Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.
Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem
Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.
Pirmās patēriņa un tirgus vājuma pazīmes ir ASV patērētāju rīcība, sākot ierobežot savus tēriņus. Mēneša izdevumu dati rāda, ka privātais patēriņa pieaugums ASV 2025. gada pirmajā pusē faktiski apstājies pēc vairākiem straujas izaugsmes gadiem. Lai gan bezdarba līmenis ir tikai nedaudz virs 4 %, jaunu darbinieku skaits pēdējos trīs mēnešos ir samazinājies līdz vājākajam līmenim pēdējās desmitgadēs (izņemot recesiju periodus).
Vājuma pazīmes aiz okeāna – sekas arī Eiropai
Pašlaik tarifu ietekme uz ASV tirdzniecības partneriem ir bijusi neviennozīmīga. Tā kā ASV uzņēmumi steidzās importēt preces pirms tarifu paaugstināšanas, Eiropas rūpniecība piedzīvoja atveseļošanos pēc ilgstoša lejupslīdes perioda. Eirozonas rūpniecības noskaņojums uzlabojās, eksporta pasūtījumi atjaunojās, un ražošanas apjoms atkal pieauga. Taču, krājumu ciklam ASV mainoties pretējā virzienā, šī pozitīvā ietekme uz eirozonas ekonomiku mazinās. Vācija un Īrija, kas pavasarī guva labumu no pieaugoša ASV pieprasījuma, otrajā ceturksnī ziņoja par IKP kritumu.
Eiropa ir noslēgusi tirdzniecības līgumu ar ASV, kas – ar dažiem izņēmumiem – paredz 15 % tarifu gandrīz visam eksportam no ES. Tas ir mazāk nekā paziņots aprīlī, taču joprojām nozīmē strauju tarifu pieaugumu no 1,2 % pirms ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā. Šāds tarifu pieaugums varētu kavēt eirozonas rūpniecības sektora un ekonomikas izaugsmi.
Baltijas valstis starp iespējām un riskiem
ASV tarifu tiešā ietekme uz Baltijas valstu ekonomiku ir ierobežota – tikai Lietuva eksportē nozīmīgu daļu uz ASV (aptuveni 5 % preču eksporta), savukārt Igaunija 4,1 % un Latvijas 2,8 % no eksporta. No vienas puses, Baltijas valstis var iegūt no ražošanas procesu pārstrukturēšanas un maršrutu maiņas, jo globālie uzņēmumi meklē zemas izmaksu alternatīvas, lai mazinātu tarifu negatīvo ietekmi. No otras puses, liela atkarība no eksportorientētas rūpniecības un integrētām piegādes ķēdēm padara Baltijas valstis īpaši ievainojamas pret tarifu riskiem. Eurostat dati liecina, ka 2024. gadā rūpniecība radīja 18 % no Lietuvas IKP (piektais augstākais rādītājs ES), līdzīgi kā Vācijā (20 %), savukārt Latvijā un Igaunijā rūpniecības īpatsvars bija attiecīgi 10 % un 12 % no IKP, kas nozīmē potenciāli mazāku tarifu negatīvo ietekmi.
Dolāra kurss Baltijas valstis ietekmē mazāk
Baltijas valstu eksportam dolāra kursa svārstības ir mazāk kritiskas, jo lielākā daļa darījumu notiek eiro. Vairāk nekā divas trešdaļas eksporta no Baltijas valstīm paliek ES iekšienē, bet ārpus ES tikai 20–30 % eksporta notiek dolāros. Tomēr, tā kā nafta un daži citi resursi galvenokārt tiek tirgoti ASV dolāros, pēdējā dolāra vērtības krituma dēļ šo importu cena eiro izteiksmē ir kļuvusi zemāka, kas ierobežo inflāciju gan eirozonā kopumā, gan Baltijas valstīs. Eiro un dolāra kursa izmaiņas turpinās ietekmēt notikumi tirdzniecības jomā un investoru uzticība dolāram kā “drošam patvērumam”.
Joprojām nav skaidrs, kādu kaitējumu tarifi un ar tiem saistītā nenoteiktība nodarīs ASV ekonomikai, taču pieejamie rādītāji liecina, ka īstermiņa efekts būs negatīvs. Pēc Jeila Universitātes aprēķiniem, katra ASV mājsaimniecība tarifu dēļ gada laikā saskarsies ar ienākumu samazinājumu, kas ir ekvivalents 2400 dolāriem. Ņemot vērā jau redzamo patēriņa aktivitātes samazināšanos un darba tirgus pavājināšanos, patērētājiem būs grūti ignorēt tarifu ietekmi.
