Eiropas Komisija (EK) otrdien plāno prezentēt ierosinājumus, kā drīzumā panākt, lai bloka dalībvalstis nebūtu atkarīgas no Krievijas energoresursiem.

EK vēlas panākt, ka ES gāzes krātuvju piepildījums līdz oktobrim sasniedz vidēji 80%, liecina komisijas ierosinājums, kas nonācis Vācijas ziņu aģentūras DPA rīcībā.

Komisijas preses dienestā informēja, ka pašlaik gāzes krātuvju piepildījums vidēji ir 30% no to jaudas.

Ierosinājumu projektā norādīts, ka notiek sarunas ar lieliem sašķidrinātās dabasgāzes pircējiem, tostarp Japānu, Dienvidkoreju, Ķīnu un Indiju, lai vienotos par pāri palikušo piegāžu novirzīšanu uz Eiropu pa jūras maršrutiem.

Plāns arī ietver "atjaunojamās enerģijas paktu", lai samazinātu gāzes patēriņu un veicinātu saules, vēja un hidroenerģijas izmantošanu. Plānots paātrināt procedūru atjaunojamās enerģijas projektu apstiprināšanai un meklēt jaunus investorus, liecina EK plāna projekts.

Arī tad, ja Krievijas gāze turpinās plūst uz Eiropu, energoresursu cenas Eiropā šogad varētu saglabāties augstas, un EK aicina dalībvalstis aizsargāt patērētājus un uzņēmumus ar dažādiem pasākumiem, piemēram, ierobežotu cenu regulējumu un mērķētu finansiālu atbalstu.

Karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas pret agresorvalsti Krieviju ir radījušas nepieciešamību mazināt ES atkarību no Krievijas energoresursiem ne tikai tādēļ, ka Eiropai gāzi no Krievijas piegādā caur Ukrainas teritoriju, bet arī tādēļ, ka Krievija varētu pārtraukt piegādes un steidzami būtu nepieciešamas alternatīvas.

ES importē lielāko daļu no patērētās gāzes, un 2019.gadā gāze no Krievijas veidoja 41% no blokā importētās gāzes.

Arvien vairāk izskan aicinājumi noteikt pilnīgu embargo Krievijas energoresursu importam, lai liktu Kremlim izbeigt karu kaimiņvalstī.