Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Tajā konstatēts, ka kvalifikācijas trūkuma problēma gadu gaitā ir pieaugusi, un tagad tā skar visas ES dalībvalstis un visas ekonomikas nozares.

Pētījums tika prezentēts ikgadējā Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā, ko organizēja Eiropas Komisija (EK) un ES prezidējošā valsts Spānija un kas no pirmdienas līdz trešdienai notika Spānijas Basku zemes galvaspilsētā Bilbao. Asambleja ir ES galvenais MVU veltītais pasākums, kurā piedalās simtiem politikas veidotāju.

Pētījums ļauj izprast prasmju trūkuma ietekmi uz MVU, un tas tiks izmantots EK politikas veidošanā.

"Eirobarometra" pētījumā secināts, ka prasmju trūkums ir nopietna problēma gan mazajos, gan vidējos Eiropas uzņēmumos, un par tādu to uzskata 53% mikrouzņēmumu (mazāk nekā 10 darbinieku), 65% mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) un 68% vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki).

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

“Tele2” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauju, noskaidrojot “uzņēmēja DNS” jeb tās īpašības un prasmes, kas piemīt un ir svarīgas MVU vadītājam.

Kā būtiskākās vadītāja un līdera kvalitātes MVU vadītāji visbiežāk norāda psiholoģisko noturību (56%), spēju apvienot komandu (53%), riska uzņemšanos (50%), vizionāra spējas (46%) un spēju aizraut (36%).

“Kā rāda aptauja, Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk pašam izveidot nevis mantot, kurš augstāk par spēku un degsmi vērtē zināšanas un profesionalitāti. Viņš sevi vairāk vērtē kā piesardzīgu darītāju, nevis vizionāru. Vienlaicīgi Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk kontrolēt un būt kapteinim, taču viņš savu nepanāk ar spēku, bet drīzāk ar rūpēm un pacietību. Viņš ir arī gatavs riskēt un pieņemt pārmaiņas, jo statuss-quo nav tas stāvoklis, kurā viņam patīk atrasties. Tas, ko arī redzam no aptaujas, ka mazais un vidējais uzņēmējs ar visu savu sirdi ir savā biznesā, jo viņam svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pats process – viņš no tā “ķer kaifu”,” komentējot datus, stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Eiropas Komisija (EK) šā gada septembrī sagatavojusi piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības vienkāršošanai ārvalstīs, trešdien mediju pārstāvjiem sacīja EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels.

Pašreiz situācijā, ja mikro, mazie un vidējie uzņēmumi vēlas veikt pārrobežu darbību, tiem jāmaksā nodokļi vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiklīdz to darbībai ārzemēs tiek nodibināts pastāvīgs uzņēmums. EK piedāvājuma mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu MVU, kas darbojas pārrobežu tirgos.

Atvieglojumu ieviešanas gadījumā MVU aprēķinātu nodokļus, pamatojoties tikai uz tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu noteikumiem, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs.

MVU iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju savas valsts nodokļu administrācijai, kas pēc tam šo deklarāciju nosūtītu pārējām dalībvalstīm, kurās MVU darbojas. Pēc tam katra dalībvalsts pārskaitītu arī visus no nodokļiem gūtos ieņēmumus valstīm, kurās atrodas pastāvīgie uzņēmumi.

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Eksporta uzsākšanai un attīstībai jaunās valstīs ļoti būtisks ir valsts atbalsts, tādēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Atbalsts MVU inovatīvās uzņēmējdarbības attīstībai”.

Projektā, kurā uzņēmējiem pieejams atbalsts 61,5 miljonu eiro apmērā, ir trīs galvenie atbalsta virzieni – atbalsts eksportam, biznesa inkubācijai un inovāciju motivācijai. 2024. gadā kopumā grantu atbalstu saņēma 335 uzņēmumi, bet nefinansiālo atbalstu – 370. Tāpat atbalstīti 125 jauni uzņēmumi, bet inkubācijas programmas atbalstu saņēma 177 uzņēmumi.

“Latvijas ekonomiskā izaugsme vistiešākajā veidā ir atkarīga no eksporta apjoma. Šobrīd eksportējam ap 70% no IKP, taču šis rādītājs būtu jākāpina līdz 80%. Tādēļ aicinām uzņēmējus būt drosmīgiem, izmantot valsts atbalstu un iesaistīties jaunu tirgu apguvē. Šogad LIAA piedāvā vairāk nekā 50 dažādas izstādes un tirdzniecības misijas ārvalstīs, kur iespējams meklēt jaunus sadarbības partnerus. Jau martā kopā ar Ekonomikas ministru dosimies uz Izraēlu, maijā plānota liela tirdzniecības misija uz Japānu, kur izstādē EXPO par godu Latvijas dienai organizējam plašu biznesa programmu, bet rudenī aicināsim uzņēmējus uz Vāciju un ASV, kas Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīgi eksporta tirgi,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Uzņēmuma "Facebook" vadītājs Marks Zakerbergs ceturtdien pavēstīja, ka uzņēmums tiek pārdēvēts un turpmāk tā nosaukums būs "Meta".

"Ar lepnumu varu paziņot, ka, sākot ar šo dienu, mūsu uzņēmums tagad ir "Meta". Mūsu misija paliek tā pati - arī turpmāk pulcēt kopā cilvēkus, mūsu lietotnes un to zīmoli - tie nemainās," sacīja Zakerbergs.

Arī pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas tam piederošās platformas "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" saglabās līdzšinējos nosaukumus.

Skeptiķi gan norāda, ka nosaukuma maiņa ir mēģinājums mainīt tematu no skandāla ap nesen nopludinātajiem dokumentiem, kuros atklājies, ka uzņēmums "Facebook" ignorējis iekšējos ziņojumus un brīdinājumus par kaitējumu, ko tā sociālie tīkli nodara un vairo pasaulē.

Pēc atklāsmēm, kas lasāmas ""Facebook" dokumentos", daudzviet pasaulē sāktas likumdevēju un regulatoru izmeklēšanas.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Plašāka bezskaidras naudas izmantošana ir svarīgs solis gan efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī, gan arī tas ir instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

Viņa norāda, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.

Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, mazāku interesi par bezskaidras naudas norēķiniem izrāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), atzīst Bogdanova. Piemēram, tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē, un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija. Vienlaikus tieši MVU ir klasiski vērojama arī tendence uz salīdzinoši zemāku produktivitāti. Tas norāda uz nepieciešamību veicināt plašāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumu vidū, gan ceļot uzņēmumu darbības efektivitāti, gan mazinot ēnu ekonomikas riskus.

ASV galvaspilsētas Vašingtonas apgabaltiesa pirmdien noraidīja federālo un štatu regulatoru prasības, kurās sociālo mediju uzņēmums "Facebook" tika apsūdzēts ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un kuru nolūks bija panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

Atsevišķas prasības tiesā decembrī iesniedza ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) un regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās bija teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Tiesnesis Džeimss Bousbergs norādījis, ka FTC prasībā nav ietvets pietiekami daudz pierādījumu apgalvojumam, ka "Facebook" personīgo sociālo tīklu tirgū ir monopolstāvoklis.

Savukārt štatu prasību tienesis noraidījis tāpēc, ka kopš 2012.gada, kad "Facebook" iegādājās "Instagram", un kopš 2014. gada, kad tas nopirka "WhatsApp", ir pagājis pārāk ilgs laiks.

Abas platformas kļuvušas par svarīgiem "Facebook" biznesa elementiem un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Maskavas tiesa atzinusi "Facebook", "WhatsApp" un "Instagram" māteskompāniju "Meta" par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegusi visus tai piederošos sociālos tīklus.

Tiesas lēmums par "Instagram" un "Facebook" aizliegšanu Krievijā ir nekavējoties jāizpilda, teikts tiesas spriedumā. Tajā arī norādīts, ka "Meta" aizliegums Krievijā neattiecas uz "WhatsApp".

"Meta" aizliegums ir kārtējais solis Maskavas centienos stingrāk kontrolēt informāciju, kas Krievijas pilsoņiem pieejama par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pēc tam, kad Krievija 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā, Krievijas varasiestādes nobloķēja piekļuvi "Facebook" un "Instagram", kā arī tviterim.

"Meta" 10.martā paziņoja, ka sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem dažās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko,

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm.

Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests "Roskomnadzor" nolēmis Krievijas teritorijā bloķēt sociālos tīklus "Facebook" un "Twitter", pavēstīja dienests.

"2022.gada 4.martā pieņemts lēmums par piekļuves bloķēšanu tīklam "Facebook" Krievijas teritorijā," teikts "Roskomnadzor" paziņojumā attiecībā uz "Facebook".

Dienests paziņoja, ka kopš 2020.gada oktobra fiksēti 26 diskriminācijas gadījumi attiecībā pret Krievijas medijiem un informācijas resursiem.

Par tviteri "Roskomnadzor" paziņoja, ka pieeja tam ierobežota atbilstoši Ģenerālprokuratūras 24.februārī izteiktai prasībai.

Uzņēmums "Meta", kam pieder "Facebook", piektdien norādīja, ka "drīz miljoniem Krievijas iedzīvotāju atskārtīs, ka viņi ir nošķirti no pārbaudītas informācijas, viņiem ir liegta ikdienas iespēja sazināties ar ģimeni un draugiem, viņi ir spiesti klusēt".

Miljoniem lietotāju visā pasaulē no pirmdienas vairāk nekā sešas stundas bija saskārušies ar sociālās saziņas vietņu "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" darbības traucējumiem, bet tagad šī darbība ir daļēji atjaunota.

"Facebook" paziņoja, ka platformu darbība pārtrūkusi sakarā ar kompānijas veiktām nepareizām konfigurāciju izmaiņām maršrutētājos, kas koordinē tīkla datplūsmu starp tās datu centriem.

"Šiem tīkla datplūsmas traucējumiem bija kaskādes efekts uz veidu, kādā komunicē mūsu datu centri, apturot mūsu pakalpojumus," paziņoja "Facebook" viceprezidents infrastruktūras jautājumos Santošs Džanardans.

Visas trīs vietnes, kas pieder "Facebook", pirmdien ap plkst.19 pēc Latvijas laika tiešsaistē vairs nebija pieejamas.

Vairāk nekā sešas stundas pēc šo traucējumu sākuma tie vēl nebija pilnībā novērsti, tomēr atsevišķi lietotāji ziņoja, ka kādas no šīm vietnēm ir vismaz daļēji pieejamas.

Tikai 8 % Latvijas mazo un vidēju uzņēmumu vadītāju uzskata, ka par uzņēmēju var kļūt ikviens cilvēks, liecina "Tele2" un SKDS veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauja.

Uzņēmēji atzīst, ka, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju, svarīgākas ir cilvēka personīgās īpašības nevis profesionālās zināšanas, kas iegūtas mācoties un uzkrājot pieredzi.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 37 % MVU vadītāju nezina, cik liels ir uzņēmuma apgrozījums. Kā atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts, tad šis parāda to, ka šie vadītāji visticamāk ņem aktīvu līdzdalību dažādu praktisko darbu veikšanā, piemēram, paši piedalās produkta izgatavošanā vai pakalpojuma sniegšanā, mazāk vērību pievēršot grāmatvedības skaitļiem.

"Mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji atzīst, ka sekmīgam uzņēmuma vadītājam ir gandrīz vienlīdz aktīvi savs laiks jāvelta gan uzņēmuma vadīšanai, gan arī jāņem aktīva līdzdalība dažādu praktisko darbu veikšanā. Saprotami, ka, palielinoties darbinieku skaitam uzņēmumā, palielinās to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri uzskata, ka svarīgāk ir veltīt laiku vadīšanas procesiem," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Ja ASV iegādāsies daļu "TikTok" akciju, videoplatforma būs ievērojams konkurents "Facebook" un "Amazon", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Eksperts atgādināja ASV prezidenta Donalda Trampa sacīto pirms inaugurācijas - viņš nāca klajā ar priekšlikumu par to, lai ASV iegādātos 50% "TikTok" akciju, savukārt Ķīnas uzņēmumam "ByteDance", kam pieder "TikTok", piederētu atlikušās akcijas 50% apmērā. Šrāders sacīja, ka šāds sadalījums ir nepieciešams, lai Tramps ļautu videoplatformai "TikTok" darboties ASV un tā būtu pieejama ASV patērētājiem un tirgum.

"Šeit gan jāskatās arī uz to, kādas rekcijas un kādas būs to miljardieru intereses, kas apmeklēja Trampa inaugurāciju, piemēram, "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs un "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss. Platformai "Facebook" viens no lielākajiem un svarīgākajiem konkurentiem ir tieši "TikTok", sacīja eksperts.

Saskaņā ar prestižā Ehrenberg-Bass institūta (Adelaida, Austrālija), pētījumu, 95% pircēju pašlaik nav gatavi pirkt jūsu produktus vai pakalpojumus. Viņu pētījums aptvēra plašu B2B (business to business) pakalpojumu klāstu, piemēram, bankas, juridiskās konsultācijas, IT u.c.

Klienti ir gatavi mainīt savu finanšu vai IT partneri vidēji reizi piecos gados. Tas nozīmē, ka tikai 20% klientu ir "pieejami" katru gadu, un šodien tikai 5% potenciālo klientu meklē jaunu partneri.

Tātad, tas nozīmē, ka 95% klientu šodien nav pieejami.

Pētījums arī atklāja, ka reklāma B2B nozarē galvenokārt darbojas kā informācijas avots un atgādinājuma funkcija, nevis kā tūlītējas pārdošanas veicinātāja.

Profesors Džons Dovs no Ehrenberg-Bass institūta uzskata, ka nav daudz biznesa klientu, kuri sadarbotos ar uzņēmumu, par kuru nekad nav dzirdējuši.

Citiem vārdiem sakot, ja klients ir gatavs mainīt pakalpojumu sniedzēju pēc vienas redzētas reklāmas, viņš varētu jūs apsvērt. Tomēr, ja jūsu iepriekšējā reklāmas kampaņa nenesa tūlītējus rezultātus, iespējams, jūs bijāt pārāk nepacietīgi un nevarējāt gaidīt rezultātus?

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Krievija piemērojusi interneta gigantiem "Facebook", "Twitter" un "WhatsApp" naudassodus par Krievijas lietotāju datu neuzglabāšanu vietējos serveros, ceturtdien paziņoja valsts informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas uzraudzības dienests "Roskomnadzor".

Krievijas valdība cenšas pastiprināt kontroli pār tīmekļa Krievijas segmentu un veido tā dēvēto suverēno internetu. Valdība paziņojusi, ka ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumiem Krievijas lietotāju dati ir jāglabā Krievijā.

Maskavas Taganskas rajona tiesa ceturtdien "Facebook" piemēroja 15 miljonu rubļu (173 000 eiro) naudassodu un "Twitter" 17 miljonu rubļu (196 000 eiro) naudassodu par atkārtotiem pārkāpumiem, bet "WhatsApp" par pirmreizēju pārkāpumu noteikta soda nauda četru miljonu rubļu (46 000 eiro) apmērā.

"Facebook" un "Twitter" pirmo reizi par šo pārkāpumu naudassodi tika piemēroti pagājušajā gadā, bet jūlijā līdzīgu sodu saņēma arī "Google".

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā būs lielāka kontrole pār to, kā viņi aplūko saturu, otrdien paziņojusi šo tīklu māteskompānija "Meta".

"Meta" šādu soli spērusi, pielāgojoties jaunajiem Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kas liks sociālo mediju gigantiem agresīvāk uzraudzīt saturu tiešsaistē, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši pret naida runu un dezinformāciju.

19 lielākajiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā "Meta", "Amazon", "Apple", "Google", "Microsoft", "TikTok" un "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", no nākamās nedēļas būs jāievēro jaunie noteikumi, pretējā gadījumā tām draud lielas sodanaudas.

Pašreiz visa uzmanība pievērsta miljardierim Īlonam Maskam, kurš kopš tvitera iegādes bieži pēkšņi mainījis noteikumus par sociālajā tīklā atļauto valodu, un nereti viņa lēmumi bijuši tiešā pretrunā ar ES jaunajiem noteikumiem.

Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) pirmdien paziņoja, ka Eiropas Komisijā (EK) iesniegusi sūdzību par sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" mēģinājumiem noteikt izmaiņas saziņas lietotnes "WhatsApp" lietošanas noteikumos.

"Facebook" bija centies panākt, lai "WhatsApp" lietotāji akceptē jaunus lietošanas noteikumus, taču "Facebook" noliedz, ka tādējādi tas ļaus saziņas platformai vairāk dalīties personu datos ar savu mātesuzņēmumu.

Regulatori un privātuma aktīvisti nosodījuši šādu rīcību, un varasiestādes vairākās valstīs, tostarp Vācijā, ir noteikušas pagaidu aizliegumus.

Tikmēr BEUC norāda, ka apsūdz "Facebook" par negodīgu rīcību, liekot patērētājiem nodot šos datus un nespējot paskaidrot jaunās izmaiņas.

""WhatsApp" mēnešiem ilgi bombardējis lietotājus ar agresīviem un nemitīgiem paziņojumiem, lai liktu viņiem pieņemt jaunos lietošanas noteikumus un privātuma politiku," skaidro organizācija. "Viņi teikuši lietotājiem, ka viņu piekļuve aplikācijai tiks liegta, ja viņi nepieņems šos noteikumus. Taču patērētāji nezina, kam tieši viņi piekrīt."

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ar 20 miljonus eiro vērtām investīcijām Latvijas investīciju fonda SG Capital iniciatīvā panāks aptuveni 100 miljonus eiro vērtu finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem.

Par fonda mērķiem, naudas pieejamību un citām niansēm Dienas Biznesa saruna ar SG Capital partneri Hariju Švarcu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet īsumā par šo iniciatīvu - kādiem uzņēmumiem finansēšana paredzēta, un kāda ir paredzamā investīciju ģeogrāfija?

Mēs zinājām, ka EIF sniedz iespēju piesaistīt līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un izveidojām savu piedāvājumu, kuru apstiprināja. SG Capital veido atsevišķu fondu tieši mazo un vidējo (MVU) finansēšanai, un EIF ar savu finansējumu nāk daļā. Bez EIF plāns ir piesaistīt vēl vismaz 80 miljonus no dažādiem fondiem Latvijā un Baltijā, tostarp pensiju fondiem un citiem institucionālajiem investoriem. EIF īpaši fokusējas uz MVU attīstības veicināšanu Eiropā un Latvijā. Un jāatzīst, ka Latvijas situācijai uzņēmums ar 250 vai 500 darbiniekiem nemaz nav uzskatāms par mazu vai vidēju. Latvijas gadījumā MVU definīcijai atbilst vairāk nekā 90% visu uzņēmumu, un šis instruments būs pieejams ļoti plašai uzņēmumu daļai.

Lielākā daļa aptaujāto jeb 44% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apgalvo, ka Euribor procentu likmes paaugstināšanās dēļ nav mainījuši investīciju plānus uzņēmējdarbībā, savukārt 31% vēl nogaida un vēro situāciju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja. Tajā pašā laikā uzņēmēji atzīst, ka, visticamāk, būs jāsamazina izmaksas un 46% uzņēmēju to šogad jau sākuši darīt.

Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji nedaudz retāk atbildējuši, ka Euribor neietekmē to biznesa investīciju plānus, 39% un 41% attiecīgi, savukārt Igaunijā uzņēmumi krietni biežāk norādījuši, ka vēl novēro situāciju – 38%, kamēr Lietuvā tā atbildēja ceturtā daļa aptaujāto.

Ceturtā daļa (25%) uzņēmēju Latvijā norāda, ka plāni ieguldīt uzņēmējdarbībā, visticamāk, būs jāmaina, taču apsvērumi ir dažādi – citi atlikuši projektus, kuru īstenošanai nepieciešams aizdevums, daži vērtē, vai investīcijas šobrīd vispār ir nepieciešamas, vēl citi – daudz rūpīgāk izvērtē nākotnes plānus. Visvairāk tā apgalvo uzņēmumi Lietuvā (14%), savukārt Latvijā un Igaunijā – attiecīgi 8% un 5%.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir apņēmies ieguldīt 20 miljonus eiro, kļūstot par galveno investoru Latvijā bāzētā uzņēmuma "SG Capital Partners" ("SG Capital") iniciatīvā, lai paplašinātu finansējumu konkrētam uzņēmumu lokam Baltijas jūras reģionā, informē EIF un "SG Capital" pārstāvji.

EIF solījums ieguldīt "SG Capital" Baltijas privātajā kredītu fondā "SG Capital Baltic Private Credit Fund" ir sniegts ar mērķi nodrošināt plašākas kreditēšanas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"SG Capital" Baltijas privātais kredītu fonds, ko pārvaldīs īpaši šim mērķim izveidota "SG Capital" komanda, vēlas piesaistīt 100 miljonus eiro no dažādiem institucionāliem investoriem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem nav pieejami pietiekami banku aizdevumi. Tas nodrošinās prioritāru finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, galvenokārt, Latvijā un Lietuvā.

EIF ģenerāldirektore Marjuta Falkšteta norāda, ka šai iniciatīvai ir centrāla nozīme būtiska finansējuma nodrošināšanā maziem uzņēmumiem Baltijas valstīs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un inovāciju.