Kremlis sabiedrotajiem liek saprast, ka nekāda suverēna politika Maskavas virsvadībā netiks pieciesta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi Baltkrievija nav vilcinājusies izmantot Muitas savienības priekšrocības, un ievērojama daļa sankciju dēļ Krievijā aizliegto rietumvalstu pārtikas produktu jau pārfasētā veidā krievu iepirkumu grozos tomēr nonāk. Pārtikas preču uzraugs Rosselhoznadzor nu uzdevis pārbaudīt pilnīgi visas pārtikas importa kravas no Muitas savienības partneriem – Baltkrievijas un Kazahstānas, lai pārliecinātos par preču patieso izcelsmi. Krievijas mediji to komentē kā triecienu topošās Eirāzijas savienības (EĀS) idejai, jo Kremlis nerespektē savu potenciālo EĀS partneru ‒ jau esošās Muitas savienības biedru – suverēnās ekonomiskās intereses. Jāatgādina, ka ne Minska, ne Astana Maskavas noteiktajām pretsankcijām pret Rietumiem nav pievienojusies.

Pēc SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuiša domām, šāds pavērsiens bija gaidāms, jo lielā mērā parāda Krievijas sankciju nosacīto efektivitāti, kas, protams, zāģē tās pašcieņu.

«Nav šaubu par to, ka Baltkrievija tiek izmantota kā durtiņas uz Krievijas tirgu. Piemēram, piena produktu eksports no Lietuvas uz Baltkrieviju pieaudzis desmitiem reižu. Daļēji tas varētu būt tāpēc, ka vairāk Baltkrievu produktu ved uz Krieviju, bet tos aizstāj Baltijas produkti. To jau krievu muitnieki nekādi nenovērsīs,» situāciju vērtē DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Otrs variants pēc viņa domām ir nelielas izmaiņas produktos, kas ļauj tos iekļaut sankciju neskartajās kategorijās. Arī šādi pasākumi Rietumu ražotājiem ir devuši nozīmīgu atbalstu Krievijas tirgus saglabāšanā. Cik lielā mērā jaunie pasākumi var dot cerēto, ir visai diskutabls jautājums.

Visu rakstu Mājiens ar muitu lasiet trešdienas, 26. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (4. lpp.)!