Pierasts pie tā, ka, ņemot hipotekāro kredītu, klāt tiek rēķināta kāda termiņa Euribor likme. Tiesa gan, viss ir mainīgs, un manāma vilkme no šīs likmes pāriet uz kaut ko citu.
Proti, regulatori arī Eiropā grib, lai tiktu veidota jauna likmju noteikšanas sistēma, par kuru gan vismaz šobrīd ir visai liela neskaidrība, norāda jomas eksperti.
Tiek paredzēts, ka Euribor un eiro vienas dienas procentu likmes Eonia sistēma ir jāpārveido par kaut ko jaunu jau līdz 2020. gada janvārim – tātad pamatā šā gada laikā. Pašlaik izskatās, ka ticamākais aizstājējs būs Eiropas Centrālās bankas likme Ester (Euro short-term rate), kas tiks ieviesta oktobrī. Tādējādi pēc tam, iespējams, visai strauji visiem būs jāpielāgojas šai jaunajai sistēmai, kas var radīt zināmas problēmas. Šobrīd ir liela neskaidrība, vai visi nepieciešamie soļi tiks izdarīti laikā, lai notiktu gluda un laicīga pāreja. Ja tā nenotiek, kādā brīdī var būt aktuāla neziņa, ko ņemt par atskaites likmi, kas var ietekmēt finanšu plānošanu vai likt pārveidot esošos līgumus. Katrā ziņā esošā sistēma lielā mērā ir saprotama lieta un daudziem pārskatāmā nākotnē piedāvā pieeju paredzamam maksājumu grafikam. Populārākajām starpbanku likmēm piesaistīts milzīgs skaits un apjoms jau esošu finanšu instrumentu, kas kādu pāreju uz kaut ko jaunu padara sarežģītu.
Manipulācijas sekas
Pamatā starpbanku likmes tiek noteiktas pēc tam, kad bankas pašas sniedz informāciju par savām aizņemšanās izmaksām. Tomēr pēc iepriekšējās finanšu krīzes atklājās, ka notikusi manipulācija ar šīm likmēm, kur pasaules mēroga bankas sniedza nepatiesu informāciju par savām aizņemšanās izmaksām. Turklāt, piemēram, saistībā ar Libor likmēm vairākas bankas, iesūtot savas likmes, pastarpināti mēdza informēt citas bankas. Izmeklēšanas rezultātā ievāktā informācija liecināja, ka banku darboņi lūguši citām bankām iesūtīt, piemēram, zemākas likmju vērtības, pretī piesolot līdzīgu palīdzību, kad būs tāda nepieciešamība. Visa šī procesa rezultātā ar gandrīz garantētu iznākumu tika tirgoti dažādi atvasinātie finanšu instrumenti. Eksperti norāda, ka manipulācija ar šīm likmēm kādā virzienā pat par procenta simtdaļu varēja ģenerēt ieinteresētajām pusēm milzu peļņu.
Arī SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš atskatās vēsturē un norāda, ka jau 2013. gadā Eiropas Komisija ierosināja regulu (Benchmark Regulation – BMR), kura attiektos uz indeksiem, kurus izmanto kā atsauci līgumos. Galvenais iemesls šādas regulas idejai bija dažādu indeksu manipulēšanas gadījumi (Libor, Euribor u.c. skandāli), par ko vairākas bankas kopumā sodos ir samaksājušas simtiem miljonus eiro ekvivalentu (sodi bijuši dolāros, mārciņās, eiro).
Visu rakstu lasiet 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
