Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Grib tūkstoti „uz rokas”

Vairāk nekā puse jeb 56% jauniešu par motivējošu algu pirmajā darbavietā uzskata ienākumus 751–1250 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Katrs piektais jaunietis jeb 20% darba ņēmēju vecuma grupā līdz 25 gadiem sagaida 1001–1250 eiro, savukārt 6% vēlas saņemt 1251–1500 eiro. Tikai 5% jauniešu atalgojumu uzskata par nebūtisku, galveno uzmanību veltot pieredzes iegūšanai.Darba devēju skatījums ir piesardzīgāks attiecībā par jauniešu atalgojumu – 42% uzskata, ka jauniešiem pirmajā darbavietā piemērots atalgojums būtu 751–1000 eiro, bet tikai piektdaļa būtu gatava maksāt virs 1000 eiro.

Gaidas un piedāvājums

„Jauniešu pašu vērtējums par iespējām darba tirgū ir ievērojami kritiskāks nekā darba devēju vai pārējo darba ņēmēju skatījums. Šī plaisa starp uztveri un realitāti liecina, ka darba devējiem būs jāstrādā ne tikai pie konkurētspējīga atalgojuma un izaugsmes iespēju nodrošināšanas, bet arī pie komunikācijas – kā skaidrāk un uzrunājošāk parādīt jauniešiem pieejamās iespējas. Jaunieši meklē darba vidi, kas ir caurskatāma, elastīga un dod skaidru attīstības ceļu,” norāda Alma Career Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. Jāpiebilst, ka aptauja veikta šā gada jūnijā, kas ir aktīvākais darba periods tieši jauniešiem līdz 19 gadu vecumam, kuri pārsvarā izmanto darba iespējas vasarā.

Jaunieši saņem mazāk par vidējo

Praktiskā aina jauniešu darba tirgū pēc CSP datiem ir kaut kur pa vidu starp jauniešu gaidām un darba devēju piedāvājumu. Protams, apkopotie dati parāda situāciju ne tikai par pirmo darba vietu, bet, iespējams, jau otro un trešo darba vietu cilvēka dzīvē. Vecuma grupā līdz 19 gadiem vasarās darbu atrod aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, savukārt ziemas mēnešos šis skaitlis samazinās divas reizes. „Tā tas ir gadu no gada, arī šogad, kad parādījās pēdējie CSP dati par jūniju, redzams, ka parādās ikgadējais vasaras pīķis. Vecumā no 20 līdz 24 gadiem situācija nav tik krasi mainīga,” secina LDDK eksperts Jānis Hermanis. Vecuma grupa no 20 līdz 24 gadiem ir daudz bagātīgāk pārstāvēta darba tirgū, un tas arī saprotams, jo faktiski puse no vidusskolu beidzējiem pirmajā gadā studēt nesāk. Precīza novērtējuma, cik cilvēku neizvēlas tālāku izglītību pēc vidusskolas vispār, šobrīd nav. 2024. gadā vecuma grupā no 20 gadiem līdz 24 gadiem bija 87 624 cilvēki (AVOTS: CSP).

No šī skaita pērnā gada decembrī strādāja 46 tūkstoši cilvēku, bet šā gada jūnijā darba attiecībās bija nedaudz vairāk par 48 tūkstošiem jauniešu. Aptuveni puse no šīs vecuma grupas jauniešiem ir studenti. Īpaša uzmanība tieši šai vecuma grupai būtu jāpievērš tādēļ, ka vēl 2014. gadā vecuma grupā bija 134 tūkstoši cilvēku. Proti, tās apjoms 10 gadu laikā ir samazinājies par 50 tūkstošiem, un tas ir viens no demogrāfijas krituma cēloņiem. Vairums jauniešu šajā vecuma grupā strādājot saņem mazāk par vidējo mēnešalgu valstī, tomēr jāuzsver, ka uzskaitīti tiek visi darba veidi, arī nepilns darba laiks.

Pusei gaidas ir lielākas par algu

Pilna laika darbu var sākt apskatīt no algu grupas 700 līdz 1000 eiro bruto, kurā jūnijā atrodas 9261 cilvēks. Algu grupā no 1000 līdz 1500 eiro bruto ir 14 238 cilvēki, bet algu grupā no 1500 līdz 2000 eiro bruto ir 8632 cilvēki. Ievērojot, ka atbilstoši aptaujai jaunieši grib saņemt vismaz 1000 eiro uz rokas, bet daži vairāk, var teikt, ka šī strādājošo jauniešu puse dzīvo gaidās pēc lielākas algas. Protams, apgalvojums izriet no vidējiem mērījumiem un tādēļ ir stipri relatīvs, jo sevišķi, ja mēģināsim to attiecināt uz konkrētu indivīdu. Tajā pašā laikā var ar pārliecību teikt, ka aptuveni 10 procenti jauniešu savas algas ambīcijas apmierina. Savukārt tie 400 jaunieši, kuru bruto algas pērn pārsniedza 5000 eiro, jau vairo priecīgās ziņas, un tas ir aptuveni 1% no visiem strādājošajiem jauniešiem Latvijā pagājušajā gadā. „Bezdarbs jauniešu vidē nav tikai Latvijas problēma. Tā ir problēma gan Eiropā, gan citās attīstītajās valstīs,” norādīja J. Hermanis. Neraugoties uz to, ka problēma ir visur, Dienas Biznesa ieskatā būtu vērts pievērst pastiprinātu uzmanību jauniešu liktenim pēc vidusskolas beigšanas, kā arī gadījumiem, kad studijas netiek pabeigtas. Proti, pastiprinātas rūpes par šīm jaunatnes grupām dos lielāku pienesumu demogrāfijas politikai nekā tiešs māmiņalgu palielinājums.

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA izdevniecība Dienas Bizness.