Eksperti

Latvija stiprina pensiju 2. līmeni: kādas izmaiņas gaidāmas?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,31.07.2025

Jaunākais izdevums

No 1. augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem?

Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 1. augusta, to padarīs vēl ilgstpējīgāku.

Kas mainīsies?

Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti “griesti” (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% – virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai tad, ja ir strādājis labāk, nekā tirgus attiecīgie indeksi. Proti, tiek pārspēts rezultāts un nopelnīts vairāk. Tikai tādā gadījumā pārvaldītājs daļu virspeļņas saņems kā papildu komisiju, kas katram ieguldījumu plānam tiek noteikta individuāli, bet nepārsniedzot noteiktu kopējās komisijas līmeni (atkarībā no ieguldījumu plāna veida 0,85% vai 1,1% gadā).

Šobrīd Latvijas iedzīvotāju kopējie uzkrājumi pensiju 2. līmenī jau pārsniedz 9 miljardus eiro. Ņemot vērā uzkrājumu apjoma pieaugumu, procentuāli izteiktās komisijas ir iespējams samazināt, saglabājot līdzīgu vai pat zemāku izmaksu līmeni eiro izteiksmē. Attiecīgi jo lielāku apjomu pārvalda pārvaldnieks, jo mazāku procentuālo pastāvīgo komisiju var ieturēt. Mērķis pastāvīgajai komisijai ir tiekties uz 0,2 % gadā no uzkrājuma apjoma, kas ir gandrīz puse no tā, kas tiek vidēji iekasēta šobrīd.

Ieguvēji būs iedzīvotāji – uzkrājumā paliks vairāk līdzekļu, kas nākotnē var dot lielāku uzkrājuma pieaugumu. Šādas izmaiņas stiprina pensiju sistēmu, jo pārvaldnieki tiek vairāk motivēti sasniegt labākus rezultātus, lai saņemtu mainīgo komisijas daļu.

Papildu likumā iestrādāts arī regulējums par ieguldījumiem, kas vērsti uz investēšanu mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī alternatīvajos ieguldījumu fondos. Investējot Latvijā komisijas maksa var tikt iekasēta nedaudz lielāka – līdz 0,6 % gadā. Tādējādi pārvaldītāji tiek mērķtiecīgi stimulēti Latvijas pensiju 2. līmeņa uzkrājumu ieguldīt vietējā ekonomikā, nodrošinot vienlaikus gan pensiju sistēmas ilgtspēju, gan valsts ekonomikas stiprināšanu. Ieguldījumu veikšana Latvijā visbiežāk ir saistīta ar papildu izdevumiem pārvaldniekam, kas rodas sarežģītākas ieguldījumu analīzes un turpmāka pārvaldības procesa dēļ, tāpēc šāda papildu izdevumu segšanas iespēja pozitīvi ietekmēs vietējo investīciju apjomu.

Nepareizs pensiju plāns var vairāk nekā divkārt samazināt uzkrājumu

Katram pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānam un pārvaldniekam pastāvīgās komisijas maksas ir atšķirīgas. Tomēr, izvēloties plānu, nevajadzētu skatīties tikai uz zemu komisijas maksu. Lielāka nozīme ir ilgtermiņa vēsturiskajiem rezultātiem, kas apliecina pārvaldnieka spēju gūt peļņu, viņa pieredzi un kompetenci. Ir vērts apsvērt arī mainīgo komisijas modeli, kur komisija tiek iekasēta tikai tad, ja ieguldījums nes lielāku peļņu. Citiem vārdiem sakot – pārvaldnieks nopelna tikai tad, ja nopelni arī tu.

Būtiski izvēlēties arī savam vecumam piemērotu ieguldījumu plānu. Piemēram, ja jauns cilvēks turpina uzkrāt pensiju 2. līmeņa konservatīvajā plānā, lai gan viņam piemērotāks būtu visaktīvākais plāns ar līdz pat 100 % ieguldījumiem akcijās, neko nemainot, rezultātā uzkrājums būs vairāk nekā divas reizes mazāks. Tas nozīmē būtisku atšķirību nākotnes pensijā.

Šajā aspektā investīciju teorija ir vienkārša: jo ilgāks uzkrāšanas periods, jo lielāku risku (un līdz ar to arī potenciāli augstāku atdevi) var uzņemties.

Ikvienam ir vērts apmeklēt vietni Latvija.lv, lai noskaidrotu, pie kura pārvaldnieka atrodas jūsu pensijas 2. līmeņa uzkrājums. Lai gan kopš 2024. gada jūlija pārvaldniekiem ir vairāk informācijas par klientiem, kontaktinformācija bieži vien nav pieejama un saziņa nav iespējama. Tāpēc iedzīvotājiem jābūt proaktīviem – jāsazinās ar savu pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka izvēlētais plāns atbilst vecumam un netiek nodarīts kaitējums nākotnes labklājībai.

Pilnveide jāturpina

Nupat Lietuvā pieņemtas būtiskas izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kas ļaus iedzīvotājiem izņemt uzkrājumus. Lai gan šāda pieeja šķiet pievilcīga, ilgtermiņā tas ir “lāča pakalpojums”. Igaunijas pieredze apliecina, ka daudzi iedzīvotāji izmantoja šo iespēju un nu liela daļa izdarīto nožēlo. Neapskaužamā situācijā ir arī valsts, jo pieaug šo iedzīvotāju nabadzības risks vecumdienās.

Latvijas pensiju sistēma ir stabila un ilgtspējīga, un būtu ļoti žēl, ja pēc nākamajām vēlēšanām pie varas nāktu kāds politisks spēks, kas to sagrautu.

Darbs pie pensiju 2. līmeņa sistēmas uzlabošanas turpinās visu laiku. Jau rudenī sadarbībā ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju tiks turpināta diskusija par iespējām pārskatīt pensiju 2. līmeņa uzkrājuma izmantošanu, dodoties pensijā. Šobrīd, sasniedzot pensijas vecumu, 2. pensiju līmeņa uzkrājums jāizņem uzreiz – pat ja cilvēks turpina strādāt. Tas nozīmē, ka uzkrājums tiek fiksēts konkrētā dienā un to var negatīvi ietekmēt tirgus īstermiņā kritums. Tāpēc virzām priekšlikumu ļaut šo uzkrājumu izņemt pakāpeniski – piemēram, pa mēnešiem vai ceturkšņiem, vienlaikus turpinot ieguldījumus finanšu tirgos. Šāda pieeja ļautu izlīdzināt tirgus svārstību risku un nodrošinātu lielāku kopējo uzkrājuma apjomu.

Pēdējos gados sistemātiski daudz ir darīts pensiju 2. līmeņa sistēmas pilnveidei un tā ir jāturpina ciešā sadarbībā ar politikas veidotājiem, lai izvairītos no kļūdām, kas tika pieļautas kaimiņvalstīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ekonomiskā viedokļa premjeres Evikas Siliņas (JV) pieteiktajā valdības "restarta" plānā nav redzams nekas, kas varētu dot papildu uzrāvienu, intervijā atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Eksperti

Katru otro Baltijas iedzīvotāju uztrauc ASV tarifi. Kā tie ietekmēs ekonomiku?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,16.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Vai šīs bažas ir pamatotas un kā ASV tarifi var ietekmēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas ekonomiku?

Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju vidū valda ievērojama nenoteiktība viedoklī par tarifu ietekmi, tikai neliela respondentu daļa uzskata, ka šī ietekme būs būtiska.

Latvijā teju katrs desmitais (9 %) pieļauj, ka ASV lēmums noteikt tarifus ES precēm var būtiski ietekmēt viņa darbu vai ienākumus un teju puse (47 %) atzīst, ka tarifu noteikšana uztrauc nedaudz, jo tai varētu būt iespējami negatīva ietekme.

Savukārt Igaunijā būtisku tarifu ietekmi uz darbu vai ienākumiem pieļauj 12 % iedzīvotāju – tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvā šādu satraukumu pauž 7 % respondentu. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju uz situāciju raugās ar mērenu piesardzību – iespējamu negatīvu ietekmi saskata 46 % igauņu un 43 % lietuviešu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.

Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas izaugsme Latvijā apsteidz eirozonas vidējo līmeni

Db.lv,15.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.