Viens no priekšnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES) nav izpildīts, jo «Černobiļas tipa» atomelektrostacijas Ignalīnā pilnīga aizvēršana ir aizkavējusies, turklāt, lai to paveiktu, Lietuvai trūkst pusotra miljarda eiro, raksta Euobserver.

ES nevēlas vēl vairāk iesaistīties Ignalīnas stacijas slēgšanas līdzfinansēšanā, žurnālsitiem stāstīja Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekmokas (Arvydas Dekmokas).

Viļņa pavēstījusi, ka laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, tai nepieciešami 870 miljoni eiro, bet līdz šim Eiropas Komisija (EK) šim nolūkam ir plānojusi piešķirt 229 miljonus eiro. Eiropas finansējums paredzēts no kopējiem 500 miljoniem eiro, kas paredzēti triju atomelektrostaciju demontāžai bijušajās Padomju Savienības valstīs – Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā.

«Mēs saprotam pašreizējo situāciju eirozonā, tomēr mēs uzstājam, ka ir nepieciešama kopēja finansējuma sadale,» norādīja A. Sekmokas. ES enerģijas komisārs Ginters Oetingers (Guenther Oettinger) nesen nosūtījis Viļņai brīdinājuma vēstuli, paužot bažas par pilnīgas stacijas slēgšanas aizkavēšanos.

Lietuvas oficiālās amatpersonas pavēstījušas, ka šis darbs izrādījies sarežģītāks, nekā tika plānots iepriekš, jo tā ir pirmā reize, kad atomelektrostacija, kura darbojusies ar līdzīgu kļūdu kā Černobiļas atomelektrostacija, tiek nojaukta.

Černobiļas atomelektrostacija Ukrainā eksplodēja 1986. gadā, un šī avārija tiek uzskatīta par vēsturē vissmagāko atomelektrostacijas eksploziju. Tiek plānots, ka šīs avārijas sekas varētu tikt novērstas līdz 2065. gadam.

Atšķirībā no Slovākijas un Bulgārijas, kurām arī jānojauc atomelektrostacijas, Lietuvā, sadarbojoties ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju, tiek plānota jaunas stacijas būve. Lietuvas ministrs norādīja, ka jaunā atomelektrostacija atbildīs starptautiskajiem drošības standartiem, atšķirībā no diviem Krievijas projektiem, kas uzbūvēti Baltkrievijā un Kaļiņingradā.

Jaunās stacijas būvneicībai līdzi seko arī «zaļie» aktīvisti.