Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Itāliju Eiropas Savienībā kopumā ar mazāku sagaidāmo vidējo darba mūžu apsteidz vien Rumānija ar 32,7 gadiem. Arī Spānija, kuras parāds ir 101,8% no IKP, ir ar zemāku sagaidāmo darba mūža ilgumu (36,5 gadi) nekā ES vidēji. Francija, kas nesen sasniegusi ES lielo parādnieku piecinieku ar parādu lielumu 113% no IKP, ar sagaidāmo vidējo darba mūža ilgumu precīzi atbilst vidējam rādītājam (37,2 gadi). Savukārt Portugālē vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums ir 39,3 gadi, bet parāds – 94,9% no IKP. Runājot par Portugāli, ir piebilde, ka valsts politika pēcpandēmijas laikā bijusi nedaudz atšķirīga un ārējā parāda tālāka izaugsme ir teju apturēta, kaut arī nākotni šīs valsts gadījumā prognozēt pozitīvi ir grūti. Proti, Portugālē, gluži kā citās lielo parādu zemēs, budžeta deficīts ir parasta lieta, un tas agrāk vai vēlāk paredz aizņemšanos.

Austrumeiropa. Aizņemšanās turpinās

Austrumeiropas aizņemšanās limiti nav izsmelti. Piemēram, viena no vājākajām ekonomikām – Bulgārija - ir ar vienu no zemākajiem parāda līmeņiem – tikai 24,1% no IKP. Uz jautājumu, kādēļ bulgāri aizņemas mazāk par latviešiem, ir samērā vienkārša atbilde – viņiem nauda ir dārgāka, jo starptautiskais kredītreitings zemāks. Rumānijai kredītreitings ir vēl sliktāks, tomēr nepieciešamība ir spiedusi sasniegt 54,8% no IKP. Tieši šī valsts ir pārspējusi Itāliju pēc vidējā darba mūža īsuma un ir ES līdere ar īsāko sagaidāmo mūža ilgumu. Valsts, kas Austrumeiropā atgādina Ziemeļvalstis vai vismaz tiecas to virzienā, ir Čehija, kas uzrāda samērā augstu vidējo sagaidāmo darba mūža ilgumu (37,5 gadi), kā arī zemu parāda līmeni (43,6% no IKP). Polijā, kas pēc ražošanas jaudu izaugsmes var līdzināties Čehijai, parāds ir sliktākā stāvoklī (55,3% no IKP), un sliktāka situācija ir ar vidējo sagaidāmo darba mūžu (35,5 gadi).Kopumā ir jāņem vērā, ka parādu apjomi Austrumeiropā vēl aizvien nav sasnieguši lielākās pieļaujamās vērtības, un šī iemesla dēļ daudzām valstīm parāds aug straujāk nekā Rietumeiropā. Proti, Austrumeiropa turpina aizņemties, lai arī ne visas valstis to dara nepārtraukti.

Baltijā Latvija atpalicējos

Vistuvākie ekonomikas parametri ir Baltijas valstīm, tādēļ arī salīdzinājums pēc mūsu izvēlētajiem lielumiem ir īpaši vērtīgs. Vadībā ir Igaunija ar izteikti augstu vidējo sagaidāmo darba mūža ilgumu un ļoti zemu parāda līmeni. Proti, Igaunijas parāds 2024. gadā veidoja vien 23,6% no IKP, savukārt darba mūžā ilgums ir 41,4 gadi – labāks nekā kaimiņvalstī Somijā. Igaunija pēc būtības ir viena no Austrumeiropas valstīm, kas labi apstiprina hipotēzi - jo lielāks ir sagaidāmais darba mūža ilgums, jo labāks ir parāda stāvoklis. Lietuvas parāds ir 38,2% no IKP, un sagaidāmais darba mūžs ir 38,5 gadi. Latvija ar 37,4 gadiem sagaidāmā darba mūža krietni atpaliek no abām kaimiņvalstīm, un secīgi arī parāda apjoms no IKP ir 46,8% 2024. gada 4. ceturksnī. Šobrīd jau ir lielāks skaitlis, ievērojot, ka aizņemamies krietni, bet IKP izaugsme brīžiem ir pat negatīva.

Baltijā sievietes strādās ilgāk

Viens no iemesliem, kādēļ Latvija ir atpalicējos Baltijā, slēpjas ne tikai ekonomikas struktūrā, bet arī sieviešu vidējā darba mūža ilgumā. Proti, Lietuva un Igaunija ir TOP 10 valstu vidū ES ar lielāko sieviešu sagaidāmo vidējo darba mūžu. Igaunija ir pirmajā vietā – sieviešu vidējais sagaidāmais darba mūžs šajā valstī ir 42,2 gadi, Zviedrijā - 42 gadi, Nīderlandē – 41,8 gadi, Dānijā – 40,7 gadi, Somijā – 39,5 gadi, Lietuvā 38,7 gadi, Portugālē – 38,3 gadi un Vācijā – 38,1 gads. Vidējā atšķirība starp sieviešu un vīriešu sagaidāmo darba mūžu ES vidēji ir 5 līdz 8 gadi, bet Igaunijā sieviešu sagaidāmais darba mūžs ir pat lielāks nekā vīriešiem, atbilstoši 42,2 gadi un 40,6 gadi. Lietuvā ir līdzīgi, lai arī atšķirība maza - sieviešu darba mūžs - 38,7, vīriešu – 38,4 gadi. Arī Latvijā ir šāda situācija, tikai atšķirība ir pavisam niecīga. Sieviešu vidējais sagaidāmais darba mūžs Latvijā 2024. gadā bija 37,5 gadi, bet vīriešu – 37,3 gadi. No Lietuvas vienādi atpaliek abas sabiedrības grupas. Baltijas valstis ar šo īpatnību ir unikālas ES, jo citās valstīs vīriešu paredzamais darba mūžs ir krietni lielāks nekā sievietēm.

Piemēram, Grieķijā vīriešu darba mūžs ir 38,2 gadi, bet sieviešu – 31,1 gads. Līdzīgi ir Itālijā. Salīdzinājumam Turcijā sieviešu sagaidāmais darba mūža ilgums ir ap 20 gadiem, bet vīriešu - ap 40 gadiem. Līdztekus ir jāsecina, ka tieši Baltijas valstu gadījumā liela vērība būtu jāpiegriež sieviešu sagaidāmajam darba mūžam, jo sevišķi, ja ir vēlme mainīt demogrāfijas tendences. Proti, kopējais sieviešu pienesums IKP ir tik nozīmīgs, ka katrs gads, ko izņemtu no šī sagaidāmā darba mūža, mums maksātu vēl lielāku valsts parādu. No otras puses, ja ir sagaidāma demogrāfiskā bedre un kopējais cilvēku skaits samazinās pārāk strauji, nekāda automatizācija un roboti pie popkorna automātiem neglābs tautsaimniecību, kurā nav kritiskās cilvēku masas.

Demogrāfija ir aprēķinu bāzē

Atbilstoši Eurostat sagaidāmā vidējā darba mūža ilguma aprēķinu metodoloģijai – viens no lielumiem ir demogrāfija, kas iekļauj gan datus par vidējo dzīves ilgumu, gan migrācijas ietekmi. Ievērojot, ka Latvija īpaši izceļas tieši ar negatīvas migrācijas parametru, ir loģiski, ka atpalicību Baltijas valstu vidū ietekmē tieši šis faktors. Proti, izbraukušie aprēķinos samazina vidējo darba mūža ilgumu palicējiem.

Kas bija pirmais – vista vai ola?

Izvirzītā hipotēze par darba mūža sasaisti ar valsts parādu, visticamāk, nebūtu pierādāma 90-tajos, kad visas Baltijas valstis aizņēmās salīdzināmus lielumus. Tas, kas top skaidrs vēlākā periodā, – vispirms Igaunijai un pēc tam arī Lietuvai izdodas sabalansēt valsts demogrāfisko situāciju, un valsts parāds stabilizējas 25% no IKP līdz 40% no IKP robežās. Turpretī Latvija katras krīzes laikā aizņemas aizvien vairāk, un vienlaikus ar aizņēmumiem no valsts turpina izbraukt liels skaits iedzīvotāju. Nav iespējams pateikt, ka pati aizņemšanās pēc būtības būtu vainojama pie iedzīvotāju izbraukšanas vai otrādi – ka, iedzīvotājiem izbraucot, būtu strauji jāpalielina aizņēmumu apjoms.

Tajā pašā laikā ir redzamas sekas: Lietuvas un Igaunijas aizņēmumu līmenis ir krietni mērenāks, rēķinot pret IKP, demogrāfija labāka, paredzamais darba mūžs lielāks nekā mums, neraugoties uz to, ka turpinām aizņemties pa miljardam vai diviem gadā. Līdz ar to Latvijas gadījumā ir pamatots pieņēmums, ka jebkuriem līdzekļiem ir jāaptur aizņemšanās drudzis, jo cilvēku pēc šīs valstiskās uzdzīves paliek aizvien mazāk un samazinās mūsu sabiedrības vidējais sagaidāmais darba mūžs, kas kopumā nozīmē, ka krītas mūsu tautsaimniecības kvantitatīvā produktivitāte.

UZZIŅAI

Sagaidāmā darba mūža aprēķinu metodoloģija

Sagaidāmais darba mūža ilgums tiek aprēķināts, izmantojot darbaspēka līdzdalības rādītājus, iepriekš sauktus par aktivitātes rādītājiem, no ES darbaspēka apsekojuma un dzīves ilguma tabulas demogrāfijas statistikā. Gan līdzdalības rādītājus (5 gadu intervālos), gan pilnīgas dzīves ilguma tabulas (par vienu gadu) regulāri publicē Eurostat.

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA izdevniecība Dienas Bizness.