Mākslīgais intelekts maina to, kā mēs strādājam un vadām organizācijas. Tas ir praktisks rīks, kas palīdz izprast darba vidi un pieņemt labākus lēmumus cilvēku un komandu labā. Mākslīgais intelekts sniedz plašāku skatījumu un dziļāku izpratni, palīdzot vadītājiem pamanīt lietas, ko dati nespētu atklāt. Pārdomāti lietots mākslīgais intelekts palīdz padziļināt izpratni, ļaujot līderiem labāk orientēties darba vides dinamikā un veidot jēgpilnākas attiecības ar cilvēkiem.

Saskaņā ar 2025. gada Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu nākotnes darba vidi veidos ne tikai tehnoloģijas, bet arī unikālas cilvēku prasmes. Ziņojums paredz, ka līdz 2030. gadam visvairāk pieprasītās prasmes būs analītiska un radoša domāšana, noturība un spēja pielāgoties, motivācija un pašapziņa, zinātkāre, kā arī vēlme mācīties visa mūža garumā.

Šīs prasmes ir cilvēcīgas – balstītas emocionālajā inteliģencē, pašrefleksijā un radošumā. Tās ir īpašības, kas veido mūsu sadarbību un to, kā mērķtiecīgi izmantojam tehnoloģijas. Mākslīgā intelekta laikmetā mūsu spēja palikt cilvēcīgiem kļūst vēl būtiskāka – tā piešķir datiem jēgu un virzienu attīstībai. Lai vadītu efektīvi, nepieciešama gan uzticama informācija, gan resurss, ko tehnoloģijas nespēj radīt, – laikus ieklausīties un pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus.

Pētījumi un pieredze rāda – ja mākslīgā intelekta rīki tiek izmantoti ar noteiktu mērķi, tie var palīdzēt līderiem attīstīt empātiju, sekmēt uzticēšanos un labāk rūpēties par komandu labbūtību.

Agrīnu izdegšanas pazīmju noteikšana

Mākslīgais intelekts spēj analizēt lielu informācijas apjomu un pamanīt smalkas darbinieku noskaņojuma izmaiņas – piemēram, brīžus, kad kāds ir pārslogots, jūtas neiesaistīts vai ir pakļauts izdegšanas riskam. Saskaņā ar CNBC ziņojumu par mākslīgā intelekta izmantošanu darbavietā, organizācijās, kas ieviesa šādus rīkus, darbinieku emocionālais izsīkums samazinājās vidēji par 25 %. Šādos gadījumos mākslīgais intelekts, izmantojot tādus rādītājus kā ilgstošas virsstundas, lēnāka reaģēšana vai samazināta iesaiste, palīdzēja identificēt aptuveni trešdaļu darbinieku kā potenciāli pakļautus izdegšanas riskam. Tas ļāva vadītājiem laikus reaģēt – sniegt atbalstu, pielāgot darba slodzi vai vienkārši uzsākt sarunu, pirms problēmas saasinās.

Dažos uzņēmumos regulāras “noskaņojuma pārbaudes” un īsas aptaujas ir kļuvušas par standarta praksi, un mākslīgais intelekts palīdz ātri un objektīvi apkopot iegūtos secinājumus. Tas neaizstāj līdera intuīciju, taču palīdz skaidrāk un ātrāk pamanīt pirmās pazīmes, ka cilvēkiem var būt nepieciešams atbalsts.

Vairāk laika tam, kas patiesi ir svarīgs

Mākslīgais intelekts pakāpeniski maina to, kā līderi organizē savu darbu un kam velta uzmanību. Viens no ieguvumiem ir spēja pārņemt atkārtotus vai laikietilpīgus uzdevumus, piemēram, datu analīzi un atskaišu sagatavošanu. To apliecina arī pētījumi – saskaņā ar “Workday” 2024. gada ziņojumu “Mākslīgā intelekta prasmju revolūcija”, 93 % aktīvo mākslīgā intelekta lietotāju norāda, ka mākslīgais intelekts viņiem sniedz iespēju vairāk veltīt laiku stratēģiskiem lēmumiem, sadarbībai un radošai problēmu risināšanai. Līderiem tas nozīmē vairāk laika tam, kas cilvēkiem ir vissvarīgāk: sarunas, pārdomas un saskarsme.

Pilnveidota komunikācija un savlaicīga atgriezeniskā saite

Lieliski līderi liek cilvēkiem justies pamanītiem un novērtētiem – tomēr lielās vai strauji augošās organizācijās tas var kļūt īpaši grūti. Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc darbinieki zaudē iesaisti, ir savlaicīga novērtējuma vai atgriezeniskās saites trūkums, kas nereti rodas tāpēc, ka līderiem vienlaikus ir pārāk daudz pienākumu. Te mākslīgais intelekts var palīdzēt uzlabot komunikāciju un ikdienas vadības ritmu. Mākslīgā intelekta atgādinājumi vai asistenti var palīdzēt vadītājiem pamanīt svarīgus brīžus darbinieku dzīvē – sasniegtu mērķi, darba jubileju vai vienkārši nedēļu, kas bijusi neparasti saspringta, – un mudināt laikus reaģēt. Tās ir nelielas, bet nozīmīgas darbības, kas palīdz uzturēt saikni un uzticēšanos komandās.

Tehnoloģijas nevar just mūsu vietā, taču tās var palīdzēt mums būt apzinātākiem komunikācijā. Piemēram, gatavojot atgriezenisko saiti, mākslīgais intelekts var ieteikt nianses tonī vai formulējumā, kas padara vēstījumu skaidrāku. Šādi tehnoloģijas kļūst par sabiedroto, kas dabiski palīdz līderiem paust empātiju.

Sabiedrotais līderības attīstībā un pašrefleksijā

Mākslīgais intelekts var būt nozīme arī līderības attīstībā – darbojoties kā koučs, kas veicina izaugsmi un pašrefleksiju. Tas var palīdzēt līderiem komunicēt konsekventāk un vērīgāk, pakāpeniski stiprinot saikni ar komandu.

Starptautiskā un daudzveidīgā vidē, kur skatījumi un gaidas var būt ļoti atšķirīgas, mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt līderiem pielāgot savu komunikāciju dažādiem cilvēkiem un situācijām. Dažas sistēmas spēj analizēt valodu vai toni un ieteikt, kā formulēt vēstījumu tā, lai tas būtu skaidrāks un vieglāk uztverams.

Mākslīgais intelekts var darboties arī kā spogulis, palīdzot līderiem pamanīt situācijas, kad viņu rīcība vai lēmumi var netīši izslēgt kādu no līdzdalības. Izceļot noteiktus paradumus vai iespējamos aklos punktus, tas rada iespēju veidot taisnīgāku, daudzveidīgāku un empātiskāku darba vidi.

Šādi izmantots, mākslīgais intelekts kļūst par palīgu apzinātībai – nevis aizstājot cilvēka spriestspēju, bet palīdzot skaidrāk saskatīt izvēles.

Cilvēcība – nākotnes līderības pamats

Saskaņā ar nesenu “Workday” globālo aptauju 90 % darbinieku uzskata, ka mākslīgais intelekts var stiprināt caurskatāmību un atbildību organizācijās. Šis secinājums ir iepriecinošs, taču patiesais progresa rādītājs ir tas, vai tehnoloģijas palīdz mums vadīt ar dziļāku izpratni, ne tikai strādāt efektīvāk.

Mākslīgais intelekts var palīdzēt līderiem būt klātesošākiem, vērīgākiem un empātiskākiem – ja tas tiek izmantots, lai stiprinātu to, kas padara līderību cilvēcīgu: uzticēšanos, zinātkāri un atbildības sajūtu. Nākotnes līderība būs atkarīga no mūsu spējas apvienot tehnoloģisko precizitāti ar cilvēka spriestspēju, veidojot darba vidi, kur inovācijas un empātija attīstās plecu pie pleca.