Latvijā iepirkumos pamata problēma ir nepietiekama konkurence, intervijā sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš.

Konkurence ir jāmēģina palielināt, uzsvēra Lapiņš, norādot, ka Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka katrs nākamais piedāvājums, ko saņem iepirkumā, var nodrošināt 2,5% izmaksu samazinājumu līguma izpildes laikā.

"Taču ar to ir saistīta arī sarežģītākā lieta - domāšanas maiņa. Pasūtītājs ir tas, kurš definē prasības, kurš pieņem lēmumu, vērtē ekonomisko lietderību, un pasūtītājam par šīm lietām būs jādomā arvien vairāk. Arī pašlaik daudziem ir samazināts budžets, un lielāka konkurence ir vienīgā pareizā atbilde, kā mazināt izmaksas iepirkumos," teica Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka, rēķinot Eiropas Savienības (ES) līmenī izsludinātos iepirkumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad Latvija ir pat pirmajā vietā. Vienlaikus Lapiņš atzina, ka tādēļ Latvijas iepirkumos nav vairāk ārvalstu piegādātāju nekā vidēji ES.

Lai gan Saeima vēl nav pieņēmusi attiecīgos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau ir sācis ieviest dažas no publisko iepirkumu sistēmas reformām, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

Piemēram, Ministru kabinets jau pieņēmis lēmumu par Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pārņemšanu IUB pārziņā. Lapiņš sacīja, ka šis pārņemšanas process ir sākts, bet vēl ir detaļas, kuras jāsaskaņo ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), jo šī sistēma ir jau 10-15 gadus veca un nav tik vienkārši pārnest visus procesus.

Pēc Lapiņa skaidrotā, nākotnes redzējums ir, ka IUB šo sistēmu pārbūvē, lai procesus vienkāršotu, apvienotu un padarītu lietotājiem ērtākus, bet šobrīd ir jānodrošina tās darbības nepārtrauktība. Lapiņš pauda cerību, ka janvārī, vēlākais februārī, mēs ar VDAA par visu vienosimies.

Tāpat IUB jau strādā pie projekta, lai piesaistītu finansējumu iepirkumu platformas attīstībai un lai nebūtu vairs divas - IUB un EIS - platformas, bet viena sistēma iepirkumu izsludināšanai. Lapiņš skaidroja, ka līdzšinējie mēģinājumi veidot saskarsmes abām vēsturiskajām sistēmām parādīja, ka tas ir gan dārgi, gan neefektīvi un ar problēmām tālākajā uzturēšanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Taivānas ražotājs ASUS turpina iekarot biznesa klientu segmentu, visaugstāk uzņēmēji novērtē trīs gadu garantiju, kā arī datoru funkcionalitāti.

Fakts, ka ASUS saviem datoriem nodrošina trīs gadu garantiju arī juridiskām personām, mūsu gadījumā bija viens no izšķirošajiem faktoriem, teic Māris Lapiņš, SIA JULE Serviss vadītājs. Apstākļi, kuros mums ir nepieciešams lietot klēpjdatorus, ne vienmēr ir ideāli, tāpēc risks, ka iekārtai var kaut kas notikt, mūsu gadījumā ir diezgan augsts, neslēpj M.Lapiņš, norādot, ka tieši šāda iemesla pēc ir iegādājušies Taivānas ražotāja ASUS ExpertBook datorus, kas ikdienā tiek izmantoti ne tikai birojā, bet arī automašīnā un objektos. Ņemot vērā papildus garantiju un premium servisa atbalstu, SIA JULE Serviss vadītājs atzīmē, ka tas spēlēja būtisku lomu ražotāja izvēlē, kurš pagaidām šīs iespējas gan vēl nav izmantojis, jo iekārtas darbojas labi.

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" direktore Inna Šteinbuka, kuru varētu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība".

Starp amata pretendentiem minēta arī bankas "Citadele" padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Raidījumā norāda, ka koalīcijā esošās partijas sola šonedēļ vienoties par kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Līdz kandidāta nominēšanai partijas pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, taču kuluāros iezīmējušies vairāki favorīti.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Stiprinot būvpseciālistu un arhitektu uzraudzību, kā arī to sertificēšanas iestāžu kapacitāti uzraudzības veikšanai, Ministru kabinets š.g. 20.augustā lēma no 2025.gada 1.janvāra paaugstināt būvpseciālistu un arhitektu uzraudzības maksas.

Grozījumi balstīti uz nozares pārstāvju iesniegtiem aprēķiniem par uzraudzības un pārbaudes darbību īstenošanas faktiskajām izmaksām, kas tādējādi nepieciešami arī inflācijas ietekmē pieaugušo reālo izmaksu līdzsvarošanai atbilstoši aktuālajai ekonomiskajai situācijai. Kopš 2019.gada šīs maksas nav atjauninātas, kas inflācijas ietekmes dēļ kļuvušas neatbilstošas reālajai situācijai valstī, jo pakalpojumu sniegšanas izmaksas ir pieaugušas, ņemot vērā gan cilvēkresursu un pakalpojumu izmaksu sadārdzinājumu, gan pārskatīto pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo laiku, tehnoloģiskos risinājumus un veicamās darbības atbilstoši pašreizējām kvalitātes prasībām pakalpojumu nodrošināšanā.

Ministru kabinets š.g. 23. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Lapiņa kandidatūru pārcelšanai Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieka amatā.

“Esmu pārliecināts, ka līdz ar jauna CSP vadītāja stāšanos amatā būtiski mainīsies arī CSP darbs. Uzskatu, ka pārvaldei ir jākļūst vairāk uz servisu orientētai, biznesam draudzīgai, kā arī jāturpina nodrošināt maksimāli plašu datu klāstu par visām nozarēm un reģioniem. Bez efektīvas datu pieejas un analīzes nav iespējama dzīves realitātē balstīta valsts pārvalde un politikas plānošana,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Raimondam Lapiņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības veicināšanā, starptautiskās sadarbības veidošanā, pārmaiņu vadībā un finanšu plānošanā un vadībā, t.sk. nozares politikas un stratēģijas īstenošanā.

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Latvijas Bankas prezidenta amatam tiek apspriesta Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa un Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta viespētnieces Elīnas Ribakovas kandidatūras, 15.janvārī vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Panorāma".

Neoficiāli amata pretendentu vidū izskan arī Latvijas Bankas padomes locekles Kristīnes Černajas-Mežmales vārds.

Iespējamo amata pretendentu vidū esot arī līdzšinējā Latvijas Bankas padomes pārstāve Sanita Purgaile, taču viņas izredzes ieņemt bankas prezidenta amatu tiek vērtētas kā samērā mazas, vēsta LTV.

Kritiski atsevišķas frakcijas vērtējot arī Finanšu nozares asociācijas vadītāja Ulda Cērpa kandidatūru. Savukārt līdzšinējais Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste esot pats pieteicies kandidēt.

Bankas prezidentam amatam opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāti oficiāli izvirzījuši nu jau bijušo centrālās bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Taču viņa izredzes atgūt amatu tiek vērtētas kā mazas, norāda LTV.

Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir Zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Pēc viņa teiktā, pēdējo mēnešu laikā liellopa un cāļa gaļas cenas ir pieaugušas par 1,5 līdz diviem eiro kilogramā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tostarp liellopa gaļai pieaugums pārsniedz 30%, bet cāļa gaļai - 20%. "Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums," uzsvēra Lapiņš.

Viņš arī norādīja uz neskaidrību saistībā ar elektroenerģijas turpmāko cenu. "Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti," teica "Maag Latvija" valdes loceklis.

Lapiņš atzīmēja, ka zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem un rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem. "Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus," viņš sacīja.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēcīga un motivēta komanda, kas nemitīgi vēlas sasniegt kaut ko vairāk un grib sevi pierādīt, domā Heino Lapiņš, Maag Latvija valdes loceklis.

Labu komandu raksturo, enerģija, ambīcijas, disciplīna, motivācija, kā arī vēlme attīstīties un pašizglītoties, spriež H.Lapiņš, piebilstot, ka vadītājs uzņēmumā nevar pildīt visas funkcijas. Ar vienu pirkstu tu vari iebakstīt, bet ar pieciem pirkstiem - tu vari savilkt dūri un dot triecienu. Tāpat ir arī ar komandu - kad visi strādā kopā, viena mērķa vārdā, iespējams sasniegt daudz vairāk. Tikai sadarbojoties un uzticoties viens otram, komanda spēj pārvērst izaicinājumus iespējās un idejas - taustāmos rezultātos, pārliecināts ir akciju sabiedrības Maag Latvija, kas Latvijā pārstāv arī tādu zīmolu kā Rīgas miesnieks, valdes loceklis.

Pagājušajā gadā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) tika iesniegtas 530 sūdzības, un kopējā tendence pēdējos gados nemainās - apstrīdēti tiek apmēram 6% no iepirkumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

No iesniegtajām sūdzībām izskatīšanai IUB pieņēmis 433. "Sūdzības izskatīšanai mēs nepieņemam, ja netiek samaksāta depozīta maksa, sūdzībā nav norādīti pārkāpumi, ir nokavēti termiņi, iemesli ir dažādi. Vēl 50 sūdzības vēlāk ir atsaukuši paši iesniedzēji," teica Lapiņš.

Viņš informēja, ka kopumā pagājušajā gadā ir izskatītas 334 sūdzības, bet daļa tiks izskatīta šogad. No 334 izskatītajām par pamatotām ir atzītas 123 sūdzības jeb 37%. Apmēram tā tas ir arī citos gados, kad pamatotas ir apmēram 40% no izskatītajām sūdzībām, sacīja Lapiņš.

No nozarēm, kuru iepirkumos iesniegtas sūdzības, dominē būvdarbi, par ko ir bijušas 62 sūdzības, par pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem - 40 sūdzības, jo pērn bija salīdzinoši daudz skolu ēdināšanas iepirkumu, par informācijas tehnoloģiju iepirkumiem - 32 sūdzības. Tālāk ir konsultācijas, apmācības, apsardze un citas jomas, par kurām saņemts mazāk sūdzību.

Ja Saeima ceturtdien, 19.decembrī, neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, apstiprināja Latvijas Bankā.

ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvija šādā situācijā jau ir bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē - pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 2018.gadā. Rimšēvičs, kamēr netika precizēts viņam piemērotais drošības līdzeklis, 2018.gadā vairākus mēnešus nevarēja apmeklēt ECB Padomes sēdes.

Ar īpašu ECB Padomes lēmumu tolaik tika atļauts Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai piedalīties sēdēs bez balsstiesībām, novērotāja statusā. Vēlāk Rimšēvičs izdeva pilnvaru Razmusai pārstāvniecībai ECB Padomē, un 2018.gada septembrī Latvija atguva savas balsstiesības.

Saeima 19.decembrī Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja amatā apstiprināja līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka, kuram sestdien beidzas pilnvaru termiņš, vietnieku Māri Kāli.

Parlamentā ceturtdien notika Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, taču valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atsauca savus kandidātus - Kazāku un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai nākamgad vienotos par vienu kopīgu kandidātu.

Saeimā balsojums notika par opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu, kurš netika ievēlēts.

Kālis pildīs prezidenta pienākumu izpildītāja pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai. Koalīcijas partijas ir solījušas, ka jauns Latvijas Bankas prezidents tiks ievēlēts līdz 2025.gada janvāra beigām.

Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.

"Latvijas Bankai pēc iespējas drīz ir nepieciešams prezidents, kas var pilnvērtīgi pildīt likumā noteiktos pienākumus. Ņemot vērā, ka manai kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta, es atsaucu savu kandidatūru prezidenta amatam, lai lieki netērētu laiku neauglīgās diskusijās," teikts Purgailes paziņojumā.

Jau ziņots, ka piektdien, 24.janvārī, valdības koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili.

Pēc "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica aģentūrai LETA iepriekš teiktā, koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos.

Valdības koalīciju veidojošās partijas vienojušās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt līdzšinējo Latvijas Bankas prezidenta vietnieci Santu Purgaili, aģentūrai LETA pavēstīja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Pēc viņa teiktā, Purgailei ir konceptuāls valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju atbalsts.

Koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos, uzsver Jurēvics.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA pauda, ka partijai bija svarīgi, lai koalīcijā ir vienošanās par kandidātu, kurš ir līdzvērtīgs bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

Purgailes līdzšinējā pieredze un kvalifikācijas apliecina, ka viņa būs ļoti laba Latvijas Bankas vadītāja, uzskata Šuvajevs. Purgaile atbilst visiem koalīcijas un Latvijas Bankas likumā noteiktajiem kritērijiem, akcentēja partijas vadītājs, pieļaujot, ka Purgaili salīdzinās ar Kazāku.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Norisinājusies Rīgas 2.slimnīcas piebūves un esošās ēkas pārbūves Ģimnastikas ielā 1 metu konkursa devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksme, kurā par uzvarētāju atzīta SIA "OZOLA&BULA, arhitektu birojs", kas saņēma godalgu 14 000 eiro apjomā.

Kopējais konkursa godalgu fonds bija 30 000 eiro, kas tika sadalīts atbilstoši žūrijas komisijas lēmumam par godalgu fonda sadalījumu. Ņemot vērā būtiskas atšķirības metu piedāvājuma funkcionālā risinājuma kvalitātē, žūrijas komisija nolēma trešo vietu nepiešķirt un godalgu fondu pārdalīt, attiecīgi piešķirot pirmo, otro vietu un trīs veicināšanas prēmijas.

• Pirmo vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra SIA "OZOLA & BULA, arhitektu birojs".

• Otro vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā žūrijas komisija piešķīra piegādātāju apvienībai SIA "DR ARHITEKTI" un AS "Palast Architekts".

• Žūrijas komisija piešķīra trīs veicināšanas godalgas, katru 2000 eiro apmērā SIA "DUAL arhitekti", SIA "Lauder Architects" un SIA "AB3D".

Partneriem ir izdevies atrast veidu, kā viens otram panākt pretī un atgriezties pie diskusijas, komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Jaunās vienotības" (JV) vienošanos atteikties no saviem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs noliedza, ka šī bijusi jau sākotnēja politiska iecere, lai "diplomātiskāk atsijātu" esošo Latvijas Bankas vadītāju.

Valainis skaidroja, ka Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās process no sarunas par to, kurš ir labākais no diviem profesionāļiem, iegāja pilnīgi citā gultne, rodoties jautājumiem par koalīcijas stabilitāti un tēmām, kas nesaistās ar Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumiem.

"Līdz ar to - tā ir pavisam loģiska rīcība," viņš teica, paužot, ka ir svarīgi, lai kandidātam ir plašs Saeimas atbalsts.

"Man ir prieks, ka ir izdevies atrast veidu, kā varam viens otram panākt pretī un atgriezties pie šīs diskusijas," izteicās ministrs.

Koalīcijas iekšējās sarunās par vienotu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu netiek izskatīta bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūra, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija.

Pērnā gada nogalē uz Latvijas Bankas prezidenta amatu "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzīja bijušo prezidentu Kazāku, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar atsevišķiem Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" (AS) deputātiem - "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Dienu pirms balsošanas Saeimā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka koalīcijas partijas atsauc savus kandidātus un notiks jauns izvirzīšanas process, kurā koalīcija vienosies par vienotu kandidātu.

Aģentūrai LETA zināms, ka koalīcijā netiek izskatīta arī atkārtota Bērziņa kandidatūra.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes premjere apgalvoja, ka koalīcija Latvijas Banka prezidenta jautājumā virzās ļoti strauji uz priekšu.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.