Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.
Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.
“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:
55 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (56 – jūnijā; 57 – maijā; 58 – aprīlī; 60 – martā);
16% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (15% – jūnijā; 14% – maijā; 14% – aprīlī; 13% – martā);
15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (15% – jūnijā; 15% – maijā; 14% – aprīlī; 14% – martā);
19% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs (22% – maijā; 22% – aprīlī; 25% – martā; 24% – februārī; 20% – janvārī).
Pēc gadiem ilgas stagnācijas tirgus atkopšanos un aktivizēšanos veicina gan makroekonomiskie faktori, tas ir, mēneša vidējā atalgojuma palielināšanās (atšķirībā no mājokļu cenām), stabila nodarbinātība, Euribor likmes krišanās, gan arī daļēji psiholoģiski aspekti, piemēram, tā dēvētais "pesimisma nogurums" (exhaustion of pessimism). Pircēji un pārdevēji, kuri ilgstoši atlika lēmumu pieņemšanu nenoteiktības dēļ, maina uzvedību un sāk aktīvāk iesaistīties darījumos, jo vēlme gaidīt tiek aizvietota ar vēlmi rīkoties.
Jūlijā Rīgas mājokļu tirgus bija salīdzinoši aktīvs gan piedāvājuma, gan darījumu ziņā. Iegādei kopumā bija pieejami apmēram 3 920 dzīvokļu, bet īrei – aptuveni 2 280. Jaunajos projektos pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs darījumu cenas sasniedza vidēji 2 730 EUR/m², savukārt centrā – jau 3 400 EUR/m². Renovētajās ēkās centrā dzīvokļu vidējās cenas bija 2 500 EUR/m². Piedāvājumā Rīgā ir pieejami 1 860 dzīvokļi jaunbūvēs un sludinājumos vidējā cena sasniedza 3 160 EUR/m². Otrreizējā tirgū jaunbūvēs Rīgas apkaimēs vidējā cena darījumos bija 1 990 EUR/m², bet centrā – 2 960 EUR/m². Sērijveida dzīvokļu segmentā apkaimēs cenas bija ap 1 040 EUR/m², bet centrā – 1 600 EUR/m². Šajā segmentā iegādei pieejami aptuveni 1 480 dzīvokļi, bet īrei – ap 790.
Joprojām pēc darījumu apjoma līdera pozīciju ieņem Imanta, veidojot 26 % no visiem darījumiem Rīgas kreisajā krastā. Visstraujākais cenu kāpums reģistrēts Daugavgrīvas apkaimē (+9 %), kur kvadrātmetra cena sasniegusi 820 EUR, tikmēr Iļģuciemā dzīvokļu cenas kritušās par 5%. Vidējā augstākā iekštelpu cena par vienu kvadrātmetru joprojām ir Āgenskalnā – 1250 EUR/m², neskatoties uz to, ka kaimiņu apkaimēm ir pieaugusi kvadrātmetra cena, Āgenskalnā tā ir palikusi nemainīga. Zolitūdē ir samazinājies darījumu skaits, tomēr vidējā cena par kvadrātmetru pieaugusi par 8%.
Arī šogad Purvciema apkaimē bijis vislielākais darījumu skaits, veidojot piekto daļu no visiem reģistrētajiem darījumiem Rīga labajā krastā. Dzirciemā un Purvciemā cenas sērijveida dzīvokļiem paaugstinājušās, bet augstāko kvadrātmetra cenu saglabā Teika – 1250 EUR/m. Salīdzinot ar 2024. gadu Juglā un Mežciemā cenas nedaudz samazinājušās, savukārt Ķengarags un Vecmīlgrāvis piedzīvojis nelielu cenu korekciju.
Tirgū dominē 602. sērijas un lietuviešu projekti, kas kopumā veido vairāk nekā trešdaļu no visiem sērijveida darījumiem gan kreisajā, gan labajā krastā. 602. sērijas dzīvokļiem cena labajā krastā pieaugusi par 3 %, bet kreisajā krastā saglabājusies stabila. Tikmēr 119. sērijveida dzīvokļi kļuvuši par 6% dārgāki nekā pērn, sasniedzot 1090 EUR/m², bet labajā krastā šīs pašas sērijas cena ir kritusies par 2 %.
Brežņeva laika dzīvokļi abos krastos uzrāda vieglu cenu samazinājumu (–1 %), kas varētu liecināt par iedzīvotāju piesardzību pret šo segmentu. 103. sērijai un ķieģeļu Hruščova projektiem kreisajā krastā cenas palikušas nemainīgas, bet Brežņeva laika dzīvokļi abos krastos cena samazinājusies par 1 %. Savukārt visstraujākais cenu kritums reģistrēts ķieģeļu Hruščova projektos labajā krastā (–3 %), iespējams, norādot uz nolietojuma ietekmi vai zemāku pieprasījumu.
Mazģimeņu projektiem un 467. sērijai redzams būtisks cenu kāpums (attiecīgi +4% un +5%), lai gan to darījumu īpatsvars ir salīdzinoši neliels. Jaunajos un vecajos Lietuviešu projektos cenas augušas no 2% līdz 3%, bet darījumu īpatsvars šajās sērijās joprojām ir augsts.
Kaimiņvalstīs sērijveida dzīvokļu cenas ir tuvas Latvijas jauno projektu līmenim, kas tikai vēl vairāk norāda uz darījumiem labvēlīgo periodu Latvijā.
“Nekustamo īpašumu speciālisti bieži joko: labākais laiks nekustamā īpašuma iegādei bija pirms pieciem gadiem, bet otrais labākais ir šodien. Šķiet, ka, skatoties uz šī brīža datiem un tirgus ciklisko dabu, pēc trīs-pieciem gadiem cilvēki skatīsies uz 2025. gada vasaru un teiks – kāpēc es toreiz vēl domāju?,” saka “Latio” nekustamo īpašumu analītiķe Ksenija Ijevļeva.
