbalsta likumu

LETA, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" nolēmusi tiesā neapstrīdēt mājokļu kredītņēmēju atbalstam pieņemtos likuma grozījumus, bet pārējās trīs lielās bankas lēmumu vēl nav pieņēmušas.

"Luminor Bank" pārstāvji pavēstīja, ka banka nolēmusi šajā jautājumā tiesā nevērsties.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo, no vienas puses, banka saprot, ka šāda vēršanās Satversmes tiesā būtu bezprecedenta gadījums, kas pēc būtības neatrisinātu Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus.

"No otras puses, ir svarīgi vērst uzmanību tam, ka neprognozējama un populistiska darbošanās ap nodokļu politiku ietekmē esošo un vēl vairāk - potenciālo investoru interesi par Latviju kā savam ilgtermiņa biznesam atbilstošu vietu," pauda "Swedbank" pārstāvji.

Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja, ka par juridiskiem risinājumiem šo grozījumu kontekstā lēmumu banka vēl nav pieņēmusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" emitējusi obligācijas līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmumā.

Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu.

Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394.2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150.7 mljrd. eiro kopapjomā.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 832.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.2 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.4 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir uzsākusi publisko obligāciju piedāvājumu Baltijas valstīs. Līdz 20. oktobrim ikviens var parakstīties uz jaunajām obligācijām ar fiksētu gada procentu likmi 13% apmērā.

Jaunās obligācijas tiek piedāvātas gan privātajiem, gan profesionālajiem jeb institucionālajiem investoriem. Pieteikšanās uz obligāciju iegādi būs spēkā līdz šā gada 20. oktobrim, un saskaņā ar obligāciju emisijas prospektu, kopējais emisijas apjoms sākotnēji ir ierobežots līdz 75 000 000 milj. eiro. Tas nozīmē, ka iegādei kopumā būs pieejamas 750 000 parāda vērtspapīra vienības ar nominālvērtību 100 eiro apmērā. Lai kļūtu par jauno obligāciju turētāju, investoram ir jāveic investīcija vismaz 1000 eiro apmērā, proti, jāiegādājas vismaz 10 obligācijas.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gada 31. oktobris, bet procentu izmaksa paredzēta reizi ceturksnī uz investora bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā

Db.lv, 06.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 30 miljoni eiro

LETA, 19.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" reģistrējusi komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 30 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmēja ir "SEB banka".

"Latraps" ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka attiecīgā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no overdrafta līguma.

Patlaban kooperatīvam ir divas aktīvas komercķīlas.

2022.gada jūnijā "Latraps" reģistrēja komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 135,2 miljoni eiro, un tās ņēmējs ir "Luminor Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jau vēstīts, ka "Latraps" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas četru lielāko banku klientiem septiņos mēnešos izkrāpti 5,95 miljoni eiro

Db.lv, 15.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad septiņos mēnešos izkrāpti kopumā 5,95 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.

Kopumā 2023.gada septiņos mēnešos īstenoti 3922 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus šogad septiņos mēnešos novērsti 6602 krāpšanas gadījumi par kopumā 4,961 miljonu eiro.

Šogad septiņos mēnešos Latvija bankās konstatēti 1338 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 943 129 eiro. Tāpat konstatēti 2011 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 073 792 eiro, un 573 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 932 800 eiro.

Šogad septiņos mēnešos izdevies novērst 2494 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 745 790 eiro, 3848 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2 924 787 eiro un 260 citus krāpšanas gadījumus par 290 841 eiro.

Tostarp jūlijā krāpnieki no četru lielāko banku klientiem izkrāpuši kopumā 874 800 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban no Baltijas valstīm nenotiek tā saucamā kapitāla bēgšana, intervijā sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Kad sākās pilna mēroga karš Ukrainā, pirmajās nedēļās bija ļoti liels satraukums un neskaidrība, tomēr pēc kāda laika bija skaidri redzams, ka no Baltijas valstīm nenotiek tā saucamā kapitāla bēgšana, atzina Mencis.

"Protams, viens iemesls bija arī tas, ka mums nav tik attīstīti kapitāla tirgi, kuros ar dažiem klikšķiem var pārdot aktīvus un doties prom. Savukārt tā saucamā fiziskā aiziešana, ja tu gribi aizvērt rūpnīcu, pārdot nekustamo īpašumu vai pārbūvēt procesus, prasa ilgāku laiku. Tas nenotika, un secinājums tomēr bija, ka šeit primāri ir investori, kuri bija izvērtējuši ģeopolitisko risku un pieņēmuši to kā raksturīgu šim reģionam. Tādēļ, lai arī bija šoks, tā nebija tēma, ko neviens investors nebūtu iepriekš apsvēris, un tāpēc tanī brīdī nesekoja straujš "atsitiens"," skaidroja Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas budžetā iekasēta banku solidaritātes maksa 56 miljonu eiro apmērā

LETA/BNS, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes par šā gada otro ceturksni valsts budžetā iemaksājušas solidaritātes maksu 56 miljonu eiro apmērā, piektdien paziņoja Finanšu ministrija.

Saskaņā ar ministrijas datiem pirmo ceturkšņa avansa maksājumu līdz noteiktajam termiņam - ceturtdienai - veikušas 18 kredītiestādes.

Finanšu ministre Gintare Skaiste norādīja, ka ieņēmumi no solidaritātes maksas tiks izmantoti militārās mobilitātes un divējāda izmantojuma transporta infrastruktūras projektu finansēšanai.

Gaidāms, ka šogad valsts budžetā tiks iekasēta solidaritātes maksa 130 miljonu eiro apmērā, 2024.gadā - 230 miljonu eiro apmērā un 2025.gadā - 50 miljonu eiro apmērā, norādīja ministrija.

Lietuvā strādājošo banku kopējā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 258,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz 2,6 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, teikts ministrijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas četru lielāko banku klientiem astoņos mēnešos izkrāpti 6,956 miljoni eiro

LETA, 20.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti kopumā 6,956 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.

Kopumā 2023.gada astoņos mēnešos īstenoti 4785 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus šogad astoņos mēnešos novērsti 8070 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,795 miljoniem eiro.

Šogad astoņos mēnešos Latvija bankās konstatēti 1799 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 334 096 eiro. Tāpat konstatēti 2313 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 585 469 eiro, un 673 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 036 043 eiro.

Šogad astoņos mēnešos izdevies novērst 3185 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 077 242 eiro, 4561 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 3 367 950 eiro un 324 citus krāpšanas gadījumus par 349 478 eiro.

Tostarp augustā krāpnieki no četru lielāko banku klientiem izkrāpuši kopumā 1 005 887 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru