Dažas lietas cilvēki joprojām kontrolēt nespēj. Viena no tām ir laika apstākļi, kas mūsu dzīves ritmu un tādējādi arī ekonomiku kopumā var ietekmēt krietni vairāk, nekā sākotnēji varētu likties.

Meteorologu sacītajam periodisku uzmanību pievērš arī ekonomistu un finanšu tirgus dalībnieku armijas. Ja kādā reģionā tiek solīts liels sausums, tad tas nozīmē, ka kādu lauksaimniecības izejvielu raža var būt mazāka. Arī postoši plūdi un vētras var ietekmēt visdažādāko izejvielu ieguvi, to cenu, infrastruktūras kvalitāti un tādējādi – veselu ekonomikas sektoru dinamiku.

Lielais cikls

Pēdējos gados arvien vairāk ekonomisti sliekušies domāt, ka pamatīgus izaicinājumus pasaules tautsaimniecībai radīs klimata pārmaiņas. Tomēr ir arī kāds tradicionālāks ar laika apstākļiem saistīts cikls, kas pasauli ietekmējis jau vismaz gadsimtiem. Proti, bieži vien laika apstākļu pārmērības tiek sasaistītas ar Klusā okeāna virsmas temperatūras svārstībām, kas noved pie gaisa spiediena, vēju intensitātes, nokrišņu, temperatūras un daudzām citām kompleksām izmaiņām dažādās pasaules daļās.

Pamatā ar Klusā okeāna virsmas temperatūras pašķobīšanos tiek saistīti divi lieli fenomeni. Viens ir El Ninjo, par kuru tiek saukta periodiska Klusā okeāna virsmas straujāka sasilšana, kam mēdz būt milzīga ietekme uz globālo klimatu. Spēcīga El Ninjo materializēšanās periodos daudzos pasaules reģionos valda postošs sausums un palielinās mežu ugunsgrēku risks, piemēram, Austrālijā, Dienvidaustrumāzijā, Indijā un Āfrikā. Savukārt, piemēram, ASV un Latīņamerikā tad ir novērojamas pastiprinātas lietusgāzes un vētras. Šī fenomena, kas sevi mēdz izpaust deviņus līdz 12 mēnešus, iestāšanās var būt neregulāra, un tas var atkārtoties ik pēc pāris gadiem. Turklāt tas var būt gan spēcīgs, gan mazāk izteikts, ko katrā konkrētajā gadījumā laicīgi mēģina izzīlēt gan meteorologi, gan dažnedažādu nozaru pārstāvji un finanšu tirgus dalībnieki. Pretējs fenomens El Ninjo ir tā saucamā La Nina, kas paredz straujāku Klusā okeāna virsmas atdzišanu. Šim fenomenam uz pasaules klimatu un lauksaimniecību mēdz būt pat lielāka negatīva ietekme.

Visu rakstu lasiet 9.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!