Elektroenerģijas tirgotāju vidēji gadā maina 7% mājsaimniecību, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Pēc viņa teiktā, 2022.gadā, kad tika piedzīvota energocenu krīze, šis īpatsvars pieauga virs 10%, bet tagad tas atkal atgriezies pie 7%.

Absolūtos skaitļos pagājušajā gadā bija ap 60 000 elektroenerģijas tirgotāja maiņas gadījumu, bet 2022.gadā to skaits sasniedza 90 000.

Viņš atzina, ka šie skaitļi nav lieli.

"Vidējais mājsaimniecības patēriņš Latvijā ir ap 200 kilovatstundām (kWh) mēnesī, bet daudzos mājokļos pat tikai 100 kWh, kas ir maz, un līdz ar to izdevumi par elektroenerģiju nav tādi, lai būtu motivācija ļoti aktīvi mainīt tirgotājus," skaidroja Jansons, piebilstot, ka, piemēram, Skandināvijā mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš ir vairākkārt lielāks, un tad arī cenu atšķirība par vienu kilovatu mājsaimniecībām ir daudz svarīgāka.

Latvijā mājokļos apmēram 80% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Apgaismojumam un citām elektriskajām ierīcēm, kā arī ēdiena pagatavošanai kopā tiek izmantots mazāk par 20% no visa mājsaimniecību enerģijas gala patēriņa.

Jaunzems norāda, ka šobrīd būtiskāko daļu no šīs siltumenerģijas nodrošina, sadedzinot dažādus kurināmos gan mājsaimniecībās, gan centralizēto siltumapgādes sistēmu siltumiekārtās.

Jaunzems informē, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra secinājusi - Latvijas ēku fonds "turpina patērēt lielu enerģijas daudzumu un ir novecojis, kas kavē panākt būtisku enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu".

Vairāk nekā pusē no visām Latvijas mājsaimniecībām, tostarp pilsētās līdz pat 70% apkure tiek nodrošināt no ārējā piegādātāja, tas ir, ar centralizētās siltumapgādes sistēmām. Savukārt ārpus pilsētām aina ir pretēja - individuālā siltumapgāde ir gandrīz 80% mājsaimniecību, raksta Latvijas Bankas padomnieks.

Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.

2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās

Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada 1. pusgadā bija 73 miljoni eiro (iepretim 119 miljoniem pērn), informē banka.

Peļņas samazinājumu pamatā veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm, kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa (izmaksas 36 miljonu eiro apmērā 2025. gada 1. pusgadā).

Kopējie bankas izdevumi šī gada 1. pusgadā ir sasnieguši 80 miljonus eiro (81 miljons pērn). Šogad tika izveidoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā (pērn 1. pusgadā tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā).

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, ir samazinājušies par 41 miljonu eiro, savukārt tīrie komisiju ienākumi palielinājušies par 1 miljonu eiro.

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Eiropas Komisijas rosinātais ReArm Europe plāns, kas paredz būtiski palielināt aizsardzības finansējumu dalībvalstīm ģeopolitiski saasinātajā situācijā, paver iespēju arī fiskālās telpas paplašināšanai – tuvākajā laikā plānots aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma klauzulu, kas dos ES dalībvalstīm iespēju ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus, neierosinot pārmērīga budžeta deficīta procedūru.

Arī Latvijā turpmāk neizbēgami nāksies vēl vairāk palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, sasniedzot mērķi 4% un vēlāk 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 23 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Ģeopolitiskie riski šobrīd ir augsti, un turpmāk aizsardzībai būs nepieciešams atrast adekvātu finansējuma avotu. Finanšu līdzekļus var atrast dažādi - taupot, samazinot budžeta izdevumus, veicinot ekonomikas izaugsmi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus, kā arī pieļaujot budžeta deficīta kāpumu. Varētu piemērot minēto rīku kombināciju. Diemžēl izvirzot aizsardzību priekšplānā, valdībai būs relatīvi mazāk līdzekļu, lai dāsni finansētu veselības aprūpi un izglītību. Savukārt aizsardzība ir eksistenciāls jautājums. Ja vēlamies izdzīvot, nepieciešams bruņoties,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 570,62 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gadā veidoja 1,549 miljardus eiro, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2023.gadā, kamēr procentu izdevumi pieauga par 90% un sasniedza 428,771 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pagājušajā gadā bija 354,888 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2023.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 15,7% - līdz 107,348 miljoniem eiro.

2024.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 2,253 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 16,659 miljardi eiro, kas ir par 4,8% jeb 759,167 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 107,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,2% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 337,291 miljonu eiro, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 6,7% un veidoja 93,299 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 86,752 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,8% - līdz 26,155 miljoniem eiro.

2025.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,111 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 379,465 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Lietuvā gada inflācija aprīlī saglabājusies līdz 4,1% līmenī, liecina Valsts datu aģentūras piektdien publiskotie dati.

Gada salīdzinājumā preču cenas Lietuvā kļuvušas par 3,3% dārgākas, bet pakalpojumu cenas pieaugušas par 5,8%.

Visvairāk gada inflāciju aprīlī ietekmēja siltumenerģijas, piena un piena produktu, siera un olu, sabiedriskās ēdināšanas, komplekso ceļojumu, tabakas produktu, alkoholisko dzērienu, privāto transportlīdzekļu apkopes un remonta, maizes un graudu produktu, medikamentu un alus cenas pieaugums, kā arī elektrības, degvielas un smērvielu, automašīnu cenas kritums.

Vidējā gada inflācija aprīlī bijusi 1,9% salīdzinājumā ar 1,5% iepriekšējā mēnesī.

Mēneša inflācija aprīlī bijusi 0,1% salīdzinājumā ar 0,4% martā.

Salīdzinājumā ar martu preču cenas samazinājās par 0,3%, kamēr pakalpojumu cenas pieauga par 1%.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā, informē Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš norādīja, ka maijā pievienotā likme samazināta 979 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 921 to darīja pie esošā aizdevēja, bet 58 pārkreditējās.

Kopš gada sākuma pievienotās procentu likmes samazinātas jau 7246 mājsaimniecībām, kas ir pusi vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopā. Aptuveni puse no šīm mājsaimniecībām ir piedalījušās "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju programmās, kas liecina, ka likmes aktīvi samazina mājsaimniecības ar bērniem.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums šā gada laikā pārsniedzis pus miljardu eiro jeb teju 11% no visa hipotekārā kredītu portfeļa Latvijā.

Vilerts skaidro, ka vidējais likmes samazinājums joprojām ir ap 0,5 procentpunktiem tiem, kas likmi samazināja pie esošā aizdevēja un 0,8 procentpunkti tiem, kas to darīja pārkreditējoties. Tas ir ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji 370 un 500 eiro gadā. Kopējais ietaupījums gada laikā sasniedz 2,5 miljonus eiro, bet visa atlikušā kredītu termiņa laikā - 36 miljonu eiro.

Apdrošinot nekustamo īpašumu, daļa privātmāju īpašnieku joprojām galvenokārt parūpējas par dzīvojamo ēku un tajā esošo iedzīvi. Taču statistika rāda, ka viensētās atjaunošanas darbi bieži vien nepieciešami pavisam citām lietām – labiekārtojuma konstrukcijām.

Pēkšņo vētru, spēcīgo lietavu un arī sadzīvisku negadījumu dēļ cieš žogs ap teritoriju, terase, siltumnīca vai batuts. Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati rāda, ka labiekārtojumam nodarīto postījumu vidējās izmaksas ir 1305 eiro, un neapdrošinātajos īpašumos saimniekiem tās jāsedz no savas kabatas.

Vēja brāzmas gaisā pacelta siltumnīca piezemējas uz teritoriju iežogojošās sētas, salaužot tās dēļus kā skalus. Batuts apgāžas, atraujas no zemes un aizlido kaimiņu mājas pagalmā. Vētrā nolauzts koks uzgāžas uz pirts jumta, izsitot tajā caurumu. Ilgstošas lietavas appludina terasi vai lapeni, sabojājot tajā esošās dārza mēbeles. Vai malkas kravu atvedušās kravas automašīnas vadītājs pārrēķinās, manevrējot šaurajā pagalma iebrauktuvē, un izgāž žoga vārtus. Šie ir tikai daži no daudziem simtiem līdzīgu aprakstu, kādus BTA atlīdzības pieteikumos saņem no Nekustamo īpašumu apdrošināšanas klientiem. Īpaši daudz tādu ienāk pēc spēcīgām vētrām, kādas Latvijā aizvadītajos gados piedzīvotas nepatīkami bieži.

Saules enerģijas ģenerācijā Latvijā ir sasniegts tirgus piesātinājums, tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš stāstīja, ka aktivitāte saules enerģijā turpinās un nāk klāt jauni ģeneratori. Tostarp mājsaimniecības palielina apmērus, kā arī juridisko personu pusē attīstās saules parki, un tie vēl ar gandrīz 300 megavatiem (MW) ir tapšanas stadijā.

"Redzēsim, cik daudz uzbūvēs, bet skaidrs ir, ka gadu mēs beigsim pie 900 MW vai pat viena gigavata (GW) saules ģenerācijas sadales tīklā. Tas ir būtiski vairāk nekā normālā saulainā dienā ir mūsu pašu patēriņš," teica Jansons, skaidrojot, ka vasarā saulainā dienā Latvijā patēriņa jauda ir ap 600 vai 700 MW.

Jansons stāstīja, ka saules ģeneratoru uzstādīšanas temps mājsaimniecībām vairs nav tāds kā bija. Pakāpeniski ir sasniegts tirgus piesātinājums, bet, ja tagad saules paneļi tiek uzstādīti kopā ar uzkrājošo bateriju, tas ļauj balansēt patēriņu.

Luminor neto peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajā ceturksnī bija 45,4 miljoni eiro, salīdzinot ar 66,8 miljoniem eiro pagājušā gada attiecīgajā periodā, teikts bankas paziņojumā medijiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka palielināja izsniegto finansējumu mājokļu kreditēšanā, samazināja izdevumus un saglabāja nemainīgi labu kredītportfeļa kvalitāti. Banka saglabā spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas.

Kopējie pamatdarbības ieņēmumi samazinājās par 34,7 miljoniem eiro, galvenokārt neto procentu ienākumu samazinājuma dēļ, ko ietekmēja zemākas eiro procentu likmes. Banka saglabāja izmaksu disciplīnu un samazināja kopējos pamatdarbības izdevumus par 6,7 miljoniem eiro. Bankas izdevumu un ienākumu attiecība bija 55,5%, savukārt kapitāla atdeve bija 10,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas, kā arī augstu kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms bija 1,9% no bruto aizdevumu apjoma.

Katra 50. ola, kura tiek piegādāta globālajā tirgū, nāk no Latvijas, un pēc putnu olu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija).

Putnkopība vienmēr ir bijusi nozīmīga Latvijas lauksaimniecības nozare. Mājputni izsenis apgādāja lauku saimniecības ar putnu gaļu, olām, kā arī spalvām, kuras tika izmantotas visdažādāko mājsaimniecības preču, tostarp arī spilvenu un segu, ražošanā. Olas izsenis bija viens no svarīgākajiem līdzekļiem, kā dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas regulāri nonāca iedzīvotāju uzturā. Putnkopības produkcijas ražošanas apjomi tradicionāli samazinās karu laikā, bet tie tiek atjaunoti, iestājoties miera laika apstākļiem. Latvijā vismazākie olu ražošanas apjomi bija raksturīgi pasaules karu laikiem, it īpaši Otrā pasaules kara laikā, kad Latvijā bija viens no mazākajiem putnkopības ražošanas apjomiem Latvijas vēsturē.

Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi un pieprasījuma straujo pieaugumu, esošā atbalsta programma (EKII) elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei tuvojas noslēgumam.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) informē, ka papildu finansējums šai programmai netiks piešķirts, taču jau tiek strādāts pie jaunas iniciatīvas elektroauto izmantošanas veicināšanai, kuru plānots ieviest 2026. gadā.

"Programma skaidri parādījusi sabiedrības gatavību pāriet uz ilgtspējīgu mobilitāti, kuras pamatā izmanto Latvijā ražotu enerģiju, piemēram, izmantojot saules paneļu saražoto elektroenerģiju. Mēs īpaši priecājamies, ka to izmantojušas arī vairāk nekā 1000 daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Iedzīvotāju interese, iegādāties auto ar zemām lietošanas izmaksām, apsteidza optimistiskākās prognozes un sākotnēji plānotais finansējums vairākkārtīgi tika papildināts, tajā skaitā šī gada aprīlī. Kopumā ar valsts atbalstu vairāk nekā 5600 mājsaimniecības iegādājušās videi draudzīgus automobiļus. Man ir gandarījums par programmas laikā sasniegto, tādejādi mazinot mūsu atkarību no fosilajiem importa resursiem un stiprinot Latvijas ekonomiku,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība. Tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses.Viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu.

Kas ir pašu kapitāls?

Pašu kapitāls ir būtiska uzņēmuma bilances sastāvdaļa. Tas atspoguļo naudas summu, kas tiktu atgriezta uzņēmuma īpašniekiem, ja visi aktīvi tiktu pārdoti un visi parādi nomaksāti.

Pašu kapitāls sastāv no:

- uzņēmuma pamatkapitāla (dibinātāju ieguldījums uzņēmējdarbības uzsākšanai), •

- rezervēm (peļņas daļa, kura tiek novirzīta īpašiem mērķiem), •

- nesadalītās peļņas.

Finansiāli stabils uzņēmums visā savas darbības laikā uztur pozitīvu pašu kapitālu. Tomēr noteiktos apstākļos uzņēmumam var rasties negatīvs pašu kapitāls. Tas parasti notiek, kad uzņēmums ilgstoši cieš zaudējumus, kā rezultātā rodas negatīvs nesadalītās peļņas atlikums.

Pielāgojoties cilvēku vajadzībām, "Orkla Latvija" koncerna zīmols "Spilva" ieviesis jaunu risinājumu garšvielu paciņām – tagad tās ir pieejamas ar zip-lock aizdari. Turklāt jaunie iepakojumi turpmāk būs pieejami jaunā dizainā.

Garšvielu paciņu jaunā dizaina izveidē tika investēti teju 15 000 eiro.

Zip-lock aizdare ļauj paciņu atvērt un aizvērt atkārtoti, nodrošinot ilgāku garšvielu kvalitāti.

“Garšvielu plaukts daudzās mājsaimniecībās kļūst bagātīgāks – cilvēki arvien apzinātāk izvēlas konkrētas garšas, kas iederas gan ikdienas maltītēs, gan svētku reizēs gatavotos īpašos ēdienos. Mēs redzam, ka pircēji joprojām dod priekšroku pārbaudītām vērtībām, vienlaikus nebaidoties izmēģināt tradicionālajā ēdienu gatavošanā arī kaut ko jaunu un ne tik ierastu. Piemēram, pēc pārdošanas datiem redzam, ka papildus klasisko garšvielu topam iedzīvotāji ir iemīļojuši arī tādas ēdienu piedevas kā ķimenes, kanēlis vai asā paprika. Tāpat mūsu garšvielu sortimentā atgriežas tik daudzu iemīļotās krustnagliņas un lauru lapas,” norāda SIA “Orkla Latvija” Komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas. Mājsaimniecības atkritumus šķiro 79 % iedzīvotāju, un tas ir labi, jo tas ir daudz.

Ne tik labi – pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies, un tas nozīmē, ka faktiski esam sasnieguši griestus un turpmāka šķirošanas izaugsme var izrādīties izaicinoša. Priecē galvenā motivācija šķirot – rūpes par vidi, uz ko norāda divas trešdaļas aptaujāto. Tas ļauj cerēt, ka, vēl vairāk attīstoties infrastruktūrai un jau kopš bērnības veidojoties izpratnei par šķirošanu, varbūt panāksim, ka nākotnē atkritumus šķiros ja ne gluži visi, tad vismaz visi tie, kuri šobrīd sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Vairāk konteineru – vairāk šķirotāju

Mēdz teikt, ka dabūt 20 % šķirotāju ir vienkārši, bet 80 % jau ir maksimums. Ar katru procentpunktu pieaugums ir lēnāks. 79 % ir gandrīz griesti, it sevišķi bezmaksas šķirošanas sistēmā, kas ir iespēja samazināt izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem. Kā zināms, nauda ir spēcīgs motivators. Un tomēr pat taras depozīta sistēmai, maksājot taustāmu naudu par katru nodoto pudeli, izdodas nodrošināt tikai 91–92 % atdevi. Tā notiek daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Arī tad, ja šķirošanas konteinerus uzstādītu ik pa 100 metriem, vienmēr atradīsies kāds, kurš pat par naudu būs pārāk slinks, lai atnestu savu dzēriena pudeli atpakaļ no meža.Tomēr nešķirotāju, kuri kā galveno šķērsli min konteineru nepieejamību, kļūst arvien mazāk, un tā ir laba zīme. Viņu skaits pēdējo četru gadu laikā ir sarucis par 16 procentpunktiem, kas liecina par divām pozitīvām tendencēm: infrastruktūra ir attīstījusies, un šis arguments cilvēkiem nav bijis tikai aizbildinājums. Tātad var cerēt, ka arī tie 60 % nešķirotāju, kuri apgalvo, ka šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, ar laiku patiešām to darīs.

Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs ražotājus investēt iekārtās, kas palīdz nodrošināt balansu, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Komentējot apstiprināto tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma modeli, kas paredz 25% izmaksu segt ražotājiem un 75% patērētājiem, Ločmelis uzsvēra, ka šeit nevar izveidot tādu sistēmu, lai visi ir apmierināti.

Viņš skaidroja, ka šī brīža piedāvājums ir radies kompromisu rezultātā, un tas ir veidots ar motivāciju ievērot tīkla balansu. "Tas varētu kalpot kā investīciju stimuls investēt iekārtās, kas palīdz šo balansu nodrošināt," sacīja Ločmelis.

Viņš teica, ka pilnīgi pretēja alternatīva būtu uzlikt konstantu maksājumu pilnīgi visiem ģeneratoriem, tai skaitā tiem, kas palīdz nodrošināt balansu. "Tas būtu tāds regresa maksājums. Šobrīd sistēma ir izveidota tāda, kas tieši motivē ievērot balansu," stāstīja "Latvenergo" pārstāvis.

Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz katrs ceturtais darījums ar bankas finansējumu notika Latvijas reģionos un tendences liecina, ka arvien vairāk cilvēku mājokļa iegādei izvēlas ne tikai pilsētas centrus, bet arī piepilsētas.

Vai tas nozīmē, ka arī īpašumi piepilsētā kļūst par vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu? Skaidro Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Nekustamā īpašuma priekšrocība piepilsētās visbiežāk ir tā pieejamā cena, taču tas nav vienīgais ieguvums, jo piepilsētas ir kļuvušas par ideālu līdzsvara punktu, apvienojot iespēju dzīvot zaļākā un klusākā vidē, vienlaikus saglabājot piekļuvi darba tirgum, izglītībai un kultūras dzīvei. Tāpat arī interese par mājokli ārpus galvaspilsētas aug – Luminor bankas dati liecina, ka mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem un pieprasītākās īpašumu atrašanās vietas ir līdz 35 kilometru rādiusam ap Rīgu. Pērn 18% no visiem darījumiem bija Mārupē, 17% Ropažos un tāpat arī Ķekavā. Svarīgi, ka šajās pašvaldībās ir labi attīstīta infrastruktūra, piemēram, skolas, bērnudārzi, sporta centri, medicīnas iestādes un citas ērtības, kas ir noteicošs faktors tieši ģimenēm ar bērniem.

Mazumtirdzniecības apjomi šā gada februārī salīdzināmajās cenās samazinājušies par 0,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Samazinājumu noteica pārtikas preču mazumtirdzniecības sarukums par 4,2%. Turpretī degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 4,4%, bet nepārtikas preču noiets saruka par 0,1%.

Pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas turpina pieaugt, kas negatīvi ietekmē arī mazumtirdzniecības apjomus. Kopš pērnā gada septembra ik mēnesi tās bijušas vismaz par 5% augstākas nekā gadu iepriekš, bet šā gada februārī cenas augušas par 6,3%. Visstraujāk cenas augušas tādām precēm kā sviests, kafija, šokolāde, žāvētas/kūpinātas zivis, brokastu pārslas un tabakas izstrādājumi. Tikmēr nepārtikas preču cenas šā gada februārī bija pērnā februāra līmenī (+0,0%), bet degviela par 1,1% lētāka nekā gadu iepriekš.

Latvijā turpina palielināties iedzīvotāju iesaiste tekstila šķirošanā – to apliecina vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Latvijas Zaļā punkta” apkopotie dati.

2025. gada pirmajos četros mēnešos “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” izvietotajos konteineros savāktas 838 tonnas tekstilizstrādājumu. Tas ir par teju 30 % vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā, kad tika savāktas 647 tonnas. Šie rādītāji apliecina iedzīvotāju augošo gatavību šķirot tekstilu, tomēr vienlaikus izgaismo sistēmas izaicinājumus – pie šāda pieprasījuma pieejamais finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pieejamu tekstila šķirošanas infrastruktūru visā Latvijā.

Arī aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju iesaiste tekstila šķirošanā pieaug. “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījumā veiktās SKDS aptaujas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri šķiro nolietoto tekstilu, ir pieaudzis no 19 % līdz 30 %.