Jaunākais izdevums

Latvijā dibināts uzņēmums “Power Mining” šogad radījis pasaulē unikālu datu centru, kas pārvērš Bitcoin ieguves laikā radīto siltumu pilsētas apkures enerģijā.

Šī tehnoloģija ļauj atgūt līdz pat 95% no serveru radītā siltuma un novadīt to pilsētas siltumtīklā, nodrošinot apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām.

Tādējādi Bitcoin ieguve, kas bieži tiek kritizēta par lielu elektroenerģijas patēriņu, šajā gadījumā kļūst par ilgtspējīgu un sabiedrībai noderīgu procesu. Pirmais darījums ar privāto siltuma apgādes uzņēmumu Skandināvijā jau ir noslēgts.

“Tradicionālo datu centru radītais siltums parasti netiek izmantots tālāk un vienkārši zūd apkārtējā vidē,” skaidro “Power Mining” ražošanas vadītājs Austris Vasiļevskis. “Līdz šim arī mēs ražojām datu centrus ar klasisku gaisa dzesēšanu, taču, pieaugot elektroenerģijas patēriņam un bažām par tā ietekmi uz vidi, kļuva skaidrs, ka nozarei vajadzīgi jauni, ilgtspējīgi risinājumi. Mūsu izstrādātā sistēma ļauj vienlaikus iegūt Bitcoin un ražot siltumu. Piemēram, viens šāds datu centrs spēj nodrošināt apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām — tā ir neliela pilsētiņa vai vesels dzīvojamais rajons. Mēs redzam, ka šādam modelim ir liels potenciāls pilsētvides energoefektivitātes uzlabošanā,” tā A. Vasiļevskis.

Datu centrs darbojas ar 66 PH/s jaudu un spēj gadā iegūt līdz 9,7 Bitcoin, vienlaikus nodrošinot 1,52 MW/h siltuma apjomu pilsētas vajadzībām. Tas ir pirmais šāda veida risinājums ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, un jau guvis interesi ārvalstīs – “Power Mining” noslēdzis pirmo līgumu ar Skandināvijas siltuma apgādes uzņēmumu, kas plāno izmantot šo tehnoloģiju savā infrastruktūrā.“Pēc mūsu inženiertehniskajiem risinājumiem mēs esam priekšā konvencionālajiem datu centriem vismaz par diviem gadiem gan siltuma atgūšanas efektivitātē, gan integrācijā ar pilsētu siltumtīkliem,” norāda “Power Mining” biznesa attīstības vadītājs Jānis Varkals.

“Skandināvijā šis modelis īpaši noderīgs, jo tur datu centru radītais siltums var nodrošināt līdz pat piektdaļai no pilsētas apkures vajadzībām. Mēs redzam, ka līdzīga pieeja ir īstenojama arī Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, kā arī citviet Eiropā – tur, kur apkures infrastruktūra ir moderna, bet energoresursi kļūst arvien dārgāki. Tā ir iespēja pilsētām izmantot digitālās ekonomikas enerģiju ļoti burtiskā nozīmē, sildot mājas.”

Eiropā datu centri patērē jau vairāk nekā 3% no kontinenta kopējā elektroenerģijas apjoma, un līdz 2030. gadam šis rādītājs varētu pārsniegt 150 teravatstundas gadā — tikpat, cik patērē visa Polija. Līdz pat 40% šīs enerģijas pārvēršas siltumā, kas tradicionāli tiek vienkārši izvadīts gaisā. Ja šī enerģija tiktu atgūta un novirzīta apkurei, tā spētu nodrošināt siltumu aptuveni 10 miljoniem Eiropas mājsaimniecību. Siltuma atgūšana no datu centriem var kļūt par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā apvienot digitālās ekonomikas izaugsmi ar klimata mērķiem.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB,03.03.2026

Dalies ar šo rakstu

Pērn, pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā, Rīga jauno mājokļu pārdošanas apjoma ziņā apsteidza Tallinu, un arī 2026. gadā šī tendence saglabājas nemainīga.

To intervijā DB norāda Kristjans-Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), Invego izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.marta numurā lasi:

DB analītika

Nodarbināto skaits audzis, bezdarba līmenis nemainīgs

Tēma

Tehnoloģiskā plaisa starp Āziju un Rietumvalstīm strauji palielinās

Ekonomikas izaugsme

Vajadzīgs tilts starp zinātni un biznesu

Aktuāli

Drošība - izaugsmes dzinējspēks

Atkritumu apsaimniekošana

Konkurences atvilnis atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Top500

SIA Lursoft IT speciālbalva – AS Balticovo

Portrets

Kristaps Mors, Power Mining līdzīpašnieks un izpilddirektors

Ceļvedis

Mārtiņš Jēkabsons, SEXYSTYLE vadītājs

Dzīvesstils

Portrets - Power Mining līdzīpašnieks un izpilddirektors Kristaps Mors

Armanda Vilciņa,06.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir pieprasījums, domā Kristaps Mors, Power Mining līdzīpašnieks un izpilddirektors.

Komanda var strādāt ļoti intensīvi un ieguldīt lielu darbu, taču bez tirgus pieprasījuma jebkura biznesa izaugsme ir ierobežota. Ja tas, ar ko uzņēmums nodarbojas, cilvēkiem ir vajadzīgs, kvalitāti, procesus un citus aspektus iespējams pakāpeniski pilnveidot. Savukārt, ja pieprasījuma nav, pat ar lieliem ieguldījumiem un augstu organizācijas līmeni ir ļoti grūti nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un ilgtermiņa rezultātus, pārliecināts ir K.Mors.

Iedvesmo pieredzes stāsts

Bērnībā man nebija vienas konkrētas sapņu profesijas, atzīst K.Mors. “Par šādām lietām sāku domāt tikai vēlāk, kad pamazām sāku vērot, kā viss apkārt notiek un attīstās. Skolā man vislabāk padevās matemātika un valodas, bet visinteresantākais šķita darbs ar datoriem. Tieši šī iemesla dēļ, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājos Latvijas Universitātes (LU) datorzinātņu programmā. Tolaik populāra bija draugiem.lv platforma, un es ļoti spilgti atceros tās veidotāja Laura Liberta uzstāšanos kādā pasākumā studentiem. Viņš stāstīja, kā ar pavisam nelieliem resursiem viņš sācis strādāt pie šī projekta, soli pa solim augot un attīstoties. Tā bija pirmā reize, kad man radās sajūta, ka varbūt uzņēmējdarbība nav nemaz tik sarežģīta - varbūt tomēr ir vērts pamēģināt? Lai gan augstskolas diplomu galu galā tā arī neieguvu, LU iepazinos ar daudziem vērtīgiem cilvēkiem, ar kuriem vēlāk kopā spērām savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā,” stāsta K.Mors, kurš kopumā bijis iesaistīts aptuveni desmit uzņēmumu veidošanā un attīstīšanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie ģeopolitiskie satricinājumi var ietekmēt energoresursu cenas, kas attiecīgi atspoguļosies arī kurināmā, tostarp šķeldas, izmaksās, prognozē eksperti.

Jau šobrīd nozares pārstāvji norāda, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājuma dēļ energoresursu izmaksas pieaug, tomēr tuvākajā laikā tas, visticamāk, būtiski neatspoguļosies siltumenerģijas tarifos, domā Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente. Apkures sezona tuvojas noslēgumam, un daļa kurināmā ir iepirkta iepriekš, tāpēc lielāka skaidrība par cenu tendencēm varētu parādīties laikā, kad sāksies jaunie iepirkumi nākamajai sezonai. Pašlaik tirgū drīzāk jūtama zināma neziņa, jo jebkuri starptautiski notikumi var ietekmēt energoresursu cenas un kopējo situāciju sektorā, spriež I. Bērziņa-Veita.

Sektors elektrificējas

Ja runājam par kopējām attīstības tendencēm, jāatzīmē, ka šobrīd siltumapgādes nozare aktīvi virzās uz elektrifikāciju, skaidro I. Bērziņa-Veita. “Arvien vairāk tiek domāts par siltumsūkņu un citu elektrības risinājumu izmantošanu siltumapgādē, tomēr šis vēl ir salīdzinoši jauns virziens, tāpēc par to, kā tas ietekmēs kopējo situāciju sektorā, varēsim spriest vien tuvāko gadu laikā. Daudz kas būs atkarīgs arī no elektroenerģijas cenu svārstībām un sadarbības ar elektrotīklu operatoriem, jo šobrīd vēl ir grūti precīzi prognozēt, cik intensīvi šīs tehnoloģijas tiks izmantotas. Šī iemesla dēļ nozare kopā ar AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls strādā pie jauniem risinājumiem, lai atrastu piemērotākos modeļus elektrības izmantošanai siltumapgādē. Vienlaikus strādājam arī pie efektīvākas atjaunojamo energoresursu, tajā skaitā saules un vēja, integrācijas siltumapgādes sistēmā. Tas ir process, kurā pakāpeniski jāatrod elektroenerģijas un siltumenerģijas labākie sadarbības modeļi, lai risinājumi būtu ekonomiski pamatoti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem,” pauž I. Bērziņa-Veita.