Jaunākais izdevums

"Industra Bank" un "Signet Bank" piešķīrušas kopumā 13 miljonu eiro sindicēto kredītu zāļu ražotāja "Grindeks" grupas uzņēmumam AS "Kalceks", lai uzņēmums varētu paplašināt darbību Rietumeiropā, informēja bankās.

Tostarp 58% no kredīta summas nodrošinājusi "Signet Bank", bet 42% - "Industra Bank".

"Kalceks" ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā - tas dibināts 1920. gadā. Kompānija šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 90 valstīm. "Kalceks" ietilpst "Grindeks" grupā un specializējas medikamentu ražošanā slimnīcām.

"Kalceks" pagājušajā gadā strādāja ar 63,355 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānija guva peļņu 1,006 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro.

"Grindeks" koncernu veido "Grindeks", "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmaceitiskā rūpnīca", kā arī Slovākijas "HBM Pharma". Kompānijas lielākais akcionārs ir "Liplat Holding", kas pieder Kirovam, Annai un Filipam Lipmaniem.

"Industra Bank" 2024. gadā strādāja ar auditēto peļņu 2,435 miljonu eiro apmērā. Banka izveidota 1994. gadā, un sākotnēji tās nosaukums bija "Multibanka". Vēlāk tā mainīja nosaukumu uz "SMP Bank", tad pārtapa par "Meridian Trade Bank", bet 2020. gada janvāra otrajā pusē banka mainīja nosaukumu uz "Industra Bank".

Bankas lielākais akcionārs ar 43,38% akciju ir SIA "J.A.Investment Holdings", kas pieder Jurijam Adamovičam, kurš plašāk pazīstams kā putnkopības uzņēmumu "Alūksnes putnu ferma", "Preiļu putni" un citu kompāniju īpašnieks. Savukārt 25% bankas akciju pieder SIA "HPI 2", kuras īpašnieki pastarpināti ir Ralfs un Andis Kļaviņi. Ralfam Kļaviņam pastarpināti pieder arī SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala", SIA "Mūkusalas māja" un SIA "Dienas grāmata".

Vēl 25% bankas akciju pieder SIA "Ouroboros", kuras īpašnieks ir Mihails Šafro, 6,38% bankas akciju pieder SIA "Izoterm Systems", kuras īpašnieks ir Valērijs Kļimovs, bet 0,24% akciju īpašnieks ir Aleksejs Prokofjevs.

Savukārt "Signet Bank" pērn strādāja ar peļņu 5,473 miljonu eiro apmērā.

"Signet Bank" akcionāri ir vairāki Latvijas un starptautiskie privātie investori, tostarp, pēc bankas 2025. gada pirmā pusgada pārskatā minētā, "Signet Acquisition III" (18,84%), kuras vienīgais akcionārs ir ASV investors Aleksandrs Solovejs, "RIT Group" (14%), kura pieder Rapoportu ģimenei, un "Reglink" (14%), kuras dibinātāja ir Irīna Pīgozne.

Ekonomika

Farmācija var kļūt par vēl nozīmīgāku ekonomikas dzinējspēku

Māris Ķirsons,27.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas sfēra Latvijā kļūtu par vēl nozīmīgāku tautsaimniecības dzinējspēku, būtiski palielinot gan produktu klāstu, gan ienākumus, ir vajadzīga atbilstoša valsts politika un tās īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska. Viņa norāda, ka nozares potenciāls nebūt nav pienācīgi izmantots, vienlaikus tā var kalpot kā veselības sistēmas drošības un noturības pamats.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā?

Uz farmaceitisko produktu ražošanu var lūkoties no vairākiem skatpunktiem, jo tai bija, ir un arī nākotnē būs nozīmīga loma. Vispirms daudzās pasaules valstīs nemaz nav tādu iespēju, kādas ir Latvijai — Grindeks, Kalceks, Olpha, Pharmidea, ļoti sekmīgi strādā Organiskās sintēzes institūts, kurā gan lielākoties tiek veikti pētījumi un izstrādes pēc citu valstu ražotāju pasūtījuma. Protams, šo ražotāju kopējie ražošanas apjomi un īpatsvars Eiropas un vēl jo vairāk pasaules mērogā nav liels, taču mērķtiecīga, koordinēta visu iesaistīto – nozares uzņēmumu, zinātnieku, mācību iestāžu - darbība komplektā ar atbilstošu valsts ilgtermiņa politiku šo jomu par pacelt vēl nebijušā līmenī, vienlaikus gan radot jaunas tiešās darba vietas nozarē, gan tajās sfērās, kuras sniedz pakalpojumus un piegādā nepieciešamās izejvielas, gan arī papildu nodokļu maksājumus valsts budžetā. Pats svarīgākais — spēcīga farmācijas industrija Latvijā ir būtisks valsts veselības, drošības un noturībspējas faktors, jo īpaši pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Medikamenti ir svarīgi ikvienam gan miera laikā, gan jo īpaši krīzes situācijās, kad starptautiskās piegādes var būt ierobežotas. Pēdējo gadu notikumi ir mainījuši ne tikai farmācijas nozari, bet arī to, kā sabiedrība raugās uz zāļu pieejamību un to piegāžu drošību. Tas attiecas gan uz karu Ukrainā, gan arī uz iepriekš nepieredzēto Covid-19 pandēmiju, kura pārsteidzoši ieradās 2020. gadā un pārņēma visu pasauli, liekot mainīties visiem — ražotājiem, tirgotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ikvienam cilvēkam.