Jaunākais izdevums

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

Mīlestība no pirmā acu skatiena

Kalni, kalni un un vēlreiz kalni – Melnkalnes dabas bagātība! Pateicoties mežu klātajiem kalniem, Melnkalne arī ieguvusi savu nosaukumu. Interesanti, ka tā ir ir viena no vecākajām, bet reizē arī viena no jaunākajām Eiropas valstīm, jo savu neatkarību no Serbijas Melnkalne ieguva vien 2006. gadā. Un tas, ka valsts no jauna vēl tikai top, ir arī acīmredzams – daudzviet norit aktīva būvniecība, tiek būvēti gan daudzdzīvokļu nami, gan viesnīcas un kūrorti. Tiesa, finanšu krīzes iespaidā ļoti daudz ir arī iesāktu un nepabeigtu projektu, bet, visticamāk, to pabeigšana ir tikai laika jautājums, jo vieta un ainavas ir pārāk ekskluzīvas, lai attīstība apstātos. Arī tūrisma infrastruktūra tiek pilnveidota – piemēram, top trošu ceļš kalnos, kas tūristiem ļaus ar funikulieri ērti uzbraukt stāvajos kalnos un izbaudīt dabas varenību jaunos rakursos.

Melnkalnes ekonomika lielā mērā balstās uz tūrismu – liela daļa no vairāk nekā 600 000 vietējo iedzīvotāju darbojas šajā jomā, kas ienes krietni daudz naudas. Tomēr viesmīlības serviss ir viena no lietām, kur melnkalniešiem vēl ir, kur augt. Proti, ar retiem izņēmumiem, šeit noteikti nebūs tā vieta, kur, piemēram, viesmīļi skries pakaļ klientam, drīzāk otrādi un arī tad vēl nav garantijas, ka vēlmes tiks izpildītas. Zinātāji gan teic, ka tā ir nevis attieksme vai slinkums, bet drīzāk dzīves uztvere – nekur nav jāsteidzas, neko nevar nokavēt.

Kontrasti ir arī daudzveidīgajā viesnīcu piedāvājumā – plašā spektrā un visā tūrisma zvaigžņu klājumā pieejamas gan viesnīcas, villas, apartamenti, kūrorti un citas izmitināšanas iespējas. Tomēr izpratne par “zvaigznēm” un atbilstošu servisa līmeni var atšķirties. Taču daba un jūra visu ātri līdzsvaro un saliek pa vietām – tā ir bauda acīm un dvēselei.

Tūrisma metropole un Itālijas šarms

Oficiālā Melnkalnes galvaspilsēta ir Podgorica, tomēr tajā no dabas skaistuma vai ievērojamiem objektiem īsti nekas nav atrodams – pilsētā, kas, šķiet, ir lēzenākā teritorija valstī, ir pārsvarā dzīvojamo namu rajoni, valsts iestādes, valdība un parlaments, kā arī lielākie iepirkšanās centri. Savukārt senā valsts galvaspilsēta Cetiņe gan ir interesanta ar dažādiem apskates objektiem – tur ir klosteris, karaļu villas, vēstniecības.

Melnkalnes kultūras galvaspilsēta un tūrisma metropole ir Budva. Tās vecpilsēta atrodas uz nelielas pussalas un tajā ir dažādi vēstures pieminekļi – baznīcas, klosteris, mākslas galerijas un muzeji. Budvas vecpilsēta 1979.gadā ļoti cieta zemestrīcē, kas Melnkalni piemeklē ik pa laikam. Šī iemesla dēļ arī lielākā daļa apbūves koncentrējas piekrastē. Budvas vecpilsētu pēc satricinājumiem atjaunoja aptuveni 10 gadus un oficiāli to no jauna atklāja tikai 1989. gadā. Tajā virmo ļoti itāliska atmosfēra, ko pastiprina arī daudzviet piedāvājumā esošās picas – tās tikko ceptas, šķēlēs par aptuveni trīs eiro, var iegādāties teju ik uz stūra. Interesanti, ka vecpilsētā nami ir pārsvarā bez Itālijai raksturīgajiem balkoniem – tas tāpēc, ka senāk par tiem bija jāmaksā nodoklis. Un ja kādam namam balkons tomēr bija, to uzskatīja par pili, stāsta gide, kura šurp pārcēlusies no Ukrainas vēl pirms kara sākuma.

Budvā ir vairākas privātas un publiskas pludmales, visas pārsvarā akmeņainas, tāpēc šeit un arī citviet peldēšanai lieti noder speciālās čības. No Budvas ar laivu iespējams nokļūt arī neapdzīvotā Svētā Nikolaja salā – uz tās atrodas vien neliela baznīca un, pēc gides stāstītā, arī pastaigu taka.

Luksus, kaķi un pieskāriens mākoņiem

Klusāka pilsēta atpūtai pludmalē ar skaistu promenādi, pastaigu taku kalnos un omulīgiem restorāniem piekrastē ir Petrovaca. Tā atrodas aptuveni 20 minūšu braucienā no Budvas. Viesnīcu izvēle arī šeit ir liela, bet piedāvājums var ievērojami atšķirties, tāpēc padoms ir pētīt un lasīt atsauksmes.

Teju vai Montekarlo sajūtu var noķert Kotoras līča pilsētiņā Tivatā esošajā jahtu ostā Porto Montenegro. Šeit arī koncentrējas vairums luksusa pieczvaigžņu viesnīcu, slavenu zīmolu veikali un dārgas jahtas. Bet patīkams pārsteigums arī šeit, tāpat kā citur Melnkalnē, ir cenas, jo izcilas garšas kafija ekskluzīvajā promenādē ar burvīgu skatu uz žilbinošajām jahtām, jūru un kalniem baudāma vien par nepilniem diviem eiro.

Kotoras līcī ir vairākas pilsētiņas, kurās justies kā Itālijā. Piemēram, Perasta. Pilsēta 16.-18.gadsimtā bija daļa no Venēcijas Republikas. No tiem laikiem ir saglabājušās vairākas celtnes, arī šajā pilsētā radot Itālijas sajūtu. Iepretim Perastai atrodas mākslīgi izveidotā Klinšu dievmātes saliņa, uz kuru tūristus vai kāziniekus vizina laivas. Leģenda vēsta, ka viduslaikos te bijusi klints, uz kuras divi brāļi zvejnieki atraduši dievmātes ikonu. Tā arī bijusi pamudinājums viņiem izveidot tur baznīcu (kurā arī apskatāma šī svētbilde), tāpēc brāļi ar laivu veduši tur akmeņus, lai izveidotu šo sala. Turklāt tā veidojas vēl aizvien, jo arī mūsdienās ļaudis turpina tur vest akmeņus.

Skaista un itāliska pilsētiņa ir arī pati Kotora, kuru gan neizbaudīju visā pilnībā, jo tās apmeklējums iekrita vienīgajā dienā, kad mana ceļojuma laikā lija lietus. Kotoru var dēvēt arī par kaķu pilsētiņu, jo tie šeit ir daudz un visur – uz ielām, skvēros, skatlogos, uzgleznoti uz traukiem, auduma maisiņiem, suvenīriem utt. Kotora ir vislabāk saglabājusies viduslaiku pilsēta un iekļauta UNESCO sarakstā. Arī Kotoras arhitektūru savulaik noteikusi Venēcijas Republika, kas valdīja pār šo teritoriju 15.-18.gadsimtā.

Vēl viens Melnkalnes lepnums ir Skadar - lielākais ezers Dienvideiropā, ko var iepazīt organizētos laivu braucienos. Ceļš līdz tam ved pa līkumotiem ceļiem augšup lejup kalnos. Ezera apkārtne ir nacionālais dabas parks, kurā mīt vairāk nekā 270 putnu sugas.

Balkānu burvību baudot noteikti vērts doties arī uz vienu no augstākajiem Melnkalnes kalniem Lovčenu – tur atrodas kādreizējā valdnieka un dzejnieka, par Balkānu Škespīru dēvētā Pjotra II Petroviča Ņegoša mauzolejs. Tā centrā atrodas milzīga, valdniekam veltīta skulptūra, bet griestus rotā īsts zelts. Ceļš uz to ved pa vairāk nekā 400 pakāpieniem. Skats no kalna paveras elpu aizraujošs un ir sajūta, ka ar pirkstu galiem var pieskarties mākoņiem.

Ēdieni, dzērieni un cenas

Melnkalnē tradicionāli ēd vienkāršus, sātīgus ēdienus. Bieži vien kafejnīcās kā pirmais ēdiens uz galda ierasti tiek atnesti svaigu kāpostu salāti, ēdienkartē ir daudz zivju, sautēta gaļa, ļoti garda vietējā maize. Piekrastē izvietotas austeru fermas, tāpēc noteikti jāpiestāj un jānobauda svaigas austeres un mīdijas. Tā piemēram, Kotoras līča pilsētiņa Bijela man paliks siltā atmiņā ar to, ka šeit esošajā austeru fermā laipnā saimnieka iedrošināta pirmo reizi dzīvē beidzot nobaudīju šo delikatesi. Acīmredzot, nepamatoti aizspriedumi mani kavēja austeres nobaudīt daudz ātrāk, jo tās ir lieliskas! Bet labi vien ir, jo nespēju vairs iedomāties piemērotāku reizi, laiku, vietu un kompāniju, kurā šo īstenot.

Melnkalnē ir arī viens no lielākajiem Eiropas vīna ražotājiem “Plantaze”, kura populārākie dzērieni un tūristu iecienīti suvenīri ir sarkanvīns “Vranac” un baltvīns “Krstač”. Populārs ir arī vietējais alus un reģiona lepnums rakija – augļu degvīns dažādās variācijās.

Cenas kopumā Melnkalnē ir zemākas vai līdzīgas kā Rīgā. Piemēram, glāze vīna 5-7 eiro, kokteiļi 6-8 eiro, pamatēdieni kafejnīcās vidēji 8-16 eiro, toties kafija daudzviet, kā jau minēju, ar ekskluzīvu skatu uz kalniem un tirkīzzilo jūru, nobaudāma par nieka 1,50-1,70 eiro. Degvielas cenas vasaras sākumā bija 1,45-1,52 eiro robežās par litru. Starp citu, vidējā alga šajā valstī ir vidēji 500 -600 eiro mēnesī.

Melnkalnes CV

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Tās krastus apskalo Adrijas jūra. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, bet vēsturiskā — Cetiņe. Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā. Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts. Valūta – eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA,28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām

LETA,27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP

LETA/ERR,03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos Takarék Pénztár" (OTP), kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

Tā ziņo, ka OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone", kam pieder "Luminor" akciju kontrolpakete.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

Jau vēstīts, ka janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" arī ir ieinteresēta iegādāties ievērojamu daļu Baltijas valstīs strādājošās bankas "Luminor", kas patlaban pieder ASV investīciju kompānijai "Blackstone", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tās rīcībā esošā informācija liecina, ka "UniCredit" ir iesniegusi savu piedāvājumu "Blackstone" par "Luminor" iegādi, tādējādi konkurējot ar Ungārijas lielāko banku "Orszagos Takarek Penztar" (OTP), kas arī ir ieinteresēta bankas iegādē.

Patlaban gan nav skaidrs, kādu daļu bankā "Luminor" plāno iegādāties "UniCredit" - visas "Blackstone" piederošās akcijas vai tikai tik daudz, lai iegūtu kontroli pār šo Baltijas finanšu institūciju. "Blackstone" pieder "Luminor" kontrolpakete ar 80,05%. akciju. Atlikušās 19,95% akciju pieder Norvēģijas bankai DNB.

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP 

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos...

"Luminor" iegāde būtu daļa no "UniCredit" stratēģijas paplašināties strauji augošajos Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos. 12.jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja "UniCredit" vienpersoniskās kontroles iegūšanu Rumānijas "Alpha Bank Romania". Brisele secināja, ka darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu ierobežoto stāvokli tirgū.

"UniCredit" ir Itālijas globāls banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas 50 valstīs, un tam ir vairāk nekā 8500 filiāļu un 147 000 darbinieku. Tā stratēģiskā pozīcija Rietumeiropā un Austrumeiropā nodrošina tai vienu no lielākajām tirgus daļām reģionā. Uzņēmuma akcijas ir iekļautas akciju tirgus indeksā "Euro Stoxx 50".

Maija sākumā tika ziņots, ka Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka OTP, kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone".

Janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

"Luminor Bank" tika izveidota 2017.gada oktobrī, Baltijas valstīs apvienojot "Nordea Bank" un DNB, savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru 2018.gadā kļuva ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Join UP! Baltic ievieš punktu krāšanas lojalitātes programmu

Db.lv,04.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperators Join UP! Baltic ievieš lojalitātes programmu "Join UP! maks" klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas ļaus krāt punktus par tiešsaistē iegādātajiem ceļojumiem un tērēt tos nākamajiem braucieniem.

Lojalitātes programmas ieviešana ir stratēģisks solis, lai palielinātu atkārtotu klientu skaitu, kā arī lai piesaistītu vairāk ceļotājus izmantot tūroperatora pakalpojumus pastāvīgas ceļošanas vietā.

Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle Sabina Saikovskaja pauž, ka klientu lojalitātes programmas ieviešana arī apstiprina tūroperatora ilgtermiņa plānus Baltijas tirgū: "Ieviešot Join UP! lojalitātes programmu, mēs vēlamies mudināt cilvēkus vairāk ceļot un pievērst uzmanību priekšrocībām, ko dod ceļošana ar tūrisma operatoru. Plānojot un organizējot brīvdienas ar tūrisma operatora starpniecību, ceļotāji ietaupa laiku, saņem atbalstu un profesionālas konsultācijas. Turklāt bieži vien tas ir arī ievērojams finansiāls ietaupījums".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

airBaltic mērķis nekad nav bijis atdot nodokļu maksātāju naudu

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās un Austrumeiropas industriālais un loģistikas tirgus atgriežas pie stabilitātes un pēdējā laikā vērojama Āzijas, galvenokārt Ķīnas un Dienvidkorejas, nomnieku interese par ražošanas telpām, teikts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" jaunākajā "ExCEEding Borders" pārskatā.

Pārskatā aplūkota pašreizējā situācija 12 galvenajos industriālajā un loģistikas un ražošanas tirgos CAE-12 reģionā - Albānija, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija un Ungārija.

Industriālais un loģistikas nekustamo īpašumu sektors ir turpinājis attīstīties, un pēdējos trīs gados kopējais ražošanas un loģistikas nekustamo īpašumu fonds CEA-12 reģionā ir pieaudzis līdz vairāk nekā 65 miljoniem kvadrātmetru, no kuriem 25 miljoni kvadrātmetru atrodas 12 galvaspilsētu tirgos un to apkārtnē. Polija, kas ir lielākā valsts šajā ziņojumā aplūkotajā grupā, ir arī lielākais industriālais un loģistikas tirgus un tuvojas 30 miljonu kvadrātmetru robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aiz strīdiem ap miljardiera Burlakova mantojumu vīd Krievijā ietekmīga, sankcijām pakļauta persona

Comments.ua,25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru