Ikgadējās Spēlmaņu nakts balvu pasniegšanas ceremonijas laikā 23.novembrī LMT grupa pirmo reizi pasniedza īpašu apbalvojumu – Teātra eksporta balvu, apliecinot, ka kultūra var būt ļoti sekmīgs eksporta produkts, turklāt ne mazāk nozīmīgs kā inovatīvas tehnoloģijas vai produkti ar augstu pievienoto vērtību.

20 000 eiro nākamā iestudējuma eksportam saņems Dailes teātris, kas jau vairākas sezonas arvien turpina nest Latvijas vārdu pasaulē. Par īpašiem eksporta iestudējumiem kļuvušas Dailes teātra izrādes “ROTKHO” un šīs sezonas izrāde “ORĀKULS”.

Dailes teātris ar šīm izrādēm pabijis jau 39 viesizrādēs Eiropas prestižākajos teātra festivālos un teātros. Arī šajā sezonā un turpmākajās Dailes teātris uztur sarunas par viesizrāžu iespējām vēl citviet Eiropā, kā arī interesi par Dailes iestudējumiem izrāda kolēģi Āzijā, Austrālijā un ASV.

Eksports ir viena no LMT grupas darbības svarīgākajām jomām, jo tieši starptautisko tirgu apgūšana veicina ne tikai dinamisku uzņēmuma un Latvijas ekonomisko izaugsmi, bet arī nācijas atpazīstamību un veido Latvijas zīmolu. Tāpēc LMT vēlas uzsvērt, ka lieliski piemēri ar globālu skatījumu, no kuriem mācīties, iedvesmoties un kam ticēt, ir atrodami ne tikai biznesā, bet arī mākslā un kultūrā.

Atklātā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Dailes teātris" valdes locekļa amatu 8 pretendentu konkurencē konkursa komisija par atbilstošāko atzinusi Juri Žagaru.

J.Žagara uzdevums Dailes teātra vadītāja amatā būs turpināt nodrošināt teātra izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti tā pārbūves un izaugsmes procesos.

"Komisijas ieskatā Juris Žagars konkursā pierādīja, ka ir spēcīgākais 8 pretendentu vidū uz Dailes teātra vadītāja amatu - līdzšinējā 5 gadu pieredze, vadot teātri, tā kolektīvu, atjaunotā skatītāju uzticība un apmeklējums par spīti Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktajiem drošības pasākumiem, iesāktie teātra ēkas pārbūves darbi un teātra attīstības vīzija kopumā pārliecināja komisiju," norāda Konkursa komisijas priekšsēdētāja, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Dailes teātrī šodien tika svinēti Jaunās zāles spāru svētki un uz otro termiņu apstiprinātais teātra valdes priekšsēdētājs Juris Žagars un mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs informēja par teātra nākotnes iecerēm.

Juris Žagars Jaunās zāles pārbūves īstenošanu min kā vienu no turpmākā perioda būtiskākajiem notikumiem.

Galvenais ieguvums būs skatītājiem. Mazās formas izrādēs svarīgākais ir redzēt aktierdarbus gana tuvu un niansēti. Pēc pārbūves beigām no visām sēdvietām Jaunajā zālē būs izcila skatuves redzamība. Zālē iepriekšējo 150 vietā būs 340 sēdvietas, ieskaitot izbūvētā balkona vietas. Arī ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas beidzot būs sakārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Teātra aktieriem un režisoriem pēc pārbūves būs pieejama jauna, plaša mēģinājumu zāle. Teātrim kopumā liels ieguvums būs gan no jaunās mēģinājumu zāles, gan no tā, ka mazās formas izrādes beidzot varēs būt rentablas.

Rietumu Bankas 2007. gadā dibinātais Nākotnes Atbalsta fonds jau teju divas desmitgades Latvijā veicina labdarību un atbalsta sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. 2025. gadā Nākotnes Atbalsta fonds gandrīz divkāršojis piešķirto finansējumu, izvērtējot un apstiprinot projektus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad projektu atbalstam tika piešķirti 382 tūkstoši eiro.

2025. gadā fonda darbība bija vērsta uz ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu, nodrošinot stabilu un pārdomātu ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā, palīdzot īstenot būtiskus sociālos projektus un stiprinot mecenātisma un filantropijas tradīcijas. Nākotnes Atbalsta fonds turpināja atbalstīt kultūru un mākslu, zinātni un izglītību, kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, bērnu un jauniešu sportu, veselības aprūpi un bērnu medicīnu, kā arī palīdzēja mazināt Latvijā sociālo nevienlīdzību.

“Man ir patiess gandarījums, ka Nākotnes Atbalsta fonds mērķtiecīgi turpina sniegt ieguldījumu Latvijas sabiedrības labklājībā un attīstībā. Atbalstot kultūru, medicīnu, bērnu izglītību, sporta aktivitātes, sniedzot palīdzību tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Tā veidojas pārliecinoša nākotne, kas iedvesmo turpināt darbu ar vēl lielāku atdevi un atbalstu,” uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja un Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle Jeļena Buraja.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.