Jaunākais izdevums

Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, vērtējot KS Terminal īpašnieku maiņu, uzsver: “Tādu nozīmīgu pasaules mēroga spēlētāju kā Kronospan grupa ienākšana Rīgas ostas pakalpojumu biznesā neapšaubāmi ir vērtējama ļoti pozitīvi. Uzņēmumam KS Terminal un ostai kopumā tas nodrošina stabilāku kravu bāzi un drošāku skatu nākotnē. Vienlaikus Kronospan noslēgtais darījums dod signālu citiem ārvalstu investoriem, ka biznesa vide un investīciju apstākļi Rīgas ostā ir labvēlīgi, droši un piemēroti ilgtermiņa projektiem.”

Kronospan Riga un KS Terminal valdes locekle Vivita Vāvere-Ozola norāda, ka termināla iegādes mērķis ir nodrošināt Kronospan saražotās produkcijas eksportu uz ASV, UK un Skandināvijas valstīm, nodrošināt izejmateriālu izkraušanu un piegādi rūpnīcas vajadzībām, kā arī piesaistīt terminālim jaunus klientus un kravas, lai maksimāli izmantotu termināla potenciālu. Paralēli tiek uzsākta investīciju plāna izstrāde ar mērķi nodrošināt un modernizēt dažādu beramkravu pārkraušanu un cita veida kokmateriālu pārkraušanu, nodrošinot augsta līmeņa servisu termināla klientiem. Pēc kravu apgrozījuma rādītājiem KS Terminal ir ceturtais lielākais Rīgas ostas kravu terminālis.

Šī gada pirmajā pusgadā terminālī pārkrāva 0,67 miljonus tonnu dažādu kravu, kas veidoja 7,6% no ostas kopējā kravu apgrozījuma. KS Terminal ir daudzfunkcionāls terminālis, kas nodarbojas ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostas teritorijā Krievu salā. Lielākās apkalpotās kravu grupas ir kokmateriāli, lauksaimniecības beramkravas, ķīmiskās beramkravas un akmens šķembas. Kokmateriāli veido ap trešo daļu no termināļa kopējā kravu apjoma un pēdējā pusgada laikā tieši šīs kravu grupas pārkraušanas apjomi ir būtiski pieauguši. Austrijā dibinātā Kronospan grupa ir viens no pasaulē vadošajiem kokskaidu plātņu un saistīto produktu ražotājiem un izplatītājiem. Grupā ietilpst virkne uzņēmumu, tai skaitā 41 ražotne visā pasaulē.

Uzņēmuma plašais produktu klāsts iekļauj kokskaidu plāksnes, MDF, lamināta grīdas segumus un OSB plāksnes, ķīmijas ražošanu un loģistikas uzņēmumus. Latvijā uzņēmums kā SIA “Kronospan Riga” darbojas kopš 2005, izgatavojot koka plātnes savā ražotnē Bolderājā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) sākusi vērtēt kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kronospan Riga" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Rīgas ostā strādājošo kompāniju SIA "KS Terminal", informē KP.

"Kronospan Riga" nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. "Kronospan" grupā ir liels skaits uzņēmumu, kas darbojas visā pasaulē. Uzņēmumam ir 39 rūpnīcas visā pasaulē.

Savukārt "KS Terminal" saimnieciskā darbība ir saistīta ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā Krievu salā.

Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas vertikāli saistītos tirgos, uzņēmumam "KS Terminal" nodrošinot uzņēmumam "Kronospan Riga" izejmateriālu piegādi un gatavās produkcijas eksportu.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA "KRONOSPAN Riga" (Kronospan) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "KS Terminal" (KS Terminal), informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Kronospan ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. Kronospan grupā ietilpst vairāki uzņēmumi, kas savu darbību veic visā pasaulē, ierindojot to starp vadošajiem koka plātņu ražotājiem ar 39 rūpnīcām visā pasaulē.

Savukārt KS Terminal ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas Brīvostas teritorijā Krievu salā. KS Terminal kravu pārkraušanas pakalpojuma ietvaros tiek sniegti stividora pakalpojumi, ekspedīcijas pakalpojumi un noliktavas pakalpojumi īslaicīgai kravu uzglabāšanai. Pēc darījuma īstenošanas Kronospan iegūs vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār KS Terminal.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis jaunākais Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

Vērienīgajā izdevumā, kurš šogad tiek izdots jau 29.reizi, apkopoti Latvijas pelnošākie, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumi, lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, lielākie koncerni, nozaru un reģionu līderi, lielākie EBITDA pelnītāji, lielākie darba devēji u.c.

1.decembrī restorānā Whitehouse norisinājās TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

  • Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Latvijas Finieris
  • Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Dobeles dzirnavnieks
  • Privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē - Liepājas SEZ Jensen Metal SIA
  • Privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A
  • Privātā kapitāla uzņēmums Latgalē - AS Latvijas Maiznieks
  • Privātā kapitāla uzņēmums Vidzemē - SIA Firma Madara 89
  • Dienas Biznesa Eksporta balva 2025 - SIA Kronospan Riga
  • Gada uzņēmējs 2025 - Daumants Pfafrods
  • Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā 2025 - SIA Klīnika EGV
  • Lursoft IT speciālbalva 2025 - AS Balticovo

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānā Whitehouse 1.decembrī norisinājās Dienas Biznesa kopā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha tapušā zīmola izdevuma TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija.

Svinīgajā pasākumā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

  • Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Latvijas Finieris
  • Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Dobeles dzirnavnieks
  • Privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē - Liepājas SEZ Jensen Metal SIA
  • Privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A
  • Privātā kapitāla uzņēmums Latgalē - AS Latvijas Maiznieks
  • Privātā kapitāla uzņēmums Vidzemē - SIA Firma Madara 89
  • Dienas Biznesa Eksporta balva 2025 - SIA Kronospan Riga
  • Gada uzņēmējs 2025 - Daumants Pfafrods
  • Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā 2025 - SIA Klīnika EGV
  • Lursoft IT speciālbalva 2025 - AS Balticovo
Eksperti

Kā nodrošināt otro dzīvi kokam?

Lāsma Orvīda, “Ekobaze Latvia” projektu vadītāja,11.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas notiek ar kokmateriāliem pēc tam, kad tie ir kļuvuši par būvgružiem? Un kā vismaz daļai izlietoto kokmateriālu var piešķirt otro dzīvi?

Patiesību sakot, tādu vienotu koka būvgružu nemaz nav, jo visi šīs kategorijas būvgruži iedalās divās lielās grupās – izlietotās koka paletes, kuras dažādos būvniecības darbos uzkrājas ievērojamos apjomos, un paši koka būvgruži, kas ir izlietotie koka dēļi, logu rāmji un dažādi modernie mēbeļu plātņu materiāli, kuros koka putekļi vai skaidas sajauktas ar epoksīdu sveķiem vai citiem materiāliem. Galvenais mehānisms, kā būvnieki un būvgružu savācēji tiek motivēti savākt koka būvgružus ir ražotāja atbildības sistēma jeb RAS. Tā ir sistēma, kuras būtība ir nodrošināt, ka preču ražotāji un tirgotāji sedz atbildību par savu produktu un iepakojuma radītajiem atkritumiem, organizējot to savākšanu, pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, tādējādi samazinot dabas resursu nodokļa (DRN) slogu un veicinot aprites ekonomiku. Vienkārši skaidrojot – ražotājiem, kas ar savu darbību rada atkritumus tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai no tā atbrīvotos vai samazinātu, tiem jāpiedalās ražotāja atbildības sistēmā. ŠĪ sistēma attiecas arī uz celtniekiem un – ja uzņēmums ir pievienojies ražotāja atbildības sistēmai un izpilda tās prasības, tad DRN var nemaksāt pilnā apjomā vai arī nemaksāt nemaz.

Ekonomika

Tirdzniecības misijā uz ASV dodas vairāk nekā 60 uzņēmēji

Db.lv,16.09.2024

10. septembrī ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji tikās ar uzņēmējiem, kuri pieteikuši savu dalību Valsts prezidenta un ekonomikas ministra tirdzniecības misijai uz ASV no 16. līdz 24. septembrim.

Avots LIAA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Mežsaimniecība

Kokrūpnieki bažīgi par jaunā LVM līguma ietekmi uz Latvijas investoru konkurētspēju

LETA,23.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā.

Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi pērn valsts budžetu papildinājuši ar 537 miljoniem eiro, kas ir teju divtik vairāk, nekā tika samaksāts 2018. gadā.

To rāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas apkopotā informācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem un pašu uzņēmumu sniegtās informācijas. “Valsts budžetā ieskatītās nozares naudas apjoms ir saistīts ne tikai ar darbaspēka izmaksu pieaugumu ( valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms palielinājās par 75%), bet arī ar koksnes un līdz ar to arī ar to izstrādājumu cenu izmaiņām, kā arī nozīmīgākā koksnes resursu piegādātāja VAS Latvijas Valsts meži iemaksāto dividenžu apjomu valsts kasē,” uz jautājumu, kas ir trīs nozīmīgākie faktori, kuri ietekmējuši meža nozares valsts budžetā samaksāto summu apjomu, atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.