Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Iļjenkovs atzīmēja, ka sankciju režīms darbojas jau ilgāku laiku, bet patlaban vienotā aliansē pret to ir bloķējušās Irāna, Ziemeļkoreja un Krievija, jo karā Ukrainā tiek izmantoti irāņu droni un Ziemeļkorejas karavīri.
Prakse liecina, ka sankcijas vienas pašas nespēj mainīt valsts uzvedību, bet spēj ietekmēt valsts spējas veikt aktīvu karadarbību, vērtēja FID pārstāvis.
Runājot par priekšnoteikumiem, lai sankcijas darbotos, Iļjenkovs norādīja, ka sankcijas jāvērš vispirms sektorā, kur tās ir vissāpīgākās. Krievijas gadījumā tas esot - "sist pa enerģētikas tirgu", jo Krievijas loma starptautiskajā naftas produktu tirgū arvien ir būtiska.
FID priekšnieka vietnieks vērsa uzmanību, ka ne visas valstis piekrīt Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt globālām, piemēram, ANO ir noteikusi sankcijas pret Ziemeļkoreju.
"Tātad numur viens ir politiskā griba sankcijas padarīt vēl stiprākas. Ja redzam sankciju kārtā vienu papildus luksusa preci, tad jautājums paliek, kas patiešām šajā kārtā ir iekšā, prot, vai patiešām atņemta Krievijai iespēja rīkoties ar aktīviem un cik daudz ir piekļuves tiem resursiem, ar kuriem var tālāk karot, proti, Rietumu sensitīvajām tehnoloģijām. Šajā gadījumā gan redzam labus rezultātus, jo 80% Krievijas duāli lietojamo preču imports nāk tikai un vienīgi caur Ķīnu. Krievija Eiropas un rietumu ražojumu tehnoloģijas iegūst, bet daudz mazāk un daudz sarežģītākām plūsmā, kur Krievija pamatīgi pārmaksā," sprieda Iļjenkovs.
Pret Krieviju ir noteiktas bezprecendenta sankcijas, taču, lai tās efektīvāk darbotos, tās ir korekti jāizpilda. FID ir pārliecināts, ka Latvija nav vājais posms un mūsu valsts finanšu sektors ir ārkārtīgi spēcīgs sankciju izpildē, bet nevar gūt pilnīgu pārliecību, ka tikpat aktīvi strādā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis vai pasaules dienvidu puslodes valstis. "Šobrīd redzam, ka ne visās valstīs sankciju pārkāpums ir noteikts kā noziegums," uzsvēra Iļjenkovs.
Jau ziņots, ka 2024.gadā Latvijā konstatētie sankciju apiešanas un pārkāpšanas gadījumi galvenokārt saistīti ar aizliegtu preču eksportu uz Krieviju, muitas deklarācijās uzrādot precēm neatbilstošu kombinētās nomenklatūras kodu, uz kuru sankcijas neattiecas, vai veicot eksportu caur trešajām valstīm, kuras sankcijas nav noteikušas.
Vienlaikus ievērojami palielinājies identificēto gadījumu skaits, kad Krievijā reģistrētām juridiskām personām tiek sniegti aizliegti pakalpojumi, kā arī kad fiziskas personas ir nodarbinātas sankcijām pakļautas fiziskas personas īpašumā vai kontrolē esošā juridiskā personā un, pildot darba pienākumus, sankciju subjektam dara pieejamus saimnieciskos resursus, liecina FID gada pārskats.
