Latvija, tāpat kā vairākas ES dalībvalstis, šobrīd piedzīvo “post-krīzes sindromu”, un ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, nekā gaidīts. Neraugoties uz ekonomiski sarežģītiem apstākļiem, valdībai ir izdevies izstrādāt ekonomiski pamatotu budžeta projektu, tomēr pastāv virkne risku, kas var apdraudēt fiskālos rādītājus vidējā termiņā.
Uz to jaunākajā uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2025. - 2027. gadam un budžetu 2025. gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Latvijas ekonomikas pirmā pusgada rezultāti izrādījušies sliktāki par sākotnēji gaidītājiem. Komercbankas jau augustā pārskatīja savas prognozes pesimistiskā virzienā, prognozējot šim gadam 0,8-0,9% pieaugumu. Latvijas Banka 8. oktobrī būtiski samazināja IKP prognozes šim gadam – no jūnijā prognozētā 1,8% pieauguma līdz 0,6%. Arī turpmāko gadu IKP prognoze ievērojami samazināta.
“Ņemot vērā lēnāku izaugsmi un arī to, ka Latvijas valsts parāds pēc dažiem gadiem tuvosies 50% robežai, ir svarīgi būt gataviem valsts finanšu pielāgojumiem, lai nepārsniegtu budžeta deficīta “sarkano līniju” 3% no IKP. Krīžu gadījumos valstu parādiem ir tendence strauji pieaugt, un, ņemot vērā ļoti nestabilo ģeopolitisko situāciju, krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ relatīvi mierīgos apstākļos jāmēģina pēc iespējas ierobežot budžeta deficītu” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Finanšu ministrija (FM) šim gadam prognozējusi IKP pieaugumu 1,4%, budžeta deficītu - 2,6%, tomēr, arī iestājoties pesimistiskajam scenārijam ar 0,4% IKP pieaugumu, deficīts tiek prognozēts samērīgs, sasniedzot 2,8% no IKP. Bet, ja nākamgad ekonomika pieaugtu tikai par 1,8%, deficīts varētu sasniegt 3,4% no IKP, kas pārsniedz pieļaujamo deficīta robežvērtību 3%.
Šī gada pavasarī stājās spēkā jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas veidots tā, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugušos ES valstu deficīta un parāda līmeņus. Tas vienlaicīgi ir orientēts uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, tomēr pie tā iestāšanās paredzēts vismaz daļēji novirzīt papildus budžeta ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai. Fiskālā disciplīnas padome atzīst, ka FM aprēķinātā fiskālā trajektorija atbilst jaunās regulas nosacījumiem. Tāpat FDP atzinīgi novērtē aktuālāku nacionālo datu izmantošanu 2024. gada fiskālajās prognozēs un 2025. gada budžeta sagatavošanā, ievērojot Fiskālā strukturālā plāna fiskālo trajektoriju.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts parāds šogad sasniegs 45,8% no IKP un tam ir tendence pieaugt līdz 50% no IKP līdz 2028. gadam. Līdztekus būtiski pieaugs arī parāda apkalpošanas izdevumi, kas šogad veidos 1,1% no IKP, bet 2028. gadā pieaugs līdz 1,5% no IKP, kas ir ievērojams pieaugums. Latvijas Bankas prognoze par parāda apmēru ir pesimistiskāka - šim gadam parāds tiek prognozēts 47% no IKP, 2025. gadam - 48,4% un 2026. gadam - 49% no IKP. Augstās procentu likmes rada papildu slogu valsts parāda apkalpošanai un samazina valsts izdevumu iespējas.
FDP atgādina, ka pašlaik Latvijas valsts parāda līmenis nepārsniedz Māstrihtas kritērijos noteikto 60% no IKP un tas pozitīvi ietekmē Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts reputāciju. Reitingu aģentūras vairākkārt atzīmējušas šo faktu, tomēr pēdējos gados Latvijas ilgtermiņa reitinga novērtējums pazemināts reģiona ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ. Kā norāda FDP, kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns astoņos mēnešos izpildīts par 98,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iekasēto nodokļu apjoms pieauga par 6,6%. Pozitīvi vērtējams fakts, ka nodokļu ieņēmumi auga straujāk nekā IKP faktiskajās cenās, kas pirmajā pusgadā pieauga tikai par 3,1%. Šāds rezultāts daļēji varētu būt skaidrojams ar efektīvāku nodokļu iekasēšanu. Šogad arī labāk nekā plānots iekasēti nenodokļu ieņēmumi un ir ievērojami samazināti izdevumi subsīdijām un dotācijām par 1,1 miljardu eiro. FDP ir gandarīta, ka ieplānotā nodokļu reforma ir fiskāli neitrāla. FDP norāda, ka nodokļu īpatsvara pieaugumu IKP varētu uzlabot tikai ēnu ekonomikas tālāka apkarošana.
