Kopš augusta spēkā stājušās apjomīgas izmaiņas Darba likumā, kas darba devējiem radīs papildu izaicinājumus.

Darba devējiem jārēķinās ar lielāku darbinieku prombūtnes risku un papildu formalitāšu ievērošanu (t.sk. pienākumu turpmāk darba laika uzskaites sistēmā atsevišķi uzskaitīt dīkstāves laiku, darba līgumā norādīt minimālo darba grafika paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā izmaiņām u.tml.). Vienlaikus darba devējiem ir paredzēta iespēja noteikt darbiniekiem garākus pārbaudes laika termiņus (līdz pat sešiem mēnešiem), kā arī elastīgi koriģēt un pielāgot darba grafikus gadījumos, kad tas nav iepriekš paredzams. Tomēr jāņem vērā, ka vairākas likuma normas darbosies tikai tad, ja būs noslēgti darba koplīgumi un tie būs noslēgti ar arodbiedrību, nevis darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. To paredz šā gada 1. augustā spēkā stājušies grozījumi Darba likumā.

“Izmaiņas ir apjomīgākas, nekā ierasts, taču tās saistītas galvenokārt ar divu ES direktīvu normu pārņemšanu (par darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu vecākiem un aprūpētājiem, kā arī paredzamiem darbinieku nodarbinātības apstākļiem), kas Latvijai bija jāievieš nacionālajā regulējumā līdz šā gada 1. augustam, un likumdevējam dotiem uzdevumiem, kas izriet no Satversmes tiesas 2020. gada sprieduma par atvaļinājuma saistībā ar bērna piedzimšanu piešķiršanu bērna mātes norādītai personai. Tam pa virsu ir arī atsevišķi darba devēju pārstāvju un arodbiedrību sociālā dialoga rezultātā tapuši priekšlikumi,” skaidro ZAB PwC Legal zvērināts advokāts Māris Logins.

Viņš atzīst, ka darba devējiem šie grozījumi radīs papildu izaicinājumus.

Pārbaudes termiņš līdz 6 mēnešiem

Šķiet, visplašāko rezonansi ir guvušas izmaiņas, kuras skar pārbaudes laiku. Sākotnēji pat izskanēja viedoklis, ka turpmāk līdzšinējo trīs mēnešu vietā darba devēji varēs to brīvi noteikt līdz pat sešiem mēnešiem. “Nebūs tik vienkārši, ka turpmāk darba devēji visiem pieņemtajiem darbiniekiem varēs noteikt sešu mēnešu pārbaudes termiņu, lai pārliecinātos par jaunā darbinieka piemērotību nolīgtā darba veikšanai un nepieciešamības gadījumā operatīvi izbeigtu darba tiesiskās attiecības bez atlaišanas pabalstu izmaksas vai mēnešiem ilgiem uzteikuma termiņiem,” saka M. Logins.

Visu rakstu lasiet 2.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!