Krievijas naftas kompānija "Lukoil" pirmdien paziņoja, ka tā pārdos savus aktīvus ārvalstīs.

Aktīvi tiks pārdoti pēc ASV pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma noteikt sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

"Tā kā dažas valstis ir ieviesušas ierobežojošus pasākumus pret šo kompāniju un tās meitsabiedrībām, kompānija paziņo par savu nodomu pārdot savus starptautiskos aktīvus," teikts "Lukoil" paziņojumā.

Kompānija piebilda, ka vairāksolīšanas process jau ir sācies.

Pēc diplomātiskas aktivitātes un pirmajām tiešajām sarunām starp Krieviju un Ukrainu vairāk nekā trīs gadus laikā centieni izbeigt karu Ukrainā ir iesaldēti bez progresa pazīmēm.

Naftas tirdzniecības uzņēmums "Gunvor Group" paziņojis, ka vairs neplāno iegādāties ASV sankcijām pakļautās Krievijas naftas kompānijas "Lukoil" ārvalstu aktīvus.

Oktobra beigās "Lukoil" pavēstīja, ka ir vienojusies par savu ārvalstu aktīvu pārdošanu "Gunvor".

Par to tika paziņots neilgi pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

Ceturtdienas vakarā ASV Finanšu ministrija nodēvēja "Gunvor" par "Kremļa marioneti" un paziņoja, ka uzņēmumam netiks piešķirta darbības licence, "kamēr vien [Krievijas diktators Vladimirs] Putins turpinās savu bezjēdzīgo slepkavošanu".

"Prezidents Tramps ir skaidri paziņojis, ka karam ir nekavējoties jābeidzas," vienlaikus norādīja ministrija.

Krievijas naftas lieluzņēmums "Lukoil" ceturtdien aicināja nekavējoties apturēt karadarbību Ukrainā, ar šo paziņojumu kļūstot par vienu no pirmajiem pašmāju lielajiem uzņēmumiem, kas izsakās pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsākto karu pret kaimiņvalsti.

"Publiskās akciju sabiedrības "Lukoil" direktoru padome pauž bažas par patlaban notiekošajiem traģiskajiem notikumiem Ukrainā un apliecina visdziļāko līdzjūtību visiem, kurus skārusi šī traģēdija," teikts paziņojumā.

"Mēs iestājamies par drīzāku bruņotā konflikta pārtraukšanu un pilnībā atbalstām tā atrisināšanu sarunu ceļā, ar diplomātiskiem līdzekļiem," tīmekļa medijs RBK citē padomes paziņojumu.

Vairāki prominenti Krievijas uzņēmēj, kas paši atrodas ārpus valsts, pauduši bažas par iebrukuma ekonomiskajām sekām, bet "Lukoil" paziņojums ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad ar šādu paziņojumu klajā nāk liels pašu valsts uzņēmums.

"Lukoil" norādīja, ka turpinās pūliņus, lai "nodrošinātu enerģijas drošas piegādes klientiem visā pasaulē", un ka ir "apņēmības pilna stiprināt mieru, starptautiskās attiecības un cilvēciskās saites".

Miljardieris Vagits Aļekperovs nolēmis pamest Krievijas naftas uzņēmuma "Lukoil" direktoru padomi un atstāt uzņēmuma prezidenta amatu, teikts kompānijas paziņojumā.

Atlūgumu Aļekperovs iesniedzis ceturtdien.

"Lukoil" preses dienests norāda, ka marta beigās Aļekperovam piederēja 3,12% "Lukoil" akciju, kā arī viņš bija vēl 5,43% akciju labuma guvējs ar ģimenes trasta fondu vai kopfondu starpniecību.

Lielbritānijas valdība 13.aprīlī Aļekperovu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā iekļāva sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Pēc žurnāla "Forbes" aplēsēm, Aļekperova bagātības apmērs ir 10,5 miljardi ASV dolāru, līdz ar to viņš ir 10.bagātākais cilvēks Krievijā.

Ķīnas valsts uzņēmumi uz laiku pārtraukuši Krievijas naftas iepirkumus saistībā ar to, ka ASV noteikušas sankcijas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem nozares avotiem.

Saskaņā ar "Reuters" rīcībā esošo informāciju "PetroChina", "Sinopec", CNOOC un "Zhenhua Oil" vismaz īstermiņā neveiks darījumus ar pa jūru piegādāto Krievijas naftu bažu par sankcijām dēļ.

Ķīna pa jūru importē aptuveni 1,4 miljonus barelu Krievijas naftas dienā. "Reuters" norāda, ka lielāko daļu no šī apjoma iepērk neatkarīgas naftas pārstrādes rūpnīcas, tostarp mazie operatori. Tirgotāji apgalvo, ka neatkarīgie pārstrādātāji, visticamāk, pārtrauks iepirkumus, lai novērtētu sankciju ietekmi, bet labprāt tos atsāks, ja būs iespēja.

Iepriekš, atsaucoties uz avotiem, "Reuters" ziņoja, ka arī Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" pirmdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kas paredz nosaukumā likvidēt pirmos divus vārdus un pārcelt savu nodokļu rezidenci no Nīderlandes uz Lielbritāniju.

"Royal Dutch Shell" norāda, ka turpmāk padomes sēdes notiks Lielbritānijā, un šajā valstī bāzēsies arī uzņēmuma vadītāji un finanšu bosi.

Vienlaikus kompānija savā nosaukumā likvidēs vārdus "Royal Dutch", un turpmāk uzņēmumu sauks vienkārši "Shell".

Tāpat uzņēmums plāno atcelt tā nedaudz mulsinošu struktūru ar divu klašu akcijām. Šobrīd Londonas biržā akcionāri var iegādāties A vai B klases akcijas.

Akcionāri par šo restrukturizācijas plānu balsos nākamajā mēnesī.

Nīderlandes valdība paziņojusi, ka to šis "Royal Dutch Shell" paziņojums ir nepatīkami pārsteidzis.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" otrdien paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi.

Uzņēmums arī paziņojis, ka valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes saistībā ar starptautiskajiem aicinājumiem uzņēmumiem saraut attiecības ar Maskavu Ukrainas kara dēļ.

"Shell" norāda, ka no Krievijas pārtrauks pirkt visa veida ogļūdeņražus, tostarp jēlnaftu, naftas produktus, dabasgāzi un sašķidrināto dabasgāzi.

Šāds lēmums pieņemts dažas dienas pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba kritizēja "Shell" par to, ka tā turpina iegādāties Krievijas naftu.

Uzņēmuma vadītājs Bens van Beurdens atvainojies par šādu kompānijas rīcību.

Kā vēstīts, "Shell" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas, kas noteiktas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Šāda rīcība varētu arī novērst vienu no galvenajiem šķēršļiem, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu ar ASV.

Divi informācijas avoti "Reuters" norādījuši, ka "Reliance Industries", kas ir Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs privātajā sektorā, plāno samazināt vai pilnībā pārtraukt importu.

"Krievijas naftas importa pārskatīšana turpinās, un "Reliance Industries" pilnībā saskaņo savu rīcību ar Indijas valdības pamatnostādnēm," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Arī valstij piederošie uzņēmumi "Indian Oil Corp.", "Bharat Petroleum Corp." un "Hindustan Petroleum Corp." pārskata līgumus, lai nodrošinātu, ka pēc ASV sankciju ieviešanas piegādes netiek saņemtas tieši no "Rosņeftj" un "Lukoil".

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" ceturtdien paziņoja, ka norakstīs līdz pat pieciem miljardiem ASV dolāru (4,6 miljardi eiro), pārtraucot darbību Krievijā pēc tās uzbrukuma Ukrainai.

Aktīvu vērtības samazināšanās un papildu izdevumi saistībā ar darbībām Krievijā pirmajā ceturksnī veidos aptuveni 4-5 miljardus dolāru, norāda uzņēmums.

"Shell" februāra izskaņā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Tolaik uzņēmums vēstīja, ka šo kopprojektu vērtība veido aptuveni trīs miljardus dolāru.

Savukārt marta sākumā "Shell" paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi, kā arī valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes.

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Lielbritānijas enerģētikas milzis "Shell" trešdien paziņoja, ka pātraucis būvēt biodegvielu ražotni Nīderlandē, kas būtu bijusi viena no lielākajām Eiropā.

Ņemot vērā sliktus tirgus apstākļus, "Shell" pērn apturēja atjaunīgo biodegvielu ražotnes būvniecību Roterdamā, kurā bija paredzēts ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu un dīzeļdegvielu no atkritumiem.

"Izvērtējot tirgus dinamiku un būvniecības izmaksas, kļuva skaidrs, ka projekts nebūs pietiekami konkurētspējīgs," norāda uzņēmums.

Pirmo reizi par šo projektu tika paziņots 2021.gadā saistībā ar plāniem palīdzēt Eiropai sasniegt starptautiski saistošos kaitīgo emisiju samazināšanas mērķus.

Vairāk nekā pusi no rūpnīcas ražošanas jaudas bija paredzēts veltīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanai. Tā ir biodegviela, kas ražota no augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām, piemēram, cepamās eļļas un taukiem, un kas rada mazāk oglekļa dioksīda emisiju nekā tradicionālā reaktīvā degviela.

Lai radītu veiksmīgu biznesu, primāri nepieciešama laba ideja, kā arī pareizie cilvēki, kas palīdzēs šo ideju īstenot, uzskata Juris Frīdmanis, SIA Nordes būve valdes loceklis.

Pēc idejas formulēšanas un apstākļu analīzes nepieciešams uzstādīt mērķus, kā arī definēt stratēģiju un vajadzīgos resursus mērķu sasniegšanai, atzīmē J.Frīdmanis, uzsverot, ka viens no galvenajiem biznesa resursiem ir cilvēki. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī saprotami spēles noteikumi, tajā skaitā no valsts puses, spriež Nordes būve valdes loceklis. Latvijā, manuprāt, trūkst ilgtermiņa redzējuma - stratēģijas, kur mēs vēlamies nonākt 10-20 gadu perspektīvā un kādas jomas attīstīt. Lai bizness Latvijā attīstītos, jābūt kvalitatīvākam dialogam starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem, un es patiesi ceru, ka nākotnē šī situācija uzlabosies, norāda J.Frīdmanis.

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Amazon", "Apple" un "Facebook" īpašnieces "Meta" akcijas cena palielinājās pirms gaidāmas šo uzņēmumu peļņas publiskošanas.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena, kas trešdien bija kritusies, ceturtdien pieauga.

"50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans atzina, ka tirgus atkopjas pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījis ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums nemainīt procentlikmes un signāli, ka nav gaidāma procentlikmju pazemināšana martā.

FRS, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka pēdējos gados ir vairākkārt paaugstinājušas procentlikmes, cīnoties pret inflāciju. Tagad, kad inflācija sākusi samazināties, tās vēl nav sākušas procentlikmju pazemināšanu.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" pirmdien paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Kompānija pavēstīja, kā pārdos savu 27,5% daļu naftas un gāzes projektā "Sakhalin-2", 50% daļu divos Sibīrijas naftas atradņu projektos un izstāsies no gāzesvada "Nord Stream 2" projekta.

"Mēs esam šokēti par dzīvības zaudēšanu Ukrainā bezjēdzīgās militārās agresijas rezultātā, kas apdraud Eiropas drošību," paziņoja "Shell" izpilddirektors Bens van Bērdens.

Kā ziņots, pirmdien Norvēģijas enerģētikas kompānija "Equinor" paziņoja, ka pārtrauks investīcijas Krievijā un aizies no valstī izveidotajiem kopuzņēmumiem.

"Equinor" uz pērnā gada beigām Krievijā pārvaldīja aktīvus 1,2 miljardu dolāru apmērā.

Kopš 2012.gada uzņēmumam arī bijušas partnerattiecības ar Krievijas valsts kontrolētās naftas kompāniju "Rosņeftj".

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā.

ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt šī kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī.

Sankcijas noteiktas dienu pēc tam, kad tika atcelta plānota Trampa un Putina tikšanās Budapeštā, Vašingtonai paužot vilšanos par progresa trūkumu pamiera sarunās ar Maskavu. Par jaunām sankcijām pret Krieviju trešdien vienojās arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

"Ņemot vērā Putina atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu, Finanšu ministrija nosaka sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, kuras finansē Kremļa kara mašīnēriju," paziņoja Besents.

Viņš brīdināja, ka Finanšu ministrija ir gatava "tālākai darbībai, ja nepieciešams", lai atbalstītu Trampa centienus izbeigt karu.

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Kā liecina Eiropas Savienības gāzes tranzīta operatoru dati, uz kuriem atsaucas aģentūra "Reuters", fiziskā gāzes plūsma pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu no Baltkrievijas uz Poliju pēc pusnakts bija vienlīdzīga nullei.

"Gazprom" arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesakcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā.

Otrdien "Gazprom" informēja Polijas valsts enerģētikas kompāniju "PGNiG" par nodomu 27.aprīlī pilnībā apturēt piegāzes pēc Jamalas līguma.

"PGNiG" pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.

"PGNiG" Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.

Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju arvien vēršas plašumā, lai gan tas šim agresoram tāpat nav liedzis piepildīt savus koferus ar naudu.

Proti, pasaulē jau gadiem nav veiktas pietiekamas investīcijas jaunu izejvielu atrašanā un ieguvē. Tagad, kad no izejvielu piedāvājuma vienādojuma spēji jāņem ārā Krievija, radušos deficītus aizpildīt ir ļoti izaicinoši. Rezultātā daudzu izejvielu cena skrējusi debesīs ar vēl lielāku ātrumu, nekā tas bija aktuāli pirms tam. Tas savukārt tai pašai Krievijai ļauj izejvielas pārdot dārgāk un nopelnīt vairāk pat pie mazāka to pārdotā apmēra.

Skaidrs ir tas, ka sankcijas un karš Ukrainā Krievijai ekonomiski būs ārkārtīgi sāpīgs pasākums un šīs valsts tautsaimniecība šogad spēji saruks. Šajā pašā laikā Krievijai joprojām kara liesmas kādu laiku un, iespējams, ilgāk, nekā sākotnēji varētu likties, barot droši vien tomēr ļaus ievērojami ieņēmumi no resursu pārdošanas, kas daļēji kompensēs tās ekonomiku graujošos negatīvos spēkus.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, savukārt naftas cenas palielinājās par vairāk nekā 5% pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, mēģinot panākt kara beigas Ukrainā.

Akciju cenas Volstrītā atguvās no trešdien piedzīvotā krituma pēc tam, kad Baltais nams apstiprināja, ka Tramps plāno nākamnedēļ tikties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai apspriestu tirdzniecību.

Tramps trešdien paziņoja par jaunām sankcijām "Rosņeftj" un "Lukoil", atzīstot, ka viņa sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nav nekādas virzības.

Tajā pašā dienā Eiropas Savienība vienojās par jaunām sankcijām Krievijai, lai panāktu kara izbeigšanu Ukrainā.

"Ir gaidāms, ka šīm jaunajām sankcijām būs reāla ietekme," sacīja "Global Risk Management" analītiķis Arne Lomans Rasmusens.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,3% līdz 46 734,61 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 6738,44 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 22 941,80 punktiem.

Ungārija meklē veidu, kā apiet ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem, piektdien paziņoja premjerministrs Viktors Orbāns.

ASV trešdien noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā. Šī ir pirmās sankcijas, ko ASV prezidents Donalds Tramps piemērojis Krievijai kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada janvārī.

Trampa spertais solis ir paaugstinājis naftas cenas un raisījis satraukumu Ungārijā un Slovākijā, kas ir lielākās Krievijas naftas pircējas Eiropas Savienībā.

Orbāns paziņoja, ka ir apspriedis šīs sankcijas ar Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumu MOL. "Mēs strādājam pie tā, kā apiet šīs sankcijas," intervijā valsts radio "Kossuth" paziņoja premjerministrs.

Čehijas valsts naftas cauruļvadu operators "Mero" parakstījis vienošanos par Transalpu naftas cauruļvada jaudas palielināšanu, lai līdz 2025.gadam izbeigtu Čehijas atkarību no Krievijas naftas.

Transalpu cauruļvads savieno Triestes ostu Itālijā ar Vācijas dienvidu pilsētu Ingolštati, bet no turienes ir savienojums ar Čehiju.

Cauruļvada jaudas palielināšana, kuras gaitā tiks nomainīti sūkņi, izmaksās līdz 67 miljoniem eiro. To finansēs "Mero".

Pēc jaudas palielināšanas Čehija no 2025.gada pa Transalpu cauruļvadu varēs saņemt līdz astoņiem miljoniem tonnu naftas gadā.

"Šī vienošanās ir mūsu nākotne, pēc ilgiem sešdesmit gadiem tā mūs atdalīs no Krievijas un palīdzēs mums sasniegt neatkarību, brīvību un suverenitāti enerģijas piegādēs," otrdien žurnālistiem sacīja "Mero" vadītājs Jaroslavs Pantūčeks.

Čehijā ir divas naftas pārstrādes rūpnīcas, kuras pagājušajā gadā saņēma 7,4 miljonus tonnu naftas, un 56% no šī daudzuma tika saņemtas pa cauruļvadu "Družba" no Krievijas.

Pagājušajā nedēļā novērotais naftas produktu cenu straujais kāpums šonedēļ ir pierimis, tomēr cenas joprojām saglabājas augstākajā līmenī pēdējo divu nedēļu laikā.

To nosaka sezonalitāte - pieprasījums šobrīd ir augsts, un situācija tirgos - saspringta. Tomēr vairāku faktoru sakritības rezultātā rudenī varētu sagaidīt naftas cenu kritumu.

Kā norāda Gatis Titovs, "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs, šonedēļ ir pierimis jēlnaftas biržas nākotnes cenu kāpums, jo investori vēl tikai izvērtē potenciālo ASV muitas tarifu politiku.

"ASV prezidents Donalds Tramps informējis par tarifu likmēm, ar kurām vairākas valstis var saskarties, ja līdz 1.augustam netiks panākta vienošanās par tirdzniecības līgumiem. Tas raisījis bažas par inflāciju un lēnāku ekonomisko izaugsmi, kas ietekmē arī naftas cenas. Tajā pašā laikā tirgus joprojām ir ļoti svārstīgs, un jebkuras jaunas ziņas var būtiski ietekmēt cenas," skaidro Gatis Titovs.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju perspektīvu un gaidot kompānijas "Apple" jaunākos peļņas rādītājus.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau sesto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentlikmi. Preses konferencē pēc komitejas sēdes FRS vadītājs Džeroms Pauels prognozēja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma.

Lielās tehnoloģiju kompānijas ceturtdien piedzīvoja pozitīvu akciju tirdzniecības sesiju, nosakot Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos par 1,5%.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja enerģētikas uzņēmuma "Shell" laba pirmā ceturkšņa peļņa. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās, tirdzniecībai šajās biržās atsākoties pēc 1.maija brivdienas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,9% līdz 38 225,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5064,20 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,5% līdz 15 840,96 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un labai ASV mikroshēmu ražotāja "Micron" prognozei veicinot investoru optimismu.

Eirozonā visstraujāk pieauga Parīzes biržu indekss, ko pārsvarā nodrošināja no Ķīnas patērētājiem atkarīgo luksusa preču ražotāju akcijas.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu, bet pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Nasdaq Composite".

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas ceturtdien atzina, ka pasaules otrajai lielākajai ekonomikai jārisina jaunas problēmas, un solīja atrisināt ilgstošo krīzi mājokļu sektorā un veicināt darbavietu radīšanu.

"Pēc mēnešiem ilgām tirgus gaidām Ķīnas varas iestādes beidzot atzīst, ka jāveic ievērojams darbs, lai uzlabotu pasaules otrās lielākās ekonomikas stāvokli," sacīja "Tickmill Group" tirgus stratēģis Patriks Manelijs.