Maksātnespējīgie cilvēki nezina procesu un nemāk sevi aizstāvēt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Mazāk turīgajiem iedzīvotājiem nav daudz iespēju noskaidrot maksātnespējas procesa nianses, tāpēc sūdzības par maksātnespējas procesu tiek iesniegtas ne tikai Maksātnespējas administrācijai un Tieslietu ministrijai, skaļākos gadījumos arī tiesās, tiesībaizsardzības iestādēs un valsts augstākajām amatpersonām.
Mazāka uzmanība
Skaļākie gadījumi ir par turīgu juridisku personu maksātnespēju un administratora rīcību tajā, tomēr daudz mazāka uzmanība ir pievērsta maksātnespējīgu fizisku personu, kurām nav milzīgu īpašumu vai citu aktīvu, maksātnespējas procesiem un tajos notiekošajam. Viens no tādiem ir maksātnespējīgas fiziskas personas Elanas Savickas lieta. E. Savicka ar sūdzību par viņas administratores Māras Beķeres darbībām Maksātnespējas administrācijai un Tieslietu ministrijai iesniedza šā gada februārī, vienlaikus lūdzot administratorus uzraugošo iestādi lemt par administratora nomaiņu. «Esmu šokā par to, kas ir noticis pēdējā pusotra gada laikā, kad tika pasludināta mana maksātnespēja un uzsākta bankrota procedūra,» skaidro E. Savicka. Viņasprāt, ja neviens neko nedarīs, tad arī nekas nemainīsies un kādam jākļūst par slikto.
Vazāja aiz deguna
2013. gada 17. jūlijā tika pasludināts tiesas spriedums, un par E. Savickas maksātnespējas administratoru iecelta Māra Beķere. Administrators informējis, ka parādniekam ir jāpārskaita atlīdzība 568 eiro (400 Ls), kā arī trešdaļa no tā ikmēneša ienākumiem, tika izveidots parādnieka mantas pārdošanas plāns, kurā bija paredzēta ieķīlātā dzīvokļa pārdošana, kas arī noticis bankrota procedūras laikā, un pēc tam bija jāseko saistību dzēšanas procedūrai, pēc kuras atlikušās saistības tiek dzēstas un maksātnespējas process pabeigts. «Pēc zemesgrāmatas portāla pieejamās informācijas nekustamais īpašums tika atsavināts jau 2013.gada decembrī (izsole notikusi 15. novembrī), tiesas spriedums par izsoles rezultātiem likumīgā spēkā stājās 2014. gada 7. janvārī (tiesa apstiprina nekustamā īpašuma īpašnieka maiņu), tādējādi bankrota procedūra bija pabeigta, taču faktiski tā nav pabeigta vēl līdz šim laikam un nav arī uzsākta saistību dzēšanas procedūra, lai gan ik mēnesi uz administratora norādīto kontu pārskaitījusi trešdaļu savas algas,» skaidro E. Savicka. Viņa neslēpj, ka nav juridisko tiesību un nianšu pārzinātāja, tomēr elementāras lietas sākusi saprast. «Šaubos, vai patiešām visas maksātnespējīgās fiziskās personas ir ar juridisko izglītību un zina maksātnespējas nianses, taču vienlaikus tādas ir viegli «slaukt»,» secina E. Savicka. Viņa uzticējusies administratoram, taču tagad ir radušās šaubas par notiekošā atbilstību tam, kam būtu bijis jānotiek. «Pēdējās šaubas par to, ka mani vazā aiz deguna, pazuda pēc tikšanās ar nodrošinātā kreditora a/s AB LV Bank pārstāvjiem, jo izrādījās, ka administrators ne izsolē (par pārdoto nekustamo īpašumu) iegūto naudu, ne arī manus veiktos maksājumus nav saņēmis,» pārsteigta E. Savicka. Viņa atklāj, ka banka pat esot iesniegusi policijai iesniegumu pret administratoru par krāpšanu un naudas piesavināšanos.
Visu rakstu Izgaismo maksātnespējas procesa robus lasiet 7. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
E. Savicka
#2/2
E. Savicka
