Foto

Fukušimā divarpus gadus pēc katastrofas iedzīvotāji bijušos mājokļus drīkst apmeklēt vien reizi mēnesī

Gunta Kursiša,04.10.2013

Ivaki (Iwaki) pilsētiņas tirgus. Līdz katastrofai aptuveni puse zivju, kas tirgū bija nopērkamas, bija vietējo zvejnieku loms, pašlaik vietējas zivis tirgū vairs neatrast. Zveja komerciālos nolūkos kopš katastrofas ir aizliegta.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2011. gada 11. marta - divarpus gadus pēc katastrofas, Fukušimas apkaime izskatās ļaunāk nekā jebkad, raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs, kurš iemūžinājis atlikušo Fukušimas iedzīvotāju dzīvi.

Pēc tam, kad Japānas valdība apjēdza nodarīto postījumu apmēru un radiācijas draudus, vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku tika evakuēti, bet pilsētiņas un ciemi – pamesti, un daudzu cilvēku dzīves – izpostītas, fotogrāfijās iemūžinot dzīvi Fukušimā, novēroja fotogrāfs Demirs Dagoļs (Damir Dagolj). Nereti evakuētie iedzīvotāji pēc cunami tika izmitināti skolās un sporta centros, tomēr dažkārt radiācijas līmenis šajās vietās patiesībā bija augstāks nekā ciemos, no kuriem iedzīvotāji tika evakuēti – šādas kļūdas tika pieļautas haosā neilgi pēc notikušās katastrofas. Vēlāk tūkstošiem cilvēku pārcēlās uz dzīvi citur Japānā. un tikai nedauzi - atgriezās katastrofas smagāk skartajās teritorijās.

Divarpus gadu laikā Fukušimā palikušie nav atguvuši zaudēto – iedzīvotāji apmetušies pagaidu mājokļos ar plastikāta sienām un skārda jumtiem. Savukārt viņu īstās mājas atrodas tālu aiz robežas, kas atdala teritoriju, kurā dzīvot vairs nav atļauts, raksta Reuters fotogrāfs. Tā, piemēram, Hiroši Masakura pārcēlās uz dzīvi šādā plastikāta namiņā pēc tam, kad pāris mēnešus viņš pavadīja sporta hallē, kur tika izveidots centrs cietušajiem. «Pēc tam mēs pārcēlāmies uz dzīvi mājoklī, kas būvēts tā, lai atgādinātu «reālo dzīvi», bet bija vājš aizstājējs. Tad arī nāca apjausma par zaudēto,» stāsta H. Masakura, kura sieva saslima un nomira neilgi pēc pārcelšanās uz plastmasas mājokli.

Keigo Sakamoto, zemnieks un bijušais garīgi slimo aprūpētājs, pēc katastrofas atteicās no evakuācijas un tās vietā par savu misiju pēc cunami izvirzīja rūpi par dzīvniekiem. Viņš palika teritorijā, no kuras bija ieteikts evakuēties, un kopumā savā aizgādībā paņēma 500 dzīvniekus, ko viņu īpašnieki bija pametuši.

Kopumā pēc katastrofas slimnīcās veselības problēmu dēļ nomira aptuveni 1,6 tūkstoši cilvēku, savukārt daļa izdarīja pašnāvību.