Slavenā padomju automašīna Lada ir izdzīvojusi pāreju uz kapitālismu un ir pilna apņēmības aizstāvēt Krievijas autotirgu no tādām kompānijām kā General Motors Co. (GM), Volkswagen (VW) un Fiat, raksta Bloomberg.

Autobūves kompānija, kurai pieder Lada zīmols, AvtoVAZ plāno investēt 153 miljardus rubļu (5,4 miljardi ASV dolāru), lai nākamo trīs gadu laikā ieviestu septiņus jaunus Lada modeļus.

Lai gan Lada Krievijas autotirgū ir dominējošs zīmols (kontrolē 24% no tirgus), tā saskaras ar pieaugošu minēto kompāniju spiedienu, kuras agresīvi laužas iekšā valsts autotirgū, kas, kā tiek paredzēts, pēc trijiem gadiem būs lielākais Eiropā. GM kontrolē 8,9%, bet VW 7,5% Krievijas autotirgus; to pārdošanas apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos ir lielāki nekā Lada.

Krievijas automašīnu ražotājs AvtoVAZ, izmantojot Rīgas ostu, uz Venecuēlu sācis eksportēt automašīnas Lada. Pirmā partija ar 450 automašīnām jau vakar pametusi Rīgas ostu, lai tālāk dotos uz Latīņamerikas valsti, ziņo laikraksts Biznes&Baltija.

Līdz šā gada beigām caur Rīgas ostu paredzēts eksportēt vēl 1 500 automašīnas Lada.

Kā laikrakstam norāda Rīgas tirdzniecības ostas pārstāve Kristīne Vizule, tad AvtoVAZ sadarbība ar Rīgas ostu aizsākusies jau šā gada septembrī, kad uz Nikaragvu nosūtītas 550 automašīnas Lada. AvtoVAZ automašīnu tranzītam izvēlējies Rīgas ostā esošo Rīgas centrālo termināli.

Krievijas kompānija ar Venecuēlu noslēgusi darījumu vairāk nekā 17 miljonu ASV dolāru vērtībā. Līgums ietvaros caur Rīgas ostu uz Venecuēlu nosūtītas automašīnas Lada 4x4, Lada Kalina, Lada Priora.

Automašīnu LADA tirgotājs SIA LatLADA pagājušajā gadā apgrozījis 656,026 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Apgrozījums audzis vairāk nekā divas reizes, un, kā norāda uzņēmuma valde, ja nebūtu stingras Eiropas Savienības prasības saistībā ar jaunu automašīnu pārdošanu, uzņēmuma apgrozījums varētu būt bijis vēl lielāks.

Jānorāda, ka lielāko daļu jeb 70% no uzņēmuma apgrozījuma pērn veidojuši ieņēmumi no automašīnu tirdzniecības, savukārt atlikušo daļu – ieņēmumi no rezerves daļu un pakalpojumu pārdošanas.

2014.gadā biežāk pārdotais LADA modelis uzņēmumā bijis LADA 4X4, kas plašāk pazīstams arī kā Ņiva. Kā norāda SIA LatLADA vadība, lietoto automašīnu rezerves daļu tirgū ik gadu vērojams skaita kritums LADA automašīnām, kas iziet tehnisko apskati. Tas ļauj secināt, ka automašīnas faktiski netiek lietotas un drīzumā tiks norakstītas, tiesa gan, vecāka gadagājuma cilvēki vēl labprāt turpina remontēt savas vecās automašīnas, taču, ņemot vērā, ka ražotājrūpnīcas ar katru gadu ievērojami ceļ cenas rezerves daļām, tas kļūst neiespējami.

Presē izskanējušie 18 000 eiro ir ar sniega lāpstām un kaisītājiem aprīkoto automašīnu Ņiva pārdošanas cena, par ko piedāvājam tās pirkt citiem, tā Diena.lv apgalvoja Rīgas pašvaldībai piederošās SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) vadītājs Artūrs Livšics. Savukārt vienas automašīnas izmaksas viņš nevēlējās atklāt, sakot, ka tas ir komercnoslēpums.

Iepriekš LatLADA padomes pārstāvis Kristaps Zariņš teica, ka autoražotāja LADA mašīnas Ņiva maksā 5000 latu. Savukārt pie maksimālās komplektācijas tā cena sadārdzinās par 500 eiro. «Grūti saprast, kā KNA vienas automašīnas komplektācijā ar sniega lāpstu un kaisītāju iztērējis 18 000 eiro,» viņš teica.

A.Livšics apstiprināja, ka pilnā aprīkojumā, kādu arī izvēlējās KNA, Ņiva maksā 8000 eiro, tātad – ap 5000 latu. Savukārt sniega tīrīšanas aprīkojuma izmaksas viņš nevēlējās atklāt. «Ja atklāšu, cik maksā, zaudēsim visus potenciālos pircējus,» teica uzņēmuma pārstāvis. Viņš gan atzina, ka neviens cits uzņēmums šādi aprīkotas Ņivas nevarētu tirgot.

Ar vērienīgu svētku programmu Latvijā tiek atzīmēta Padomju autobūves ikonas žiguļa jeb Lada 40 gadu jubileja.

Vispirms līdz 25. aprīlim tirdzniecības centrā Galerija Azur ir atklāta Lada markas automašīnu izstāde Lada 40, kurā ir apskatāmi septiņi dažādi žiguļi, ieskaitot arī žiguļu ciltstēvu, leģendāro VAZ 2101. Izstādes eksponātus nodrošina Latvijas Antīko Automobiļu kluba Padomju auto sekcija un Rīgas Motormuzejs.

Bez tam, dzimšanas ballītei par godu 24. aprīlī no plkst. 12.00-14.00 tirdzniecības centrā pulcēsies Latvijas Antīko Automobiļu kluba Padomju auto sekcijas biedri ar dažāda izlaiduma gada «žiguļiem», lai plkst. 14.00 startētu ikgadējā sezonas atklāšanas braucienā, kura galamērķis ir Ogres Servisa centrs, kur Latvijā top slavenais maratonrallija sacīkšu auto OSCar.

Vieglo automašīnu pārdošanas apjomi Krievijā turpina pieaugt, liecina Eiropas biznesa asociācijas (EBA) dati. Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, autotirgus pieaugums veidoja 27% - mēneša laikā valstī pārdoti 224,6 tūkstoši automašīnu.

Savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pirms gada, Krievijas autotirgus audzis par 50% un veido 1,46 miljonus automašīnu, vēsta Avtostat.

Autotirgus apjoms Krievijā turpinās pieaugt un līdz gada beigām veidos 2,45 miljonus vienību, prognozē EBA. «Saglabājas vienmērīgs tirgus pieaugums, tomēr tam ir tendence samazināties. Šī tendence saglabāsies arī 2011. gada otrajā pusē,» norāda EBA Autoražotāju komitejas priekšsēdētājs Deivids Tomass.

Krievijas tirgus līderis joprojām ir LADA – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 342 tūkstoši šī zīmola automašīnu, kas ir 25% pieaugums, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada. Vispopulārākās ir bijušas LADA Kalina automašīnas – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 83,4 tūkstoši LADA Kalina.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz 10% - 12% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd šīs izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, lai gan iepriekšējā periodā bija iespēja depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, norāda Latvijas Alus darītāju asociācija (LADA).

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd aktīvi plāno depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan iepriekš noteica, ka depozīta sistēma netiks ieviesta. Mums nav skaidra VARAM argumentācija par kraso viedokļa maiņu. Šobrīd, kad ES naudu nav iespējams piesaistīt, depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas būs daudz lielākas un gulsies uz uzņēmēju pleciem,» pauž LADA vadītāja Ināra Šure. Viņa atzīmē, ka depozīta sistēmas ietvaros vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas, kurā jau šobrīd ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro.

Kā liecinot Lietuvas pieredze, depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 milj. eiro lieliem zaudējumiem. Turklāt pēc depozīta sistēmas ieviešanas vienas vienības cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat, pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildu jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildu ir jāmaksā vismaz 15 centi, skaidro I. Šure.

Latvijas alus darītāju asociācija (LADA) pauž neizpratni par Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Pētera Apiņa izteikumiem par stiprināto alu.

«Neizprotami ir Apiņa kunga argumenti, ka eksistējot «stiprinātais alus», kurā alkohols netiekot iegūts dabīgas raudzēšanas procesā un kuram būtu jāpalielina akcīzes nodoklis. Apiņa kunga apgalvojumi par alu, kura alkohola stiprums ir lielāks par 5,6 %, ir nepatiesi, uzsver LADA pārstāvji, kas ar informāciju ar Apiņa kunga priekšlikumiem attiecībā uz vēlmi graut alus nozares attīstību iepazinusies no preses. Šobrīd nozares uzņēmumi šos izteikumus vērtē no juridiskā viedokļa, un gatavo dokumentus ar mērķi, lai labprātīgi tiktu atsauktas nepatiesās ziņas, kas aizskar alus ražotāju reputāciju. Tāpat tiek apsvērta iespēja vērsties tiesībsargājošās institūcijās alus ražotāju interešu aizstāvībai.

Biķernieku ovāla trasē startēja Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms «Motul Grand Prix». «Latvijas Nascar» sacensības Rīgā norisinājās jau otro gadu.

«Latvijas Nascar» sacīkstēs 1740 metrus garajā Biķernieku ovāla trasē devās aptuveni 40 sportisti. Šī Biķernieku trases konfigurācija ir vairāk nekā divas reizes īsāka par Biķernieku tradicionālo auto apli.Kā pirmie sacīkstes atklāja «Hankook Trophy» klašu sportisti. Pirmais sacensību brauciens izvērtās notikumiem bagāts – riteni nolauzt izdevās kādreizējam S1600 klases čempionam Nikolajam Žurovļevam, tikmēr Jānis Blušs braucienu noslēdza trases malā ar pārsistu riepu, bet lietuviešu sportistu, Lada Open klases līderi Arūnu Kudarausku pievīla motors. Braucienā uzvarēja Dmitrijs Savatējevs (S1600 klase), Nacionālajā klasē uzvara Jānim Vankam.

Otrais «Hankook Trophy» brauciens sākās ar atceltu startu, jo līdera Savatējeva spēkratam radās eļļas noplūde. Brauciens sākās bez Krievijas sportista, lai gan vēlāk viņam tomēr izdevās doties trasē. Savu pirmo uzvaru S1600 ieskaitē posma kopvērtējumā izcīnīja Reinis Trūps, otrā vieta šoreiz Savatējevam, bet trešais bija igauņu sportists Stīvens Pūsts. Lada Open klasē šajā posmā uzvara jaunpienācējam Alvim Staškēvicam.

Šā gada pirmajā pusē kompānija AvtoVAZ peļņa sasniegusi vienu miljardu rubļu, tiekoties ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, paziņoja kompānijas AvtoVAZ prezidents Igors Komarovs.

Lenta.ru ziņo, ka galvenais iemesls tam, kāpēc kompānijai ir izdevies pirmo pusgadu nobeigt ar pozitīvu zīmi ir izveidotā utilizācijas programma. 2010. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kompānijas pārdošanas apjomi palielinājušies divas reizes.

V. Putins uzsvēra, ka utilizācijas programmas ietvaros vispārdodamākie modeļi bijuši novecojušie, klasiskie Lada 2105 un Lada 2107. Krievijas auto pārdošanas dati liecina, ka jūnija laikā abi šie modeļi pārdoti 16,8 tūkst. klientiem. Savukārt kompānija AvtoVAZ kopumā šajā mēnesī pārdevusi 51,2 tūkstošus automašīnu.

Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs konstatējis iespējamus pārkāpumus pašvaldības lielākā namu apsaimniekotāja Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) iepirkumos, kuru vidū ir arī ar sniega tīrīšanas iekārtām aprīkotu pilnpiedziņas automašīnu Lada Ņiva iegāde, vēsta laikraksts Diena.

KNA konkursu par šo auto iegādi nerīkoja, lai arī astoņas nokomplektētas mašīnas izmaksāja 69 282 latus jeb 8 660 latu viena.

J. Radzevičs lūgs domes Audita un revīzijas pārvaldi veikt vispusīgu pārbaudi un pēc tam lems par amatpersonu atbildību.

Db.lv jau vēstīja, ka pašvaldības uzņēmums KNA šī gada februārī izrādīja četras jaunas krievu autoražotāja LADA mašīnas Ņiva, kuras aprīkotas ar sniega tīrīšanas iekārtām, kas īpaši pielāgotas iekškvartālu teritoriju un piebraucamo ceļu atbrīvošanai no sniega.

Rīgas dome iepriekš norādīja, ka KNA ir viens no turīgākajiem uzņēmumiem galvaspilsētā, kas nodarbojas ar māju apsaimniekošanu, tādēļ šādu pirkumu varot atļauties.

SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) septembrī pieņēmis pirmo automašīnu Lada partiju, kura tālāk tiks nosūtīta uz Centrālamerikas valstīm.

Līdz šā gada beigām plānots saņemt 2,5 tūkst. automašīnu, informēja Rīgas Tirdzniecības ostas Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule.

«Pēc vairāk kā 20 gadu pārtraukuma atsākām Ladu eksportu, kas Padomju laikā caur termināli tika sūtītas lielos apjomos. Ceram, ka Krievijas ražotāji izmantos mūsu termināļa priekšrocības un izveidosies ilgtermiņa sadarbība,» norāda RCT valdes loceklis Valdis Andersons.

Lada ir visatpazīstamākais Krievijas ražotāju zīmols pasaulē, kā arī viens no visvairāk saražotajiem automobiļiem pasaulē.

2009.gadā RCT ieņēmumi sasniedza 29,8 milj. eiro un gada laikā tika atstrādātas 6,5 tonnas kravu. RCT ir Rīgas Tirdzniecības ostas uzņēmums.

Par Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) jauno prezidenti Latvijā ievēlēta Dr. Lada Kaļiņina, kura kopš 2003. gada ir Jungheinrich Lift Truck izpilddirektore Baltijas valstīs.

Iepriekš L. Kaļiņina strādājusi ADE SI, Wella pārstāvniecībā Latvijā un Henkel Latvia par izpilddirektori, kā arī par tiesību zinātņu dekāni un lektori Starptautiskajā Baltijas Russina akadēmijā.

Dr. Kaļiņina ir ieguvusi doktora grādu uzņēmējdarbībā/ menedžmenta ekonomikā Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolā.

Jungheinrich Lift Truck ir AHK biedrs jau vairāk kā 15 gadus. Līdz šim Lada Kaļiņina bija Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidente Latvijā. Viņai kļūstot par prezidenti, ir ievēlēts arī jauns Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidents un tas ir Laflora Latvija vadītājs Uldis Ameriks.

Līdzšinējais AHK prezidents Latvijā Kaspars Kalviškis, Bosch Latvija vadītājs, šo amatu atstāja pēc AHK statūtos paredzētā maksimālā termiņa.

Pēc Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu tiešo investīciju apjoma Lielbritānija ierindojas starp TOP 10 valstīm – kopš 1991. gada, kad Latvijā reģistrēti pirmie ārvalstu investori, Lielbritānijas pārstāvji mūsu uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši jau vairāk nekā 170,478 milj. latu, informē Lursoft.

Ievērojamākais Lielbritānijas investēšanas gadījumu skaita pieaugums reģistrēts 2006.gadā (+160), pēc kura sekojis straujš kritiens – jau nākamajā gadā investēšanas gadījumu skaits pieauga vien par 17. Krīzes iespaidā 2007.gadā samazinājās arī investoru skaits (par 20 investoriem mazāk nekā 2006.gadā), tiesa gan, sākot jau ar 2008.gadu investoru interese par Latvijas uzņēmumiem atkal atgriezusies, par ko arī liecina pēdējo gadu dati – šogad reģistrēti kopskaitā 743 investori no Lielbritānijas.

Pēdējā 21 gada laikā Lielbritānijas tiešo investīciju pieaugums pa gadiem bijis ļoti mainīgs.

Ievērojamākais kritums reģistrēts 2003.gadā, kad no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem izņemto investīciju apjoms pārsniedzis ieguldīto. Lai gan attiecīgajā gadā bijuši arī ieguldījumi, kuri pārsnieguši pat 4 milj. latu (Lielbritānijas uzņēmums Wellcome Limited SIA GlaxoSmithKline Latvia pamatkapitālā investējis 4,20 milj. latu), vēl ievērojamāki bijuši gadījumi, kad investīcijas izņemtas. Tā, piemēram, 2003.gadā no SIA Magni pamatkapitāla Lielbritānijas uzņēmums Shell Overseas Holdings Limited vienlaicīgi izņēmis 15,77 milj. latu.

Eiropas parādu krīze ir būtisks risks Lielbritānijas banku sektoram, un bankām, to ņemot vērā, vajadzētu uzlabot skaidrās naudas rezerves, brīdinājusi Anglijas Banka, ziņo BBC.

Jaunākajā finanšu stabilitātes ziņojumā centrālā banka atbalstījusi nesenos pasākumus, ko veikusi Eiropas Savienība, lai apturētu krīzi.

Taču tā norādījusi, ka Lielbritānijas banku saistība ar citiem Eiropas aizdevējiem ir padarījusi tās neaizsargātas.

Saskaņā ar Anglijas Bankas norādēm Lielbritānijas bankas negatīvi varētu ietekmēt Grieķijas vai kādas citas Eiropas valsts defolts, jo tas varētu novest pie dažu Eiropas banku, ar kurām ir saistītas Lielbritānijas bankas, sabrukuma. Centrālā banka arī brīdinājusi, ka Eiropas parādu krīze varētu nobiedēt tirgus, samazinot to vēlmi aizdot ikvienam, kuru tie uzskata par riskantu, ieskaitot Lielbritānijas bankas. Lielākas tirgus bailes varētu arī novest pie krītošām riskanto aktīvu, piemēram, uzņēmumu obligāciju, cenām, piespiežot Lielbritānijas bankas norakstīt to aizdevumu un citu aktīvu vērtību, radot tām lielus zaudējumus.

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāk programmu iedzīvotāju vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu.

Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, un veselības aprūpes darbiniekiem tiks injicēta ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kas izmantos šo vakcīnu, ko Lielbritānijas zāļu aģentūra apstiprināja pagājušajā nedēļā.

Pirmā, kas saņēma poti, bija 90 gadu vecā Mārgareta Kīnana, kurai injekcija tika veikta Koventrijas Universitātes slimnīcā.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks sacīja, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā.

"Mēs atskatīsimies uz šo dienu, V dienu, kā būtisku mirkli mūsu cīņā pret šo briesmīgo slimību," paziņoja ministrs.

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kamera atvērusi savu pirmo Biznesa parku Lielbritānijā, informē kameras pārstāvji.

Biznesa parks atrodas Bristolē, Dienvidrietumanglijā. Bristole ir otrā ekonomiski attīstītākā pilsēta pēc Londonas. Biznesa parka komplekss sastāv no septiņām ēkām, kurās atrodas vairāk nekā 16 biroji.

Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras izpilddirektore Baiba Brauna norāda: «Ņemot vērā, ka Bristoles pilsēta ir oficiāli galvenā IT, augsto tehnoloģiju, inženierzinātnes, digitalās un radošās nozares pilsēta Lielbritānijā, Biznesu parks tika apzināti izveidots tieši Bristolē, jo saredzam iespējas veidot ciešas iespējas starp abu valstu uzņēmējiem. Esam jau izveidojuši konkrētas iestrādes ar Bristoles un Dienvidrietumanglijas institūcijām, kuras būs priecīgas nākt pretī Latvijas uzņēmumiem.»

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Pašreiz grūti spriest, vai informācijas tehnoloģiju (IT) iekārtu cenas atgriezīsies pirms Covid-19 pandēmijas līmenī, intervijā atzina mobilo sakaru operatora SIA "Bite Latvija" "Bite Latvija" ģenerāldirektors Kaspars Buls.

"Grūti spriest, vai cenas atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, taču pašlaik cenu pieaugums pamatā ir saistīts ar loģistikas izaicinājumiem, kas ir pasaulē. Tad, kad loģistika stabilizēsies un piegādes atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, tam vajadzētu ietekmēt arī cenas," sacīja Buls.

Vienlaikus viņš atzina, ka pašlaik tiek runāts arī par komponenšu trūkums pasaulē. "Arī tas viss ir saistīts ar pandēmiju, jo ir rūpnīcas, kuras joprojām strādā ar 50% jaudu," teica Buls.

Jau vēstīts, ka "Bite Latvija" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 120 miljoni eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Bite Latvija" 100% kapitāldaļas pieder "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums. Savukārt "Bite Latvija" patiesā labuma guvēji ir Lielbritānijas pilsonis Džons Karls Hāns un ASV pilsonis Džonatans Milsons Nelsons.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Kāda būtu Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Pēc ekspertu vērtējuma, Brexit ietekme būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Šajā situācijā politikas veidotājiem jāņem vērā makroekonomiskie riski, tostarp plānojot nākamo gadu valsts budžetu, bet uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar sadarbības partneriem Lielbritānijā.

Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6.5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1.5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0,6% no IKP. Taču Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību arī netiešā veidā caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis 3 gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem - varētu būt par 0.8% līdz 1.7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Šeit gan jāpiebilst, ka Brexit procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem.