No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.
Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.
Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta. Līdzīgi ierobežojumu mīkstinājumi tiek attiecināti arī uz kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, kuras arī varēs strādāt līdz plkst.2, un arī tajās vienam cilvēkam būs jānodrošina vairs tikai trīs kvadrātmetru liela platība.
Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi. Savukārt izklaides vietu, tajā skaitā diskotēku un naktsklubu, kur pamatpakalpojums ir izklaide, piemēram, dejas vai spēles, darbība ir saistīta ar ievērojami augstu Covid-19 izplatības risku. To pierāda gan citās valstīs, gan Latvijā epidemioloģiski izmeklētie gadījumi, atzīmē VM. Tāpēc tām darba laika ierobežojumi netiks mainīti - plānots, ka arī turpmāk tās varēs strādāt ne ilgāk kā līdz plkst.24.
Tāpat šādas vietas arī apmeklē lielāks skaits ārvalstu tūristu un, ņemot vērā to, ka Latvijā vismaz katrs trešais saslimšanas gadījums ar Covid-19 ir saistīts ar atrašanos ārvalstīs, šis ir riskus pastiprinošs apstāklis, skaidrots ministrijā. Tādēļ šo vietu darbība tiek noteikta līdz plkst.24, lai ierobežotu laiku, kad šādās vietās, kur ir apgrūtināta pulcēšanās ierobežojumu kontrole, pulcējas cilvēki. Tomēr tiek saglabāts nosacījums, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50%, ko pieļauj konkrētās vietas kapacitātes.
Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, tiek pārskatīta norma, kas noteica pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpas pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā. Jaunā norma paredz to, ka saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk kā 500 cilvēku, gan iekštelpās, gan brīvā dabā, ir jāizstrādā pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus.
Teātra izrādēs, koncertos un kino seansos skatītāji atrodas savās sēdvietās, tādējādi šie pasākumi ir saistīti ar ievērojami mazāku Covid-19 izplatības risku. Apzinoties arī to, ka šādos pasākumos ir iespējams nodalīt cilvēku plūsmas, attiecībā uz šādiem kultūras pasākumiem tiek veikts izņēmums, pieļaujot to, ka pasākumā var piedalīties vairāk nekā 50% no objektā iespējamās kapacitātes, ja tiek nodrošināts, ka tiek nodalītas cilvēku grupas pa 300, kas savstarpēji nesastopas nevienā pasākuma norises posmā. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir jānodrošina atsevišķa ieeja, izeja, tualetes un vieta starpbrīžiem.
Noteikumi jau šobrīd paredz to, ka, ja kultūras pasākuma norises vietā tiek nodrošināts tas, ka skatītāji atrodas savās sēdvietās, starp sēdvietām jānodrošina viena metra attālums divu metru vietā. Fiksētas personalizētas sēdvietas nozīmē to, ka katram apmeklētājam ir sava sēdvieta, kas pasākuma norises laikā netiek mainīta un Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologiem, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir iespējams identificēt personu, kas konkrētajā sēdvietā ir atradusies, un sazināties, lai veiktu pretepidēmijas pasākumus. Informāciju par personu, kas atradusies fiksētajā personalizētajā sēdvietā, epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkiem uzglabā 30 dienas.
Vienlaikus tiek noteikts, ka amatieru koru un ansambļu dalībniekiem ir jāievēro divu metru fiziskā distancēšanās, jo atšķirībā no runāšanas, dziedot veidojas gaisa aerosoli, kuru rezultātā infekcijas pārnešana notiek daudz tālāk. Šie nosacījumi netiek attiecināti uz profesionāļu kolektīviem, jo tie ir uzskatāmi kā darba kolektīvs, kura dalībnieki atrodas kopā ikdienā, savukārt amatierkolektīvi sapulcējas atsevišķas reizes nedēļā, papildus savām ikdienas gaitām, tādējādi pastāv risks, ka šie cilvēki sastopas ar saviem darba kolēģiem un citiem kolektīviem, tādējādi palielinot infekcijas izplatīšanās risku. Tāpat tiek noteikts, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien.
VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots. Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek noteikts, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi.
Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu. Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, ieviesta iespēja, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi. Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dodas, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Jau ziņots, ka pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās.
ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem. Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus. Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.
