Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

Pabeigta visu cūku likvidēšana un iznīcināšana Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā SIA "Baltic pork" novietnē, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Atgādinām, ka ĀCM SIA "Baltic pork" cūku novietnē tika konstatēts šī gada 31.augustā un tā ir līdz šim lielākā slimības skartā cūku novietne Latvijā.

Nedaudz vairāk kā mēneša laikā novietnē tika nogalinātas 22 366 cūkas, bet 806 cūkas slimības dēļ nobeidzās. Tādējādi kopumā iznīcināti 23 172 dzīvnieku līķi. Lielākā daļa no tiem nogādāti uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumu SIA "Grow Energy" pārstrādei biogāzē, bet aptuveni 350 tonnas likvidēto dzīvnieku apraktas SIA "Baltic pork" piederošajā teritorijā, par kuru iepriekš tika saņemts saskaņojums no Valsts vides dienesta.

Pēc visu cūku likvidēšanas un iznīcināšanas, ĀCM skartajā novietnē uzsākti telpu, aizgaldu un korpusu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbi.

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.

Latvijā šogad sešos mēnešos reģistrēti kopumā 5096 jauni uzņēmumi, kas ir par 9% jeb 421 uzņēmumu vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūnijā reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 106 uzņēmumiem mazāk nekā šogad maijā un par 90 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūnijā.

Šogad pirmajā pusgadā likvidēti 4448 uzņēmumi, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā šajā periodā audzis par 648 uzņēmumiem, informē "Lursoft".

Pagājušajā mēnesī fiksēts mazākais jaunu uzņēmumu skaits viena mēneša laikā šogad. Visaugstākais rādītājs sasniegts janvārī, kad reģistrēti 926 uzņēmumi.

Jūnijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 31,84 miljonus eiro, un "Lursoft" atzīmē, ka jūnijā reģistrēts jauns kopējā pamatkapitāla rekords 2025.gadā.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti četri uzņēmumi ar pamatkapitālu, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, tostarp līderim SIA "PSV-group" pamatkapitāls pārsniedz pat 17 miljonu eiro robežu. "Lursoft" izpētījis, ka jūnija izskaņā reģistrētais Alvim Ērglim piederošais "PSV-group" jau kļuvis par SIA "Latvijas aptieka" līdzīpašnieku (60%).

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti kopumā 6020 jauni uzņēmumi, kas ir par 10,2% jeb 555 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūlijā reģistrēti 924 jauni uzņēmumi, kas ir par 187 uzņēmumiem mazāk nekā šogad jūnijā un par 134 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūlijā.

Jūlijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 100,31 miljonu eiro, un no tiem vairāk nekā pusi, tas ir, 68,25 miljonus eiro, veido jūlijā reģistrētais lielākais uzņēmums - AS "SGCP Real Estate". Tā vienīgais akcionārs ir KS "SG Capital Partners Fund", kam pieder arī SIA "SG Capital Partners". "Lursoft IT" izpētījis, ka drīz vien pēc reģistrācijas jaunā akciju sabiedrība kļuvusi par SIA "Skanstes City" un SIA "Nordo" kapitāldaļu turētāju. "Skanstes City" pērn apgrozījusi 7,84 miljonus eiro un nopelnījusi 1,80 miljonus eiro, bet "Nordo" apgrozījums pieaudzis līdz 6,15 miljoniem eiro, peļņai pēc nodokļu nomaksas veidojot 1,58 miljonus eiro.

Klajā nācis jaunākais Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

Vērienīgajā izdevumā, kurš šogad tiek izdots jau 29.reizi, apkopoti Latvijas pelnošākie, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumi, lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, lielākie koncerni, nozaru un reģionu līderi, lielākie EBITDA pelnītāji, lielākie darba devēji u.c.

1.decembrī restorānā Whitehouse norisinājās TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Kredītprocentu likmju sarukums atjaunojis nekustamo īpašumu darījumu tirgu teju visos segmentos Latvijā.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Valsts zemes dienesta (VZD) atvērtajiem datiem par darījumiem 2025. gada deviņos mēnešos. „Dati rāda nekustamo īpašumu darījumu atjaunošanos pēc vairāku gadu ilga panīkuma, kura iemesls bija Eiropas Centrālās bankas lēmums par aizdevumu procentlikmju paaugstināšanu, lai tādējādi šķietami slāpētu inflāciju, kura bija sasniegusi pēdējā desmitgadē nepieredzētus augstumus visā Eiropā, taču līdz ar inflācijas nosēšanos arī procentlikmes ir sarukušas un lēnām atjaunojas aktivitāte, kura ietekmē gan celtniekus, gan būvmateriālu ražotājus, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējus,” situāciju analizē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Neraugoties uz pieaugušajiem ģeopolitiskajiem riskiem, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās - izņemtās) uzņēmumu pamatkapitālos 20024. gadā ir pieaugušas par 441 miljonu eiro.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. 2025. gada 1. janvārī Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 12,178 miljardus eiro, bet 2024. gada 1. janvārī – 11,73 miljardus eiro. Lursoft IT dati liecina, ka 2024.gadā veikto darījumu skaits sasniedzis 9962, kas ir par teju 50% vairāk nekā 2023. gadā, kad tādu bija 6530. Pēdējo piecu gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kādas līdz tam nav pieredzētas, taču investīciju bilance turpina augt. Pēc vairāku aptaujāto domām, ārvalstu investīciju jomā būtiskākais ir un vēl jo vairāk būs tas, no kurienes šādas investīcijas nāk un kādus investorus vēlas pie sevis redzēt Latvija. Skanēja arī secinājums, ka Latvijai būtu aktīvi jāiesaistās cīņā par investīcijām no vairākiem reģioniem, taču šādam solim esot nepieciešama proaktīva rīcība, vienlaikus pašu mājās jāveic attiecīgi mājasdarbi, kuri atvieglotu gan jaunpiesaistīto, gan jau esošo investoru darbību — samazinātu birokrātisko slogu un prasības, vēl jo vairāk tās, kādu nav kaimiņu konkurentvalstīs.

Restorānā Whitehouse 1.decembrī norisinājās Dienas Biznesa kopā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha tapušā zīmola izdevuma TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija.

Svinīgajā pasākumā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Latvijā jau trīs gadus pēc kārtas turpina sarukt nekustamo īpašumu darījumu skaits un samazinājušās arī darījumos reģistrētās summas.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Valsts zemes dienesta (VZD) atvērtajiem datiem par darījumiem pēdējo piecu gadu griezumā. 2024. gadā VZD ir reģistrēts 47791 darījums jeb, salīdzinot 2023. gadu, par 5,3% mazāk. Savukārt darījumi veikti par kopējo summu 2,31 miljards eiro, kas ir tikai par 48 milj. eiro mazāk nekā 2023. gadā, kad šī summa sasniedza 2,36 miljardus eiro. Jārēķinās, ka nekustamo īpašumu darījumu skaita sarukums nav tikai 2024., bet arī 2023. gada iezīme. Situācijas pamatā ir gan Latvijas iepriekš pieņemto lēmumu sekas, gan arī Eiropas Savienības un ne tikai inflācijas mazināšanas — faktiski tautsaimniecības atdzesēšanas - kokteilis.

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, likvidē mazāk, kopumā pieaug uzņēmumu skaits, strauji aug mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits, lai arī lēnāk, bet pieaug gan juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits, gan arī pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

To rāda SIA Lursoft IT un Valsts ieņēmumu dienesta dati. Lai arī kopumā tiek novērotas pozitīvas tendences, tomēr jautājumi par uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši mazajam biznesam, ir pietiekami aktuāli. Vienlaikus uzņēmējdarbība ir tieši tā joma, kura ne tikai nodarbina cilvēkus, maksā viņiem algu un attiecīgi arī, maksājot nodokļus, uztur valsti, finansē sabiedrībai svarīgus veselības aprūpes, izglītības, zinātnes, kultūras pakalpojumus un infrastruktūru.

Pārsteidzošs kokteilis

Kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti jau 2693 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti 2547, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā 2023. gada pirmajā ceturksnī audzis par 146. Lursoft norāda, ka pēdējos septiņus gadus bijusi negatīva tendence – jauno uzņēmumu bijis mazāk nekā likvidēto. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka pieaug mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits. Proti, šā gada 1. aprīlī tādu bija 11 490, bet pērnajā 1. aprīlī - 9243. Pozitīvu ainu rāda juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits 1. aprīlī, jo šogad tādu bija 190 151, kas ir par 1163 vairāk, nekā bija 2024. gada 1. aprīlī. Vienlaikus jāņem vērā, ka 2025. gada 1. aprīlī juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits ir pietuvojies tam, kāds tas bija 2021. gada 1. aprīlī, savukārt līdz 2019. gada līmenim 215 508 vēl ir patālu, taču pēdējos gados novērotais kaut arī nedaudz, bet vieš optimismu.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā ieguvēju AS Dobeles dzirnavnieks.

Dobeles dzirnavnieks ir lielākais pārtikas ražotājs Latvijā un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā. „Pastāvīgā uzņēmuma attīstība un ieguldītais darbs eksporta tirgos šobrīd Dobeles dzirnavniekam ļauj ierindot Latviju vadošo Eiropas Savienības pārtikas eksportētāju vidū – Latvija ir otrā lielākā auzu pārslu eksportētāja un septītā lielākā pastas eksportētājvalsts Eiropas Savienībā. 90% eksportētā Latvijas pārslu apjoma un 100% pastas tiek ražots Dobelē,” stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kuri padomju laika saimniekošanu ne tikai sekmīgi spēja pārslēgt uz tirgus ekonomikas principiem, bet veiksmīgi pārvarēja arī pārmaiņu laikus, vairākas krīzes un spēja sekmīgi attīstīties.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē balvas saņēmēju AS Virši-A.

AS Virši- A Latvijā strādā jau vairāk nekā 30 gadus — kopš 1995. gada, un pašlaik tam ir 84 degvielas uzpildes stacijas, tiek nodarbināti vairāk nekā 900 strādājošie. Jāņem vērā, ka uzņēmums ir nozīmīgs nodokļu maksātājs, jo 2024. gadā valsts budžetā kopumā samaksājis vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas ir par 40 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad valstij tika pārskaitīts vairāk nekā 61 miljons eiro. Protams, no šo nodokļu summas lauvas tiesa pienākas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. Jāņem vērā, ka ik gadus aug arī Virši- A samaksātie darbaspēka nodokļi, jo 2024. gadā to summa pārsniedza 7,2 milj. eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad šajos nodokļos valstij tika pārskaitīti 5,8 miljoni eiro.

Lielākās zemes īpašnieces Latvijā ir valsts — ministriju personā -, pašvaldības, kā arī atsevišķas privātās kapitālsabiedrības.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts zemes dienesta datiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka vienam un tam pašam īpašniekam var piederēt vairākas juridiskas personas, kurām pieder zemes

Dati pārsteidz

„Dati savā ziņā rāda pārsteidzošu ainu,” secina SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Nevienu gan nevar pārsteigt ar Latvijas valstij piederošajiem mežiem, kuru īpašniece valsts personā ir iegrāmatota Zemkopības ministrija ar 2,266 miljoniem ha, kam gan vēl būtu jāpieskaita Zemesgrāmatā uz Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas valsts meži vārda reģistrēti 15038,86 ha, aizsargājamās teritorijas – rezervāti iegrāmatoti kā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai piederošas zemes 163 857 ha platībā.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi, tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Turpmākajos izdevumos iepazīstināsim ar nominantiem tuvplānā un sākam ar titula Gada uzņēmējs 2025 ieguvēju – uzņēmuma Light Guide Optics International vadītāju Daumantu Pfafrodu - personību, kas apvieno inženieriju, vīziju un drosmi. Cilvēku, kurš savā nozarē nes Latvijas vārdu pasaulē.

Desmit gadu laikā uzņēmumam Light Guide Optics International izdevies sasniegt ievērojamu izaugsmi. Uzņēmuma peļņa pieaugusi gandrīz deviņas reizes, 2024. gadā sasniedzot 21,69 miljonus eiro, savukārt apgrozījums palielinājies vairāk nekā sešas reizes, 2024. gadā veidojot 57 miljonus eiro. Šo attīstības stāstu lielā mērā raksturo uzņēmuma vadītāja un īpašnieka Daumanta Pfafroda mērķtiecīgā pieeja, spēja domāt ilgtermiņā un drosme attīstīt augsto tehnoloģiju ražošanu globāli konkurētspējīgā nozarē. Daumanta Pfafroda vadībā Light Guide Optics International kļuvis par vienu no spilgtākajiem Latvijas ražošanas un eksporta veiksmes piemēriem, apliecinot ne tikai uzņēmuma finanšu rezultātus, bet arī stratēģisku līderību un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē balvas saņēmēju LSEZ Jensen Metal SIA.

LSEZ Jensen Metal SIA dibināts 2004. gadā. Uzņēmuma ražotnē tiek veikts pilns darbu cikls, sākot no sērijveida produkcijas līdz unikālu, individuāli izstrādātu priekšmetu izgatavošanai. Galvenie darbības virzieni ir nerūsējošā tērauda un melnā metāla metinātas iekārtas un komponenti pārtikas rūpniecībai un citām industrijām, kā arī furnitūras metāla komponenti. Uzņēmuma izstrādājumu klāsts šobrīd ir ļoti plašs – no plaukstas lieluma elementiem līdz konstrukcijām, kas sasniedz nelielas mājas izmērus. Uzņēmuma specifika ir izstrādājumu izgatavošana lieliem globāliem spēlētājiem saskaņā ar to dizainu un tehniskajām specifikācijām. Gala produkti nonāk dažādās pasaules valstīs, un ikdienā, ļoti iespējams, ikviens ir kaut kādā veidā saskāries ar produkciju, kura ir ražota, izmantojot Jensen Metal izstrādājumus.

Lai arī kapitāldaļu maiņas darījumu skaits pēdējo piecu gadu laikā sarucis, tomēr sabiedrības daļa vairāku jaunu anonsēto un notikušo darījumu kontekstu vērtē ar zināmām bažām.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka 2025. gada pirmajos divos mēnešos tikai 753 SIA nomainījās vismaz 50% kapitāldaļu turētāju sastāvs, savukārt analogā laikā 2021. gadā, kad vēl nebija aktīvās kara fāzes Ukrainā, šādi darījumi tikuši veikti 1027 SIA. Arī to SIA skaits, kurās visa gada laikā mainījies kapitāldaļu turētāju sastāvs vismaz par 50%, ir sarucis no 5374 2021. gadā līdz 4483 2024. gadā.

SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis norāda, ka kapitāldaļu īpašnieku maiņas process Latvijā ir samērā stabils ar tendenci sarukt. Ik gadu vismaz 50% kapitāla daļu atsavina (maina īpašniekus) 3-5% no nelikvidēto uzņēmumu kopskaita. Iemesli var būt dažādi. „Visbiežākie veidi - uzņēmumu dibināšana pārdošanai - gan vienkārši kā čaulas, gan lai realizētu, piemēram, nekustamā īpašuma darījumus (dzīvokļu pārdošana kā domājamās daļas pārdošana apsaimniekošanas uzņēmumā pēc ēkas uzbūvēšanas), gan jaunuzņēmumi, kuru mērķis ir piesaistīt kapitālu veiksmīgas idejas realizācijai, lai pēc tam pārdotu.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, līdzās Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumiem pasniegtas arī īpašās Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Šajā izdevumā iepazīstinām ar speciālbalvas Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā ieguvēju - specializēto reproduktīvās veselības klīniku Klīnika EGV.

Klīnika EGV ir viena no vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm reproduktoloģijas jomā. Pateicoties klīnikas medicīniskās apaugļošanas speciālistu profesionālajam darbam, kopš klīnikas dibināšanas pasaulē nākuši jau vairāk nekā 1700 bērni, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, gan iedzīvotāju reproduktīvās veselības stiprināšanā kopumā. Marta Slaidiņa, Klīnika EGV vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, atzīst, ka komanda ir gandarīta par paveikto un patiesi priecājas par katru mazuli, kura ceļš uz šo pasauli ir sācies ar Klīnika EGV atbalstu.

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, bet esošos likvidē mazāk, vienlaikus pieaug juridisko personu – nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Vairāku aptaujāto uzņēmēju vidū bija atšķirīgs skatījums par to, kas ir šo pozitīvo datu pamatā – valsts politika, tostarp pasākumi birokrātijas mazināšanai, kaimiņvalstu darbība nodokļu sloga paaugstināšanā, jaunu, drosmīgu jaunpienācēju stratēģiskais redzējums par īsto brīdi ieiešanai tirgū vai arī savdabīga sagadīšanās.

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka šī gada 1. jūlijā bija 86 613 pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš – 2024. gada 1. jūlijā, kad to skaits sasniedza 84 158. Gada laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 1. jūlijam pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pieaudzis par 2455. Jāņem vērā, ka tieši Covid-19 pandēmijas laikā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits piedzīvoja nozīmīgu sarukumu, taču turpmākajos gados šī nodokļa maksātāju skaits atkal lēnām pieaug. Savukārt nodokļu maksātāju – juridisko personu skaits šī gada 1. jūlijā bija 190 510, kas ir par 1103 vairāk, nekā bija 2024. gada 1. jūlijā, tomēr 2018. gada 1. jūlijā šādu subjektu skaits bija 212 827 jeb par 22 317 vairāk.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kam nav nevienas amatpersonas vai arī tās ir mirušas.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums. Pašlaik bez aktuālām amatpersonām ir 8284 uzņēmumi, 6855 ir tādas kompānijas, kuru vienīgā amatpersona ir mirusi, turklāt 6599 uzņēmumi ir bez amatpersonām, un to vienīgais īpašnieks ir miris.

Pusdzīvo problēma

“Tas, ka Latvijā eksistē 8284 nelikvidēti uzņēmumi, kuriem nav neviena aktuāla valdes locekļa, kas veido 4,6% no Latvijā uz šo dienu nelikvidēto uzņēmumu (181 540 šī gada 20. martā) kopskaita, ir fakts, un iemesli šai parādībai var būt dažādi,” situāciju komentē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka Uzņēmumu reģistrs korekti pilda savu funkciju, šos datus publiskojot gan valsts iestādēm, gan citiem uzņēmējiem. “Savukārt risinājumi, kā šo pusdzīvo uzņēmumu tēmu sakārtot, ir politiķu, ne Uzņēmumu reģistra kompetence, jo valdes neesamība vēl neliecina par citu Uzņēmumu reģistram nezināmu saistību neesamību, tāpēc šķietami vienkāršākais risinājums – izslēgt šādus uzņēmumus no Uzņēmumu reģistra – nebūtu vienmēr korekts,” skaidro A. Brūvelis. Viņaprāt, šo jautājumu var dalīt pēc diviem pamatkritērijiem: uzņēmumi un komercsabiedrības.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā balvas saņēmēju AS Latvijas Finieris.

Latvijas Finieris ir Eiropas līderis un viens no pasaulē vadošajiem uzņēmumiem mūsdienīgos un uz klientiem orientētos bērza koksnes izstrādājumu risinājumos. Ar zīmolu Riga Wood produkcija tiek realizēta 47 valstīs. Aptuveni 92% saražotā saplākšņa tiek eksportēts. Pārdošanu nodrošina 12 produktu attīstības un mārketinga uzņēmumi. Eiropā un citur pasaulē koncerna Latvijas Finieris uzņēmumi 2025. gada beigās nodrošina darbu kopumā vairāk nekā 2600 cilvēkiem.Latvijas Finieris ir nozīmīgs nodokļu maksātājs. 2024. gadā Latvijas valsts budžetam nodokļos tas ir samaksājis vairāk nekā 29 milj. Eiro, bet kopā valstīs, kurās darbojas koncerns, nodokļos samaksāts virs 40 milj. eiro.Uzņēmums aktīvi iegulda pētniecībā un jaunu sadarbību veidošanā.

Uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā pagājušajā gadā sasniegušas 11,33 miljardus eiro, kas ir par 0.73 milj. eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad samaksāja 10,60 miljardus eiro.

To tāda SIA Lursoft IT aprēķini apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2024. gadā samaksājuši 3,91 miljardu eiro, kas ir par 0.27 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, ka šajās iemaksās tika samaksāti 3,64 miljardi eiro. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī uzņēmumi pērn samaksājuši 2,12 miljardus eiro, kas ir par 0.2 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad tika samaksāti 1,92 miljardi. eiro.

Visvairāk nodokļos samaksājuši degvielas tirgotāji SIA Neste Latvija 206,33 milj.eiro, SIA Orlen Latvija — 202,32 milj. eiro un SIA Circle K Latvia —193,16 milj. eiro. Savukārt gan samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa — 22,66 milj. eiro, gan arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 40,39 milj. eiro līdere 2024. gadā bijusi SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kūra pērn nodarbināja teju 5,4 tūkstošus darbinieku, liecina SIA Lursoft IT informācija.