Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.
Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.
Jāteic, viena daļa produktu ir sezonāla rakstura, to cenas stabilizēsies rudenī. Tas arī atspoguļojas kopējā inflācijā, un pārtikas inflācijas ietekmē, rēķinot pret pērnā gada jūliju, inflācija kopumā ir tāda pati – 3,8%, kas ir krietni virs vidējā ES līmeņa. Tāpat nemainīga paliek noteicošā pārtikas inflācijas loma, un atliek cerēt, ka konkurences papildrīks – cenu salīdzināšana – ieviesīs būtiskas korekcijas jau augustā.
Pārtikas līderi – kafija un šokolāde
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 6,9 %, kas ir par 3,1 procentpunktu vairāk nekā vidējais inflācijas līmenis no gada uz gadu jūlijā. Absolūta līdere cenu pieaugumā ir kafija – izaugsme par 34,2%. Dārgāka kļuvusi mājputnu gaļa – par 17,9%, šokolāde (+29,2%), olas (+19,3%), sviests (+19,8%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,5%). Cenas pieauga arī piena produktiem (+6,9%), pienam (+7,1%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), augu eļļai (+19,9%), liellopu gaļai (+28,9%), augļu un dārzeņu sulām (+7,1%), sieram un biezpienam (+1,9%), saldējumam (+6,1%). Savukārt lētāki bija kartupeļi (−9,3%), cukurs (−18,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (−13,4%), milti un citi graudaugi (−3,1%).Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 5,9%. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 9,6%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,9%, kur ietekmes lauvas tiesa no pieauguma jāattiecina uz akcīzes izmaiņām.
Elektrībai cena kāpj
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,3%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums jūlijā bijis elektroenerģijai – par 7,1%. Neraugoties uz dažādām komunikācijas kampaņām, kurās sludina elektrības cenas samazinājumu un vēl lielāku samazinājumu nākotnē, elektrības cenas pieaugums mājsaimniecībām ir pamanāms un krietni virs vidējā inflācijas līmeņa. To pavada mājokļu apsaimniekošanas izdevumu palielināšanas (+7,8%), dabasgāzes cenas pieaugums (+10,9%), atkritumu savākšana (+11,0%), citi izdevumi mājoklim auguši vidējās inflācijas robežās. Lētāka kļuvusi siltumenerģija un cietais kurināmais, kas vasaras periodā kopējā izdevumu grozā daudz neko nemaina.
Dārgākas viesnīcas un ēdināšana, lētāka degviela
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 3,6%. Gada laikā dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi. Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,0%, sadārdzinoties televīzijas abonēšanas maksai, atpūtas un sporta pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem, barībai lolojumdzīvniekiem. Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,4%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 3,9%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 6,4% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 6,2%. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi par 10,3%.Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, pirmsskolas izglītībai, apaviem, uzturēšanās izmaksām veco ļaužu pansionātos, mājokļa mēbelēm, pasažieru aviopārvadājumiem. Savukārt lētāka bija degviela (−2,5%), personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi, autotransportlīdzekļu apdrošināšana, kā arī lietotas automašīnas.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA izdevniecība Dienas Bizness.
#1/2
