Baltkrievijā pēc nacionālās valūtas devalvācijas par 50% par deficīta precēm kļuvušas vairākas sadzīvē nepieciešamas lietas – valsts iedzīvotāji ir izpirkuši Baltkrievijā ražotos ledusskapjus, sāli, veļas mazgājamās mašīnas un pat tualetes papīru. Iemesli tam esot dažādi, norāda DB aptaujātie eksperti.

«Devalvācijas visur ir ar vairāk vai mazāk līdzīgām sekām. Šajā gadījumā var minēt vismaz divus iemeslus, kādēļ Baltkrievijā pēc devalvācijas ir izcēlusies ažiotāža un preces tiek izpirktas,» norāda Swedbank eksperts Mārtiņš Kazāks. Viņš skaidro, ka pirmkārt, ar nelielu nobīdi laikā devalvācijai seko inflācija – ieguldot naudu precēs iedzīvotāji cenšas pasargāt sevi no inflācijas. Otrkārt, neesot zināms, vai nesekos atkārtota devalvācija, kas uzkrājumu vērtību samazinās vēl vairāk. Līdzīgas bažas iedzīvotājiem būtu arī Latvijā, ja 2008.gadā būtu izlemts devalvēt latu.

Savukārt DnB NORD bankas eksperts Pēteris Strautiņš, tīri teorētiski runājot par to, kas notiktu Latvijā, ja tiktu devalvēts lats, norāda, ka pati fundamentālākā atšķirība starp Baltkrieviju un Latviju ir ārējās atvērtības līmenis. Latvijas ekonomikā ārējās tirdzniecības īpatsvars ir lielāks, tirgus ir atvērtāks, kapitāla kustība ir pilnīgi brīva. Kopš neatkarības atgūšanas centrālās bankas valūtas kurss ir atbildis lata tirgus vērtībai. Baltkrievijā pirms rubeļa oficiālā kursa devalvācijas neoficiālais jeb melnā tirgus kurss no oficiālā kursa strauji attālinājies. Proti, ja Baltkrievijas centrālā banka pazemināja oficiālo kursu apmēram 3 tūkst. rubeļiem līdz 5 tūkst. rubeļiem, tad neoficiālais kurss jau pirms tam bijis ap 10 tūkst. rubeļiem par dolāru.

Eksperts arī piebilst, lai cik šaurs nebūtu bijis oficiālā kursa pielietojums, arī to Baltkrievijas varas iestādes noturēt acīmredzot vairs neesot nevarējušas. «Latvijā nevienā brīdī nebija šaubu, ka Latvijas Banka spēj noturēt tās noteikto lata kursu pret eiro, diskusijas par iespējamo devalvāciju bijušas saistībā ar kursa ietekmi uz ekonomiku. Tā minēta kā viens no ekonomiskās politikas instrumentiem, piemēram, eksporta veicināšanai, vai arī kā politiski vienkāršāks ceļš valsts sociālo saistību reālā sloga, kā arī valsts sektorā strādājošo algu samazināšanai,» skaidro P. Strautiņš.

Brīdī, kad šis jautājums vēl bijis Latvijā daudz maz aktuāls, vismaz kā diskusiju temats, visbiežāk kā iespējamais kursa izmaiņas solis tikai minēti 15% vai 30%. Ja tajā brīdī tirgotāji acumirklī nenomainītu cenas, daudzas preces no veikalu plauktiem pazustu, piebilst eksperts.