Gada būve: Ver Vidzemes pērļu virteni

Vidzeme šogad kļuvusi par vairākām pērlēm bagātāka; aktīvi tiek būvētas arī jaunas ražotnes, saglabājot līdzsvaru starp kultūru un biznesu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par šā gada Vidzemes spožāko objektu uzskatāma a/s UPB būvētā Vidzemes koncertzāle Cēsis, kas vasaras sākumā vēra durvis skatītājiem. Ar ES fondu atbalstu īstenotais projekts, turpinot kultūras centru būvniecību reģionos (Gors Rēzeknē, Marka Rotko centrs Daugavpilī, topošais Lielais dzintars Liepājā), bija izaicinājumu pilns, jo paredzēja rekonstruēt kultūrvēsturisku ēku, kur līdz šim mita Cēsu kultūras centrs, un piebūvēt tai jaunu apjomu, kā arī aprīkot un iekārtot telpas. No vēsturiskās ēkas saglabātas masīvas sijas, kas tagad aplūkojamas lielajā zālē, atjaunots majestātiskais balkons, telpas rotā Latvijas ozola koka grīdas. Kopējās investīcijas Cēsu koncertzāles izveidē ir nepilni 13,9 milj. eiro, lielākā daļa ir ERAF finansējums.

Projekts pie projekta

Šis gan nebūt nav vienīgais objekts, kas top Cēsīs – šobrīd norit pēdējie darbi gan pilsētas centrālās bibliotēkas, gan slimnīcas un stacijas ēkas rekonstrukcijā. Šie objekti varētu tikt pabeigti vai nu vēl šomēnes vai nākamā gada sākumā.

2,9 milj. eiro vērtās bibliotēkas rekonstrukcijas gaitā mainītas jumta konstrukcijas, uz jumta izveidoti gaismas skursteņi, kas tumšajā laikā būs izgaismoti, bet dienā kalpos kā gaismas avots iekštelpās, padziļināti pamati, ierīkoti lifti, no kuriem viens paredzēts grāmatām, īpaši aprīkots arhīvs grāmatu uzglabāšanai, ziņo Cēsu dome. Arī šim projektam lauvas tiesa finansējuma nāk no ES. Līdzīgi ir ar profesionālās vidusskolas jaunā korpusa būvniecību, kas jāpabeidz līdz nākamā gada 31. augustam. Šobrīd jau ir paveikti lielākie pamatkonstrukciju būvniecības darbi – ēka ir ieguvusi savas aprises. Projekta kopējās izmaksas ir 4,14 milj. eiro. Savukārt līdz nākamā gada 1. decembrim jāpabeidz Cēsu pils Rietumu torņa konservācijas darbi, ko veic vietējās kompānijas SIA Aqua Latvija un SIA Kurmis būvniecība. «Nākamajā gadā vairs nav plānots sākt tik nozīmīgus pašvaldības ES būvniecības projektus kā bibliotēka, profesionālā vidusskola vai koncertzāle. Tomēr nākamgad ceram sākt Smilšu laukuma – lielākās pilsētas autostāvvietas – rekonstrukciju, tāpat projekta stadijā ir stadiona būvniecība, par ko lielāka skaidrība būs nākamgad,» DB pauž Cēsu novada būvvaldes vadītāja Zaiga Jēkabsone. Līdztekus sabiedrisku objektu būvniecībai samērā liela aktivitāte vērojama arī privātajā sektorā – notiek daudz renovāciju, tiek celtas jaunbūves. Šogad būvvalde ir izsniegusi vairāk nekā 100 būvatļauju, kas nozīmē, ka Cēsu novadā rosība notiek – pat par spīti tam, ka bankas vairs nav tik aktīvas kredītu izsniegšanā, izriet no Z. Jēkabsones sniegtās informācijas.

Visu rakstu Ver Vidzemes pērļu virteni lasiet 9. decembra laikrakstā Dienas Bizness.