Eksperti

Digitalizācija – efektīvs rīks ēnu ekonomikas mazināšanai

Gundars Bērziņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns*, 21.03.2024

Jaunākais izdevums

Lai turpinātu īstenot mērķtiecīgus ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, šī gada sākumā pieņemts “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam”. Tam nozīmīgs pamudinājums bija Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ietvaros realizētās pētniecības rezultāti par 2022. gadu, kas liecina – potenciāli iekasējamā nodokļu summa no ēnu ekonomikas Latvijā ir robežās no 2 līdz 3,6 miljardiem eiro.

Mērķis ir līdz 2027. gadam ēnu ekonomikas apjomu Latvijā samazināt līdz 18,9% pēc profesora F.Šneidera metodikas. Kas ir būtiskākie faktori, lai veiksmīgi īstenotu plānu un sasniegtu nospraustos mērķus?

Digitalizācija ir viena no Latvijas prioritātēm ES Atveseļošanas fonda investīcijās, un tai ir un būs ļoti būtiska loma ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna realizācijā. Tieši digitāli risinājumi, datu analīze un veiksmīga dažādu sistēmu integrācija spēs nodrošināt vislabākos rezultātus.

Prieks, ka jau ir izstrādāti ēnu ekonomikas pazīmju identificēšanas mehānismi un izmantojam datu analītiku, lai atklātu ēnu ekonomikas iespējamos gadījumus, kur tās reāli notiek. Proti, nemēģinām visu mežu apklāt ar sietu, lai noķertu vienu zvirbuli, bet gan izmantojam modernos datu analītikas rīkus, lai meklētu un identificētu ēnu ekonomikas riskus tur, kur tie patiešām pastāv. Viens no šādiem veiksmīgiem digitāliem risinājumiem ir instruments potenciālo risku novēršanai – publiskais Nodokļu maksātāju reitings , kas jau pieejams no šī gada marta.

Vēl viens no plāna rīcības virzieniem ir skaidras naudas aprites mazināšana, un arī šeit digitāli risinājumi spēj sniegt ievērojamu labumu. Būtiska ir iespējamo risku identificēšana – ir jāspēj ieraudzīt potenciālie neoficiāli iegūtie līdzekļi, izmantojot ēnu ekonomikas analītiku, piemēram, skaidras naudas iemaksas monitoringa sistēmu. Šajā posmā nozīmīga ir sadarbība starp valsti un finanšu institūcijām – bankām.

Lai digitālie risku identificēšanas instrumenti veiksmīgi darbotos, nepieciešama pārdomāta dažādo sistēmu integrācija un savienošana vienotā veselumā – gan tehnoloģiski, gan arī izveidojot likumdošanas bāzi. Tā veidojas sasaiste starp digitālajiem risinājumiem un risku identificēšanu, un likumdošanu, kas gan pamato šo risku identificēšanu un monitorēšanu, gan nodrošina pamatu pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai.

Būtisks aspekts, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir ieviešanas mehānisms. Tas nozīmē ciešu sadarbību starp visām iesaistītajām iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, Labklājības ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, bankām, arī veselības sistēmas iestādēm, nodrošinot šo iestāžu datu savstarpēju integrāciju.

Visbeidzot noslēdzošais, bet ne mazāk nozīmīgais aspekts ir komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot, kāpēc šāds rīcības plāns izvēlēts, kāda būs tā ietekme, rezultāti un ieguvumi. Būtiska komunikācijas loma būs arī ar iesaistītajām personām. Riskus identificējot, vienmēr jāsniedz iespēja skaidrot situāciju pirms soda mehānisma iedarbināšanas.

Veicot iespējamo risku identificēšanu, izmantojot digitalizācijas iespējas, analizējot iegūtos datus, realizējot pārdomātas ieviešanas procedūras un nepārtraukti uzturot saikni starp iesaistītajām pusēm, kā arī skaidrojot sabiedrībai ēnu ekonomikas mazināšanas būtību, Latvija turpinās doties pareizā virzienā un pietuvosies mērķiem – tuvākajos gados ienest budžetā papildu līdzekļus, kas noderēs, piemēram, veselībai un izglītībai.

*No š.g. 27. marta G. Bērziņš stāsies Latvijas Universitātes rektora amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomika Latvijā – vissmagākais šķērslis kreditēšanai

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen kā iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijā rāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no IKP, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, nekā 2022. gadā (26,5%)1. Šis ir viens no retiem gadījumiem pēdējo gadu laikā, kad ēnu ekonomika samazinās.

Tas noteikti vēl daudzkārt tiks pieminēts politiķu un lēmumu pieņēmēju diskusijās par un ap Latvijas ekonomiku un nodokļu politiku. Tomēr kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis, izrādot augstu pilsonisko apziņu un godaprātu, gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un mūsu sadarbības partneru – uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā … atsāks palielināties. Šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 tūkstošiem potenciāli kreditējamo uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izziņo šī gada Ēnu dienas datumu un aicina darba devējus sākt publicēt vakances

Db.lv, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors?

Māris Ķirsons, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ēnu ekonomikas pētnieki rēķina, ka, no fiziskās ekonomikas izskaužot ēnas, papildus valsts budžetā varētu iegūt apmēram 3,6 miljardus eiro, tad neviens īsti nezina, cik papildu līdzekļu varētu iegūt no digitālās ekonomikas darījumiem, ja par tiem tiktu maksāti attiecīgi nodokļi, — visticamāk, tās būtu miljardos eiro mērāmas summas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne. Viņa atzīst, ka pelēkās ekonomikas mazināšanā savu artavu varētu dot e- rēķini, taču sistēmas iedarbināšana no pašlaik normatīvos paredzētā 2025. gada, visticamāk, nenotiks.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku?

Ēnu ekonomika pastāv visās valstīs, jo neviena valsts pasaulē nepretendē un arī nav sasniegusi tādu līmeni, kad būtu iekasēti 100% iekasējamo nodokļu apjoma. Tāpēc nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomika ir problēma visā pasaulē, nevis tikai Latvijā. Ēnu ekonomikas pētnieki ir novērojuši kādu interesantu sakarību — jo mazāks valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo lielāka ēnu ekonomika un otrādi - jo augstāks šis IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis. Ir pat skatījums, ka ēnu ekonomika ir sava veida protests pret pastāvošo varu vai arī ka tā ir dabiska aizsargreakcija, kas palīdz pārvarēt sarežģītas problēmas. Tas nav attaisnojums, jo ēnu ekonomika kropļo konkurenci, rada nepamatotas konkurētspējas tiem, kuri izvairās no adekvātas nodokļu nomaksas, un samazina sabiedrības iespējas saņemt veselības, izglītības, drošības pakalpojumus nepieciešamā apmērā, jo vienkārši valsts makā nav pietiekami daudz naudas. Nenoliedzami, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 19,9% ir pārāk augsts, jo īpaši, raugoties uz tādām ES dalībvalstīm kā Ungārija, Grieķija, kur ēnu ekonomikas apjoms tiek lēsts 25% līmenī. Vienlaikus ēnu ekonomikas līmenis Čehijā 5,6% ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā Latvijā, kas tikai apliecina nepieciešamību valsts mērogā strādāt pie ēnu ekonomikas samazināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārkāpt pāri savām ēnām

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam, kas sagatavots, lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uzņēmumu attīstību, konkurētspējas paaugstināšanos u.tml.

Plāns gatavots sadarbībā ar nozaru ekspertiem un sadarbības partneriem. Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aktīvi iesaistījusies gan dialogā ar ministriju, gan Valsts ieņēmumu dienestu, regulāri tiekoties, diskutējot un rosinot veikt izmaiņas, kā arī praktiski iesniedzot konkrētus priekšlikumus: veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi (IIN) līdz 10% un attaisnotajos izdevumos kapitāla pieauguma likmes aprēķinā iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

Ēnu ekonomikas plāns diemžēl neiekļauj nevienu no LANĪDA priekšlikumiem, kā arī nekustamo īpašumu nozare nav pat nosaukta pie prioritārajām nozarēm. Dialogā ar publiskā sektora institūcijās mums nācies dzirdēt, ka nekustamo īpašumu darījumu nozare Latvijas tautsaimniecības “pīrāgā” ir aptuveni 2%. Laikam “maza ēna”, lai ar to cīnītos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā pirmoreiz sociālās jomas speciālistu teikto tekstā atšifrēs runas atpazīšanas programma

Db.lv, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BIM - būves informācijas modelēšana, ir kļuvusi par būtisku jēdzienu būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības jomā. No 2025. gada daļai ēku BIM kļūs par obligātu prasību, tādējādi liekot uzsvaru uz procesu efektivitāti un kļūdu novēršanu. Lai gan tirgū ir pieejami daudzi rīki, kas paredzēti BIM izmantošanai un sniedz priekšrocības projektētājiem un pasūtītājiem, to licences var būt dārgas, un nepieciešamas ievērojamas apmācības. Tirgū trūkst vienkāršu un intuitīvu rīku, kas būvuzņēmējiem ļautu veidot rasējumus, skices un griezumus jebkurā ēkas vietā, izmantojot modeļos jau esošo informāciju. Katrā būvprojektā ir neskaidras zonas, kuras var atrisināt, izmantojot šādu rīku, un tas varētu ietaupīt gan laiku, gan naudu. Šāds rīks būtu noderīgs gan lielos būvlaukumos ar plašu komandu, gan mazos, kur darbu veic tikai 2-3 cilvēki. Šāda veida vajadzībām tika radīts eksperimentāls rīks, kas tapa sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Norvēģijas finanšu instrumentiem.

Būvprojekta stadijā izstrādātie rasējumi parasti ir pietiekami, lai risinājumus saskaņotu institūcijās, iztāmētu un noslēgtu līgumu ar būvuzņēmēju. Tomēr bieži vien tie ir nepietiekami, lai faktiski izbūvētu risinājumu. Lai veiktu būvniecības darbus, nepieciešams precīzi saprast visus izmērus, apjomus un to savietojamību ar citām projektētām daļām. Piemēram, inženiertīklu projektos nereti netiek detalizēti risināta caurulēm vai kabeļiem paredzēto stiprinājumu atrašanās vieta. Šīs detaļas parasti paliek būvuzņēmēju ziņā. Ja situācija ir vienkārša, ar būvprojekta esošo informāciju var būt pietiekami. Bet, ja nepieciešams veikt sarežģītākus darbus, kā, piemēram, stiprināt caurules vai kabeļu trepes, kas jāizvieto uz viena stiprinājuma un visam jābūt estētiski pievilcīgam, situācija kļūst sarežģītāka. Šādas detaļas būtu vieglāk saprast un risināt, ja būtu pieejama skaidra skice. BIM modeļos ir visa nepieciešamā informācija, lai veidotu šādas skices, bet pašlaik nav vienkārša un ērtas rīka, ar kuru būvuzņēmējs varētu tās veidot. Tādēļ mēs vēlamies piedāvāt alternatīvu iespēju - intuitīvu un viegli lietojamu rīku, kas ļautu būvuzņēmējiem un to apakšuzņēmējiem pašiem izveidot rasējumus un skices. Mēs uzskatām, ka šāds rīks būtu noderīgs arī projektētājiem un tāmētājiem, jo bieži vien ir nepieciešams no ifc faila ātri iegūt ģeometrijas rasējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla pieauguma nodokļa 20% likme, zemesgrāmatas reģistrācijas valsts nodeva, kas noteikta procentos no darījuma summas, pēdējā gada laika ekonomikas sabremzēšanās ir būtiskākie iemesli, kāpēc nekustamo īpašumu segmentā pastāv ēnu ekonomika, un neuzrādītais darījumu apjoms 2023. gadā tiek lēsts 150 milj. eiro, savukārt VID aicina visus darījumus nelikt vienā grozā, bet nodalīt darījumus, kuros pārdevēji ir fiziskās personas.

Šādi secinājumi un atziņas skanēja diskusijā Ēnu ekonomikas mazināšana nekustamo īpašumu darījumos, kur datus prezentēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. Viņš norāda, ka LANĪDA sadarbībā ar Cenu bankas (cenubanka.lv) analītiķiem veica aprēķinus, kuri rāda — laikā no 2018. līdz 2023. gadam vidēji 33% darījumu gadā Rīgas pilsētā notikuši par neatbilstošām (neticamām jeb mākslīgi samazinātām) cenām ar vidējo neuzrādīto darījuma summas daļu 26%.

„Ja šos statistikas datus ekstrapolētu uz visu tirgu, kura gada apgrozījums ir ap 2,3 miljardiem eiro, tad pelēkā zona vai neuzrādītais darījumu apjoms ir vairāk nekā 150 miljoni eiro,” skaidroja A. Šmits. Viņš norāda, ka tas var nest nodokļu zaudējumus vismaz 32 miljonus eiro gadā tikai no nesaņemtas valsts nodevas (1,5% no darījuma summas reģistrācijai zemesgrāmatā apmēram 2 milj. eiro) un kapitāla pieauguma nodokļa (20% no darījuma summas, tātad apmēram 30 milj. eiro gadā) . „Bet ne tikai, jo no pelēkās naudas netiek maksāti nekādi citi (darba spēka, dividenžu) nodokļi, kas vēl palielinātu neiekasētos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Tādējādi kopējais neiekasēto nodokļu apjoms var būt 100 miljoni eiro gadā un vairāk,” rezumēja A. Šmits. Viņaprāt, ir laiks padomāt pa to, kas ir paveikts un kāds ir rezultāts, un ko vajadzētu darīt ēnu mazināšanai darījumos ar nekustamo īpašumu. „Iespējams, ka līdz ar ekonomikas pavājināšanos iedzīvotāji priekšroku dod izdzīvošanas faktoram un dodas atpakaļ uz ēnu ekonomikas daļu,” tā A. Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš veiks vairākus trokšņu mazināšanas pasākumus pie dzelzceļa līnijām

LETA, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākajos gados valsts AS "Latvijas dzelzceļš" veiks vairākus trokšņu mazināšanas pasākumus pie dzelzceļa līnijām, liecina uzņēmuma izstrādātais rīcības plāns trokšņa mazināšanai.

Rīcības plāns paredz trokšņa mazināšanu dzelzceļa līnijām ar satiksmes intensitāti lielāku par 30 000 vilcienu gadā laika periodam no 2024. līdz 2028.gadam.

Trokšņa kartēšanas rezultātā noteiktas sešas akustiskās diskomforta zonas - Bieriņi, Maskavas forštate un Ķengarags Rīgā, kā arī Salaspils, Ikšķile un Ogre.

Uzņēmums plāno izbūvēt troksni samazinošas barjeras Ķengaragā. Šim pasākumam plānots izlietot 926 500 eiro.

Sadarbībā ar Rīgas, Salaspils un Ogres pašvaldībām, iecerēta apstādījumu joslu izveide sliežu ceļu tuvumā. Šī mērķa īstenošanai nepieciešamais finansējums esot atkarīgs no veikto darbu apjoma un veida.

Kā viens no troksni mazinošiem pasākumiem tiek minēta dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, tehniskā apkope, remontdarbi un atjaunošana. Tostarp pastāvīgi plānota sliežu un pārmiju pārvedu slīpēšana, gumijas segumu ieklāšana un nomaiņa dzelzceļa pārbrauktuvju remonta laikā, garsliežu ieklāšana, sliežu ceļu izlāgošana ar gulšņu pablīvēšanu, bojāto garsliežu nomaiņa, sliežu ceļu atjaunošana u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. - 2027. gadam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un tas ir apjomīgs sistēmas uzlabošanas pasākumu komplekss, kas ne vien paredz pasākumus nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai, bet arī kopumā ved pie sistēmiskiem uzlabojumiem dažādās valsts pārvaldes jomās, lai vairotu abpusēju sapratni starp nodokļu maksātāju un valsti.

Īsi sakot, tas ir stāsts par labāku partnerību, bet par pilno versiju Dienas Bizness jautājumus uzdeva Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniecei nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olgai Bogdanovai.

Fragments no intervijas

Ķersimies pie plāna mērķiem un jēgas! Kur ir sāls?

Ievadam: es nedomāju, ka Latvijā cilvēki kardināli atšķiras no citiem Eiropā. Ja panāksim kopēju izpratni, padarīsim nodokļu nomaksu vieglu, ērtu un saprotamu, tad lielākā daļa samaksās un izvēlēsies mieru, nevis kaut kādas spēlītes.

Viens no plāna pamatprincipiem ir caurskatāmība, mēģinot neliegt pārmērīgi, jo pārmērības vedina gudrot ceļus, kā tās apiet, un uzstājīgi ļaudis šos ceļus atrod. Ir jāpanāk, ka cilvēkam ir saprotama jēga, kādēļ nodokļi jāmaksā un ka tas ir vienkārši izdarāms. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns nestrādā viens pats. Ir vesela virkne citu plānu un dokumentu, kas paredz kopēju valsts virzību, piemēram, Nacionālās attīstības plāns, nodokļu politikas pamatnostādnes u.c. Ēnu ekonomikas jautājumi ir izpratnes un disciplīnas faktors šajā kopainā. Atklātība un caurskatāmība strādā labi, lai motivētu cilvēkus iziet no ēnām, piemēram, vienam uzņēmumam algas ir krietni zemākas nekā pārējiem komersantiem nozarē. Ja tas ir publiski zināms, iespējams, ka uzņēmumam būs vēlme savu darbību koriģēt. Tāpat diskusiju krustugunīs ir deklarācijas principi un ko tieši vajadzētu prasīt cilvēkiem deklarēt. Mums sabiedrības izpratnē ir jāpanāk, ka valsts ir nodokļu maksātāja partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Asociācija: Ēnu ekonomika autoservisu sektorā ir teju 200 miljoni eiro gadā

Db.lv, 10.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika autoservisu sektorā sasniedz gandrīz 200 miljonus eiro gadā, informē Auto asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz asociācijas veikto pētījumu.

Valsts budžetam 2022.gadā secen ir gājuši 135 miljoni eiro kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un 58 miljoni eiro kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, liecina pētījums.

Salīdzinot ar 2020.gada pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika sektorā ir vēl kāpusi par 25%.

“Valsts budžeta ieņēmumu samazinājums autoservisu sektorā par teju 200 miljoniem eiro ir tikai viena problēma no ēnu ekonomikas īpatsvara. Būtiski ņemt vērā, ka beigās no šī cieš gan paši darbinieki, par kuriem netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan patērētāji, kuri saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu nevar aizsargāt savas tiesiskās intereses, gan konkurenti, kuri cenšas attīstīt godīgu biznesu” norāda biedrības Auto asociācija valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Atbilstoši VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes speciālistu secinājumiem, noziedzīgais grupējums īstenoja nodokļu izkrāpšanas shēmu un tā tika realizēta taksometru pakalpojumu jomā. Veicot virkni operatīvo un izmeklēšanas darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi no 2022.gada sākuma līdz 2023.gada beigām izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Kā norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: "Taksometru nozare ir atzīta par vienu no nozarēm, kurā Latvijā ir augsti nodokļu nenomaksas riski un nodokļu tiesību neievērošana. Attiecīgi tā ir viena no prioritārajām nozarēm valstī, kas tiek pētīta un kurai pievērsta uzmanība papildus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam ietvertajiem pasākumiem, un tajā skaitā tiek īstenoti nodokļu morāles paaugstināšanas motivējošie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomikas mazināšana skaistumkopšanā – vai jāatgriežas pie patentmaksas?

Kristīne Krama, skaistumkopšanas salonu “Old Riga SPA” un “SIBI salons” īpašniece, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusei (55%) darbinieku uzņēmumos ar ļoti zemu digitalizācijas līmeni vismaz vairākkārt mēneša laikā ir sajūta, ka viņi strādā pārāk daudz, un aptuveni trešdaļa (28%) to izjūt katru dienu.

Aptauja par darba ņēmēju labbūtību skaidri apliecina ciešo saikni starp apmierinātību ar darbavietu, veicamo darbu un digitalizāciju.

Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija digitālās attīstības jomā jau vairākus gadus turpina lejupslīdi. Viens no veidiem, kā šo situāciju būtiski mainīt, ir uzņēmumu procesu digitalizācija ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu atbalstu.

Tikai 5% Latvijas darba ņēmēju vērtē automatizācijas līmeni savās darbavietās kā ļoti augstu, kur gandrīz visi iespējamie procesi ir digitalizēti. 23% uzskata, ka digitalizācijas līmenis ir augsts, jo lielākā daļa procesu ir automatizēti. 35% novērtē to kā vidēju, 26% - kā zemu, un 11% apgalvo, ka digitalizācijas līmenis ir ļoti zems, jo gandrīz visus darbus ir nepieciešams veikt manuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūniju Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatu atstāj Svetlana Mjakuškina, informē BVKB.

Šis lēmums ticis rūpīgi izvērtēts un pieņemts personisku apstākļu dēļ.

"Lēmums ir pārdomāts, nav sasteigts vai saistīts ar politisku vai cita veida spiedienu. Valsts pārvaldē esmu strādājusi jau septiņpadsmit gadus un pēdējos septiņus no tiem - Būvniecības valsts kontroles birojā. Šis laiks ir bijis ļoti dinamisks, kopā ar izcilu komandu daudz kas ir paveikts būvniecības un enerģētikas politikas administrēšanā, digitalizācijas jomā, bet nu ir pienācis laiks apstāties un nospraust jaunus mērķus," norāda S. Mjakuškina.

Atskatoties uz BVKB direktores amatā pavadīto laika posmu, S. Mjakuškina vislielāko gandarījumu pauž par paveikto būvniecības un enerģētikas jomu digitalizācijā, kā arī veiksmīgo enerģētikas politikas administrēšanas funkciju pārņemšanu 2020.gadā un to tālāko īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blokķēdes un stingrākas ilgtspējas prasības: ko vēl nesīs loģistikā šis gads?

Dmitrijs Čebajevskis, “Kreiss” izpilddirektors, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu jomā – Euribor

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru