Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien paziņoja par iniciatīvu mazu un cenas ziņā pieejamu automobiļu ražošanai Eiropā.

"Miljoniem eiropiešu vēlas iegādāties cenas ziņā pieejamus Eiropas automobiļus," uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā sacīja Leiena. "Mums jāinvestē mazās un lētās automašīnās, kas būtu paredzētas ne tikai Eiropas tirgum, bet arī apmierinātu pieprasījuma kāpumu pasaulē."

Salīdzinājumā ar Ķīnas uzņēmumiem Eiropas ražotāji līdz šim ir spējuši piedāvāt vien salīdzinoši dārgus elektriskos automobiļus.

Leiena gan neprecizēja, vai šī iniciatīva būs paredzēta tikai pilnībā elektrisku automobiļu ražošanai, taču uzsvēra, ka "nākotne būs elektriska, un Eiropa būs daļa no tās."

"Automobiļu nākotne un nākotnes automobiļi jārada Eiropā," sacīja EK prezidente.

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

Eiropas Savienība (ES) atliks otrdien paredzēto tarifu importam no ASV stāšanos spēkā, kas būtu bijusi atbilde uz ASV noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam, jo cer panākt vienošanos ar Vašingtonu, lai izvairītos no 30% procenta tarifa visam importam, ko draudējis noteikt ASV prezidents Donalds Tramps, svētdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Tramps sestdien pavēstīja, ka, ja līdz 1.augustam netiks panākta vienošanās ar ES, viņš importam no 27 valstu bloka piemēros 30% tarifu.

"Savienotās Valstis mums ir nosūtījušas vēstuli ar pasākumiem, kas stāsies spēkā, ja sarunu ceļā netiks panākts risinājums, tāpēc mēs arī pagarināsim savu pretpasākumu apturēšanu līdz augusta sākumam," žurnālistiem Briselē sacīja fon der Leiena.

"Tajā pašā laikā mēs turpināsim gatavoties pretpasākumiem, lai mēs būtu pilnībā gatavi," viņa piebilda.

EK priekšsēdētāja norādīja, ka ES "vienmēr ir bijusi ļoti skaidra nostāja, ka mēs dodam priekšroku sarunu ceļā panāktam risinājumam. Tā tas paliek spēkā, un mēs izmantosim laiku, kas mums ir līdz 1.augustam".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien aicināja Eiropas Savienībā (ES) samazināt elektroenerģijas nodokļus, lai uzlabotu konkurētspēju un apkarotu dzīves dārdzības krīzi.

"Kamēr enerģijas izmaksas samazinās, enerģijas nodokļi atkal palielinās," uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā sacīja Leiena. "Paskatieties uz nodokļiem, ko mūsu rūpniecība maksā par elektroenerģiju. Šie nodokļi ir 15 reizes augstāki par nodokļiem, kas tiek maksāti par gāzi, un tas tā nedrīkst būt."

Viņa norādīja, ka ES rūpniecībai jāmaksā vidēji 34% elektroenerģijas nodoklis, bet mājsaimniecībām jāmaksā vidēji 42% nodoklis.

Tāpat EK prezidente aicināja atvēlēt papildu investīcijas atjaunīgās enerģijas ražošanai ES valstīs.

"Viszemākās enerģijas cenas ir valstīs, kas ražo daudz enerģijas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, neatkarīgi no tā, vai tā ir saules, vēja, hidroenerģija, ģeotermālā vai kodolenerģija," sacīja Leiena. "Strādāsim kopā, lai samazinātu šos nodokļus un ļautu mūsu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izmantot iekšzemē ražotu elektroenerģiju, nevis importētus kurināmos."

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.

"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.

Pēc viņas teiktā, sankcijas ir efektīvas. "Mēs jau esam izmantojuši bloķētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, lai panāktu prezidenta Putina sēšanos pie sarunu galda," piebilda Leiena.

Lidmašīna, kurā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiana devās uz Bulgāriju, tikusi pakļauta Krievijas apzināti izraisītajiem GPS navigācijas sistēmas traucējumiem, pirmdien paziņojusi EK.

Kā laikrakstam "Financial Times" apliecinājušas trīs informētas amatpersonas, incidents tiek uzskatīts par Krievijas iejaukšanās operāciju.

GPS nedarbojās visā Plovdivas lidostas zonā, pastāstījusi viena no amatpersonām.

Pēc stundas ilgas riņķošanas virs lidostas pilots pieņēma lēmumu nosēsties rokas vadības režīmā, izmantojot papīra kartes, piebildis avots.

"Tā bija neapstrīdama iejaukšanās," uzsvērusi otra amatpersona.

Bulgārijas gaisa satiksmes dispečeru dienests laikrakstam apstiprinājis, ka bijis šāds incidents.

"Kopš 2022.gada februāra novērojami nopietni [GPS] slāpēšanas gadījumi, bet pēdējā laikā - signālu viltošana," teikts Bulgārijas gaisa satiksmes dispečeru dienesta paziņojumā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka Eiropas Savienības (ES) priekšlikums abpusēji atteikties no muitas tarifiem rūpniecības precēm, tajā skaitā automašīnām, nav pietiekams, lai kompensētu transatlantiskās tirdzniecības deficītu.

"Eiropas Savienība attiecībā uz mums ir bijusi ļoti, ļoti slikta, viņi neņem mūsu automašīnas, tāpat kā Japāna šajā ziņā, viņi neņem mūsu lauksaimniecības produktus. Viņi praktiski neko neņem," žurnālistiem Baltajā namā paziņoja Tramps.

Jau ziņots, ka sestdien ASV noteica vismaz 10% muitas tarifus, ko Vašingtona piemērojusi gandrīz visiem saviem tirdzniecības partneriem. Paredzēts, ka imports no ES valstīm no trešdienas tiks aplikts ar 20% muitas nodevu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES ir gatava sarunām ar Vašingtonu un ir piedāvājusi ASV abpusēji atteikties no muitas tarifiem rūpniecības precēm. Leiena uzsvēra, ka Eiropa vienmēr ir gatava noslēgt labu vienošanos, bet vienlaikus brīdināja, ka neveiksmes gadījumā EK ir "gatava reaģēt ar pretpasākumiem un aizstāvēt mūsu intereses".

Eiropas Savienība (ES) uz 90 atliek atbildes tarifu ieviešanu importam no ASV, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs vēlamies dod iespēju sarunām," sacīja Leiena. "Ja sarunu iznākums nebūs apmierinošs, spēkā stāsies mūsu pretpasākumi," viņa uzsvēra.

ES dalībvalstis trešdien apstiprināja pirmos atbildes tarifus importam no ASV 10- 25% apmērā, kuriem bija paredzēts spēkā stāties otrdien.

Trešdien apstiprinātie tarifi paredzēta kā atbilde uz ASV tarifiem tērauda un alumīnija importam, kas tika noteikti pirms aptuveni mēneša.

Taču ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pavēstīja, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. ES bija paredzēts 20% tarifs.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā laikrakstam "Financial Times" norādījusi, ka Eiropas Savienība (ES) apsver iespējas noteikt tarifus tādiem ASV tehnoloģiju lieluzņēmumiem kā "Meta" un "Google".

Gan ASV, gan ES ir uz laiku atlikušas savstarpēju paaugstinātu muitas tarifu piemērošanu, taču Brisele gatavojas iespējamībai, ka diplomātiskie pūliņi tirdzniecības nesaskaņu atrisināšanai varētu ciest neveiksmi.

Ja sarunu rezultātā netiks panākts apmierinošs iznākums, ES pieejami plaši atbildes pasākumi, sacīja Leiena.

"Piemēram, iespējams noteikt nodevas digitālo pakalpojumu reklāmas ienākumiem," viņa paskaidroja.

Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Jērgs Kukīss aicināja būt piesardzīgiem.

"Mums vienkārši jābūt uzmanīgiem ar digitālajiem uzņēmumiem, jo mums nav reālu alternatīvu," sacīja Kukīss.

Uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka vienkārši nav tāda apmēra mākoņdatošanas vai mākslīgā intelekta pakalpojumu sniedzēju, kas varētu aizstāt ASV uzņēmumus, viņš paskaidroja.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien ierosinājuši ieviest stingrākus noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē, tostarp visā blokā noteikt minimālo 16 gadu vecumu, no kura bērni bez vecāku piekrišanas var piekļūt sociālajiem tīkliem un mākslīgā intelekta kompanjoniem.

Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieņemtajā ziņojumā likumdevēji ierosināja neļaut nevienam bērnam, kas jaunāks par 13 gadiem, piekļūt sociālajiem tīkliem - ar vecāku atļauju vai bez tās.

EP deputāti arī aicināja piemērot naudas sodus un aizliegumus platformām, kas neievēro ES noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu. Iniciatīvas autori uzsver, ka ES jāievieš stingrāki noteikumi attiecībā uz piekļuvi sociālajiem tīkliem, kā arī vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi nepilngadīgajiem, kas izmanto tiešsaistes pakalpojumus.

Piemēram, lai ierobežotu piekļuvi kaitīgam saturam, likumdevēji vēlas pasargāt nepilngadīgos no algoritmiem, kas balstīti uz iesaistīšanos, un aizliegt azartspēlēm līdzīgu mehānismu iekļaušanu bērniem pieejamās spēlēs. Ziņojumā teikts, ka platformām būtu arī jāaizliedz sekmēt nepilngadīgo darbošanos kā influenceriem.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka Bulgārija atbilst visiem kritērijiem, lai pievienotos eirozonai, paverot ceļu tās kļūšanai par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas zonas 21.dalībvalsti no nākamā gada 1.janvāra.

EK ziņojumā teikts, ka pēc inflācijas samazināšanas Bulgārija atbilst visiem kritērijiem ES vienotās valūtas ieviešanai.

"Eiro ir taustāms Eiropas spēka un vienotības simbols," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena. "Pateicoties eiro, Bulgārijas ekonomika kļūs spēcīgāka, jo palielināsies tirdzniecība ar eirozonas partnervalstīm, tiešās ārvalstu investīcijas, piekļuve finansējumam, kvalitatīvas darbavietas un reālie ienākumi."

Bulgārija pievienojās ES 2007.gadā, un iepriekš bija plānojusi ieviest eiro 2024.gadā, taču pievienošanos eirozonai aizkavēja salīdzinoši augstā inflācija, kas tobrīd veidoja 9,5%.

EK nesen prognozēja, ka inflācija Bulgārijā šogad veidos 3,6%, bet nākamgad tā samazināsies līdz 1,8%.

Ja cenas griesti Krievijas naftai netiks samazināti līdz 45 ASV dolāriem par barelu, Igaunija varētu bloķēt Eiropas Savienības (ES) 18.sankciju paketes pieņemšanu, pieļauj Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Ministrs trešdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka Igaunija apsver veto tiesību izmantošanu, ja jaunajās sankcijās Krievijai ES neiekļaus zemākus cenas griestus naftai. Lēmumiem par bloka ārpolitiku ir nepieciešama visu ES valstu vienprātība.

"Mūsu nostāja ir ļoti skaidra - naftas cenu ierobežojumam ir jābūt šajā paketē. Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir ļoti stingra," teica Cahkna, piebilstot, ka cenas griestu samazināšana būtu visspēcīgākais jaunās sankciju paketes elements.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas nostāja ir pieņemt Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji ierosināto sankciju paketi. Valdība iebilst pret dažu valstu centieniem to mīkstināt, izslēdzot jauno cenu ierobežojumu.

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.

EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".

EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.

Jaunais muitas tarifs, ko ASV noteiks automobiļu eksportam no Eiropas Savienības (ES), kā to paredz abu pušu vienošanās, apgrūtinās Vācijas autoražotājus, pirmdien paziņoja Vācijas Autoražotāju asociācija (VDA).

"ASV noteiktais tarifs 15% apmērā, kas tiks piemērots arī automobiļu detaļām, Vācijas autobūves uzņēmumiem gadā izmaksās vairākus miljardus eiro un tos apgrūtinās," norāda VDA prezidents Hildegards Millers.

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

Lai arī jaunais muitas tarifs 15% apmērā automobiļu eksportam no ES ir zemāks par 25%, ko Tramps noteica autoražotājiem aprīlī, tas ir krietni augstāks par ierasto 2,5% muitas nodevu, kāda tika piemērota iepriekš.

"Tagad ir svarīgi, kā vienošanās izskatās konkrētāk un cik tā ir uzticama," sacīja Millers.

Nedēļas nogalē panāktā Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās ir labāka nekā tirdzniecības karš, pirmdien paziņoja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

"Esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka šī vienošanās ir labāka nekā tirdzniecības karš ar ASV," žurnālistiem sacīja Šefčovičs.

Viņš norādīja, ka tā ir "labākā vienošanās, ko mēs varējām panākt ļoti sarežģītos apstākļos".

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien panāca vienošanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ka eksportam no bloka uz ASV tiks piemērots 15% tarifs, bet ASV eksportam uz ES netiks piemēroti nekāds tarifs.

Tramps bija draudējis importam no ES noteikt 30% tarifu, ja vienošanās netiktu panākta līdz 1.augustam.

Tomēr vienošanās izpelnījās asu kritiku no dažām ES dalībvalstīm un rūpniecības nozarēm, kas apsūdzēja ES par pārāk vieglu piekāpšanos ASV prezidentam.

Eiropas Savienība (ES) neieviesīs plānotos muitas tarifus tarifus ASV precēm 93 miljardu eiro vērtībā, jo pagājušajā mēnesī Brisele un Vašingtona panāca tirdzniecības vienošanos.

"Komisija šodien ir pieņēmusi nepieciešamās juridiskās procedūras, lai apturētu mūsu ES pretpasākumu īstenošanu, kuriem bija paredzēts stāties spēkā 7.augustā," sacīja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs tirdzniecības jautājumos Olofs Gills.

EK, kas atbild par 27 valstu bloka tirdzniecības politiku, bija sagatavojusi sarakstu ar ASV precēm, pret kurām vērst pasākumus, ja sarunās ar Savienotajām Valstīm neizdotos noslēgt vienošanos.

ES pretpasākumi būtu vērsti pret virkni ASV eksporta preču, sākot no sojas pupiņām līdz lidmašīnām, automobiļiem un viskijam.

Taču EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 27.jūlijā panāca vienošanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Gatavojot 19.sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju noteikt ierobežojumus valstīm, kas palīdz Maskavai apiet jau ieviestās sankcijas, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

ES dalībvalstu ārlietu ministri šonedēļ tiksies Kopenhāgenā, lai apspriestu jaunāko sankciju paketi. Viens no darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem būs mehānisms, kas ir līdzīgs 2023.gadā pieņemtajai sekundāro sankciju sistēmai, kura līdz šim nav tikusi izmantota.

"Bloomberg" norāda, ka ES līdz šim nav bijusi noskaņota ieviest sekundārās sankcijas, taču, šķiet, šobrīd bloks ir sasniedzis robežu, kad šādi ierobežojumi varētu tikt noteikti.

Aģentūra arī ziņo, ka nākamajā ES sankciju paketē galvenā uzmanība tiks pievērsta personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu pretlikumīgā izvešanā uz Krieviju. Šis temats ļoti ieinteresēja ASV prezidentu Donaldu Trampu, kad viņš nesen Baltajā namā tikās ar Eiropas valstu līderiem, lai apspriestu karu Ukrainā, raksta "Bloomberg".